Iesaki rakstu: 
Pēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Kļūst skaidrs, ka ko tādu varēja iesniegt personas, kuras nav veltījušas laiku, lai iepazītos ar tā laika notikumu foto un video materiāliem vai – ir tālu no tiesiskuma izpratnes (piebildīšu, ka 4 no tiem ir no Nacionālās apvienības, kas vada Tieslietu ministriju). Turklāt atļāvās likumprojekta anotācijā samelot, ka Valsts prezidents nav pieņēmis nekādu lēmumu, lai gan tikko tika pieņemts jau otrs – amnestiju noraidošs.
Palūkojoties vēstures materiālos, skaidri redzams, cik nožēlojami tas notika –masveidā izdemolēts un izzagts „Latvijas balzāma” veikals, tā teikt – drosmei, pēc kā radīti postījumi kā valsts un pašvaldību, tā arī privātpersonu īpašumam. Uzbrukts kā valsts varas un Latvijas armijas karavīriem, tā arī preses pārstāvjiem. Par laimi neviens šajā neprāta orģijā netika izvarots!
Anotācijā tiek minēts arī Ansis Ataols. Cilvēks, kuram tiesa piesprieda nosacītu sodu ar neērtību – jāatskaitās Probācijas dienestā, ko viņš nav izdarījis. Tādēļ tiesa, vadoties pēc likuma burta, šim „izlēcējam” piesprieda reālu sodu. Ko – pazemojoši, netaisnīgi? Savulaik cilvēki par brīvību cīnījās, rēķinoties ar tādām „neērtībām” kā nāve un izsūtījums…
Likumprojektā deputāti savdabīgi uzsvēruši fiskālo apstākli – „būs pozitīva ietekme uz valsts budžetu, jo tiks samazināts ieslodzīto skaits un Valsts probācijas dienesta uzraugāmo skaits. Tiks samazināts notiesāto skaits”. Cilvēki, kur jūs bijāt, kad sāka skatīt Aivara Lemberga lietu? Padomājiet, kāds resurss tur tiktu atbrīvots? Par to nav padomāts? Vai tomēr – tas būs nākamais amnestijas likumprojekts, kur „Saskaņas” deputātu „par” balsis nomainīs ZZS?
„Paredzams, ka sabiedrības reakcija uz šādu likuma pieņemšanu būs pozitīva.” Kultivējot ideju, ka izlaupīt alkohola veikalu, izdemolēt apkārtni un pēc tam neatbildēt par izdarīto, ir pareizi? Kaut kas no Kaimiņa sērijas par kotleti un alkoholu, kā dēļ viņš ir pielicis savu roku šim likumprojektam.
Pilnīgam vājprātam pietrūkst (taču nav) paraksti no Rasnača un Melbārdes, kurus šie četri Nacionālās apvienības deputāti ir piesmējuši ar atrunu, citēju – „tiesai jāseko likuma burtam. Saeima lemj politiski”. Ak tā? Tas nekas, ka šāda Saeimas politika ietekmē visu – kā nākotnē tiks uztverts tiesiskums un arī vispārpieņemtie tikumi. Morāli apbēdināts, piedzēries, ja vēl kompānijā – automātiski attaisnots…
Aicinu attapties kā Saeimas deputātus, tā ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ka vajag audzēt drosmi būt savas valsts veidotājiem caur ģimeni un tās tuvākajiem, izkopjot darba tikumu, arī atbildību pret saviem pienākumiem un it īpaši tiesībām. Būsim beidzot godīgi paši pret sevi - valsts politiku, bezatbildību un shēmas veido ne tikai vadošie cilvēki. Tos piesedz arī „vienkāršo” – asti iežmiegušo, aizmigušo vai savtīgo cilvēku armija, kura ik dienas pieliek savu roku, lai kāds cits gūtu personīgu kampienu uz pārējo rēķina.
Vēl tik piebildīšu, ka ar valsti ir kā ar bērnu – ja situācijas risinājumam rokā ir jāņem siksna un jāzilina melns, tātad agrāk nav atbildīgi paveikts ikdienišķais pienākums un par to ir jāmācās uzņemties atbildību. Viena no šādām valstiskās atbildības dienām drīzumā pienāks, un ir skaidrs, ka bruģi gribēsies ņemt rokās tikai tādēļ, ka pārāk daudzi bijuši vienaldzīgi pret savu pienākumu…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
