Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz jautājumu, kā viņu stādīt priekšā, Andris Pauls-Pāvuls atbild: "Esmu labi informēts politikas vērotājs." Bijis aktīvs pilsoniskajā un politiskajā darbībā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Vēlāk kā lietpratējs piesaistīts Augstākās Padomes un Ministru padomes darbības izmeklēšanas komisijā, līdz ar to labi pārzina aktuālo "čekas maisu" formu un saturu, kā arī citas delikātas pārejas posma lietas. Nīgrojas par to, ka barikāžu laiks, kura atceres pasākumi nupat aizritējuši, bieži tiek rādīts kā viens balts vispārējas varonības stāsts. Patiesība esot skarbāka. Precīzāk – versijas par patiesību.

"Es vienkārši trāpījos plūsmā"

– Atmodas laikā biju jauns, pat neuzskatu sevi par politiķi, vienkārši trāpījos tajā plūsmā, jo... Man tas sākās, kad mēs, četri puiši, 1988. gada 8. maijā noorganizējām talku pie Jāņa Čakstes pieminekļa, nocērtot tam priekšā aizstādītos kokus. Ierosināja krimināllietu. Tā es nokļuvu "apritē", mani uzaicināja uz Dana Titava dzīvokli, kur tika dibināta Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Daudz ko šai stāstā izlaižot, mana politiskā darbība savukārt noslēdzās ar pilnīgu un galīgu Pilsoņu kongresa fiasko. Tas būtībā notika 1990. gada 4. maijā, kad Augstākā Padome pasludināja Latvijas neatkarību...

– Mūsu sarunā svarīgi aplūkot divus vēstures posmus: barikāžu slēptie un publiskie cēloņi un šodienas histēriskā ņemšanās ap "čekas maisiem". Mēģināsim atrast kopsakarības.

– Visus šos gadus paralēli kādam maizes darbam es esmu pētījis šo procesu – kas tad īsti ar Latviju ir noticis. Te saiet kopā jautājuma pirmā daļa – par barikādēm – ar otro daļu – par "čekas maisiem". Nevar skatīt ne barikādes, ne Atmodu, ja nezina būtību – kā funkcionēja padomju sistēma. Īsumā: komunistu partija bija lēmēja, un "čeka" bija lēmumu izpildītāja. Ja 1985. gadā Gorbačovs pieņēma lēmumu sākt perestroiku, tad realizētāja pēc būtības bija Valsts drošības komiteja.

– Atmodas konstrukcija ir VDK konstrukcija? Tā var teikt?

– Es par to esmu diezgan pārliecināts. Citēšu Zigmundu Skujiņu žurnālā "Ir": "To (PSRS – red. piez.) jau nevarēja nelikvidēt, jo tā bija novesta līdz pēdējam kliņķim... Un kas to likvidēja? To iztaisīja čeka, tāpēc ka viņi bija gudri cilvēki, zināja situāciju. – Čeka sagrāva Padomju Savienību? – Protams! Viņi bija kompakts spēks, kas to varēja darīt, un viņi to izdarīja, neiejaucot armiju." Lūk, te ir tā būtiskā nianse, ka perestroika lielos vilcienos notika ar salīdzinoši nelieliem upuriem visā PSRS teritorijā, citiem vārdiem sakot – bez pilsoņu kara.

– Tagad divi jautājumi par aizvainojumu. Pirmais – par tavu aizvainojumu. Tu stāvēji pie Pilsoņu kongresa "kapa". Tev kā aktīvam tā dalībniekam ir liels aizvainojums par fiasko. Tu meklē iemeslus, atrodot arī šādu. Varbūt jūs paši neveiksmīgi darbojāties?

– Nē, aizvainojuma man nav absolūti nekāda. Es pat nezinu, labi vai slikti, ka Pilsoņu kongresa ideja neizdevās. Atceros, pie mums brauca konsultēties Džohars Dudajevs, un Čečenijā tas beidzās ar karu. Mums pie varas palika tie paši, kas bija, izmainījās tikai rīcība. Arī tas ir labi. Mēs tomēr šobrīd dzīvojam tādā formācijā, kur var brīvi runāt un nevienu par runāšanu vai grāmatu lasīšanu neliek cietumā.

– Otrs jautājums par aizvainojumiem. Cilvēkus pa radio aicināja uz barikādēm. Viņi nāca, brauca... Viņiem nebija nekāda sakara ar lielajām varas maiņas konstrukcijām. Tagad Pauls-Pāvuls – un ne tikai viņš – saka: tas bija tikai tāds "čekas" teātris. Rūgtums cilvēkiem.

– Ja patinam filmu atpakaļ, milzīgas tautas manifestācijas Tautas frontes vadība sāka ieskicēt jau krietni iepriekš, jau 1990. gadā. Pamata doma bija iespējamajā X stundā rīkot ļoti plašu tautas nevardarbīgās kustības manifestāciju, nevis barikādes būvēt... Taču uzradās tāds Auseklis Pļaviņš un sāka veidot barikāžu aizsardzības sistēmu. Nevardarbīgajā procesā parādījās armijas disciplīnas un rīcības elementi – būtībā provokācija. Kas bija Auseklis Pļaviņš? PSRS Bruņoto spēku Baltijas kara apgabala Pretizlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks, Galvenās izlūkošanas pārvaldes jeb GRU pulkvedis.

– Nu, nu! Pļaviņš viens teica, un visi pēkšņi nostājās miera stājā!

– Nē, nu, viņš tur rosījās pa priekšu... Un, ja tu man uzdod jautājumu, vai visā tajā bija VDK pirksts, tad tur bija ne tikai VDK, bet arī armijas izlūkošanas pirksts.

Latvijas visu laiku labākā sabiedrisko attiecību sāga

– Šīs "jautrās" organizācijas veicināja barikāžu plānu...

– (Nopūšas) Smags jautājums. Tomēr, mūsdienu terminoloģijā runājot, barikādes bija tikai lieliska Augstākās Padomes pašreklāmas jeb PR akcija. Visa manifestācija tika orientēta uz 13. janvāri, kad Latvijas Augstākās Padomes vadītājs Anatolijs Gorbunovs Tallinā tikās ar Borisu Jeļcinu un parakstīja pēc būtības jaunu PSRS līgumu. Tāds arī bija VDK uzdevums – "pārstartēt" Padomju Savienību, gala rezultātā noslēdzot jaunu savienības līgumu. Ja nebūtu šī barikāžu asiņainā plīvura, kur tauta ir ekstāzē, nezin vai tas līgums tik gludi būtu ratificēts. No mūsdienu viedokļa – izcila PR akcija.

– Gribas izzināt, kāda ir mūsu pašu daļa lielajās pārgrozībās – PSRS brukšanā un Latvijas atjaunotnē – un kāda daļa no tā plānota sarkani drapētos kabinetos Maskavā, kur scenārijs izlēca ārpus "lielā brāļa" kontroles...

– Man bijusi izdevība garai sarunai ar latvieti, tolaik Maskavas VDK virsnieku, kurš kā instruktors no Maskavas uz Latviju pavadīja Ivaru Ķezberu. Lūk, viņa teiktais: Maskava neuzticējās ne Latvijas PSR "cekai", ne "čekai", redzēja, ka Latvija tā pareizi nemostas, ir kaut kādi neformāļi, bet partija stagnē...

Ķezbers 1988. gadā bija PSRS Valsts TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Ar viņa gādību, izvelkot no "čekas maisiem" trīs talantīgus un gudrus zēnus, tika radīts TV raidījums "Labvakar!", būtībā tika sakārtota informācijas telpa.

– Labi, bet kādēļ tu tici "čekas" virsniekam no Maskavas?

– Varu atgriezties pie Jāņa Apeļa teiktā (Jānis Apelis – savulaik Latvijas Drošības policijas vadītājs – red.), viss izlasāms avīzēs. Vai, lūk, Ivara Ķezbera grāmatā. Tas ir fakts, ka viņš bija Maskavā, 1988. gadā atgriezās Latvijā un darbojās ar vērienu – "ar gara spēku pret karaspēku!", lai viss iet vajadzīgajā virzienā. Cepuri nost! Inkens, Rubenis un Šipkēvics perfekti izpildīja šo darbu. Perfekti! Mūsdienu sabiedrisko attiecību veidotāji var mācīties. Dabūt to, ka tauta ar asarām acīs iet un balso par Gorbunovu. Malači, zēni!

– Rezumējot: labā ziņa – izvairījāmies no lielākiem upuriem, ne tik labā – tika saglabāta sistēma. Pilnā apjomā to saglabāt tomēr neizdevās – nāca klāt citu lielvaru, tostarp amerikāņu, intereses...

– Lielos vilcienos, šķiet, amerikāņi Latvijā ir krietni ieberzušies. Savulaik, nesākot drošības struktūras veidot no jauna kā Igaunijā, bet iepludinot tajās VDK pārstāvjus, esam radījuši vēzi, kurš dzen metastāzes NATO. Piemēram, VDK bija piesegstruktūra – tūrisma firma "Sputņik". Tajā darbojās tagadējais Saeimas deputāts Igors Pimenovs – viņam ir pielaide valsts noslēpumam.

Vēl piemērs: kopā ar Raitu Valteru intervējām bijušo Latvijas PSR VDK izlūkošanas daļas vadītāju Robertu Anspaku, un viņš atklāja ļoti šokējošu lietu, kas mums likās tik neticama, ka toreiz nepublicējām. Lūk, Imanta Lešinska grāmatā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra bijušais vadītājs Indulis Zālīte stāsta, ka Roberts Anspaks ir pārgājis Latvijas Republikas dienestā un kā Latvijas Republikas pārstāvis 1992. gadā sūtīts uz ārzemēm tikties ar Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) pārstāvjiem. Mums Anspaks pastāstīja, ka CIP pārstāvis nav bijis neviens cits kā toreizējais Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājs Gunārs Meirovics. Lūk, Anspaks viņu ir atrunājis no pilsonības došanas visiem Latvijā dzīvojošajiem. Tāds esot bijis CIP uzstādījums – ka Latvijā pilsonība jāpiešķir visiem. 

Tas savukārt skaisti saiet kopā ar nupat iznākušajā Vladlena Dozorceva grāmatā par Jāni Jurkānu rakstīto, kurā viņš arī saka, ka Latvijas atzīšanas periodā, tiekoties ar Rietumvalstu vadītājiem, pēc būtības saņēmis vēstījumu – mūs juridiski atzīs tādus, kādi esam. Mutiski minēja, bet uz papīra nelika neko par okupācijas lietām. Būtībā atzina 4. maija republiku ar divām naidīgām kopienām.

– Mūsu lasītāji, pārsvarā cienījama vecuma cilvēki, lasot to, ko tagad saki, jutīsies apmānīti – sanāk, ka tolaik viņi kā statisti piedalījušies reklāmā...

– Uz labo pusi ies tikai tad, kad viņi būs ne vien vīlušies, bet arī kaunēsies par to, ka ir tik lēti apmānīti un rezultātā tikuši pie privatizācijas sertifikātiem un "Barikāžu dalībnieka" nozīmītēm. Nācijas neatkarība pienāks, kad būsim gatavi savā starpā runāt, kad nebūs vairs "čekas maisu", nebūs cilvēku, kas dzīvo ar divām identitātēm...

Mīts par "čekas maisu" satura revidēšanu

– Esam nonākuši pie sarunas otrās daļas. Vai tu zini, kas ir iekšā "čekas maisos", – vārdus, uzvārdus? Es esmu?

– Es negribu saukt nevienu vārdu, bet aptuveni zinu, kas ir "maisos", jo 1993. gadā Saeimā biju parlamentārās izmeklēšanas komisijā kā lietpratējs un man bija pilnvara VDK dokumentu izpētei. Tajā laikā Totalitārisma seku dokumentēšanas centru vadīja Paulis Kļaviņš. Jā, es esmu šos "maisus" redzējis. Protams, neesmu ar tiem iepazinies pilnībā, bet esmu redzējis kādas 50 šņorgrāmatas, kartītes un citus dokumentus.

Tas, ko varu pateikt, – gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, gan Tautas frontes kongresos VDK aģentiem bija vienas no patriotiskākajām un konstruktīvākajām runām. Galu galā Augstākajā Padomē par Latvijas neatkarību nobalsoja 36 VDK aģenti...

– Klau, vai no "maisiem" kaut ko var izņemt ārā vai pielikt klāt? Pēkšņi, piemēram, izskan, ka Pauls-Pāvuls pats tur ir...

– Tas ir smieklīgs mīts. Nedaudz pārzinot VDK struktūru un instrukcijas, šādi apgalvojumi ir nožēlojami un smieklīgi. Vispirms – kādēļ tie "maisi" palika Latvijā. Sākotnēji bija doma uz VDK bāzes Latvijā veidot savu drošības struktūru. Lai tādu varētu izveidot, bija jāatstāj aģentūra... Neizdevās, bet zināmās aprindās tāda doma bija.

Par pielikšanu vai izņemšanu... Ir caurauklotas grāmatas, kur secīgi tiek ierakstīti visi aģenti. No šīm grāmatām neko nevar izņemt, pielikt vai ierakstīt starpā, nesapostot lietvedības kārtību. Savukārt kartītes nav visas, bet ir atjaunota "čekas" izdzēstā informatīvā sistēma "Delta", kur atrodas samērā daudz ziņojumu, – tur var gūt diezgan plašu informāciju arī kartīšu neesamības gadījumā.

Otra lieta. Tas, ko daudzi apgalvo... Maizītis (Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis – red.), šķiet, nosauca pat skaitļus: 400 lietas bijušas tiesā par VDK sadarbības fakta konstatēšanu, no tām atzītas tikai trīspadsmit. Tā ir māžošanās, jo, ja cilvēks bija aģents, tad viņš bija. Viņš nevarēja nebūt. Aģents nevarēja apmānīt virsnieku. Bija atstrādāta sistēma ar provokācijām un savstarpēju uzmanīšanu, it īpaši ārzemju braucienos. Var jau saprast bijušos aģentus, kad viņi dievojas: "Es jau neko, es tikai tā..."

Pazudušie arhīva dokumenti

– Kādēļ pats neej politikā?

– Šobrīd neredzu tam lielu jēgu. Esmu bijis kā konsultants klāt arī mūsdienu politiskajā procesā. Palīdzēju Tautas partijai uztaisīt reģionālo struktūru, biedru uzskaites datu bāzi un tādas lietas. Tajā pašā laikā neesmu piedalījies nevienā Tautas partijas valdes sēdē. Zinot un redzot, kā tas mūsdienās notiek (un visās pie varas esošās partijās tas notiek vienādi), nezinu, kā šo sistēmu mainīt, to nenojaucot. Tādēļ es labāk pastāvu pie ratiem.

– Publiski pieejamā mediju telpā es redzu, ka tu tā kā provocē – te izmet kādu dokumentu, te uzrunā kādu no, iespējams, iesaistītām personām. Kādēļ tu "lecies"?

– Tā nav lekšanās... Teiksim tā – mani nedaudz kaitina tas, kā šodien publiskajā telpā tiek runāts par Atmodas laiku. Tā pat īsti nav provokācija. Decembra sākumā es sazinājos ar VDK zinātniskās izpētes komisiju. Informēju viņus, ka 1993.–1994. gadā Saeimā darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisija un šos tematus rūpīgi pētījām. Tika savākts aptuveni kubikmetrs dokumentu papīra formātā, kurus nodevām Valsts arhīvā. Pēc nedēļas šī VDK zinātniskās izpētes komisija man atbildēja, ka Valsts arhīvā nekā tāda nav. Man tomēr bija saglabājušās šo dokumentu kopijas. Tas viss šobrīd ieskenēts un nodots izpētes komisijai.

– Jau organizējot šo tikšanos un ieskicējot tematus, tu rakstīji, ka "čekas maisus" vajadzētu atvērt, bet, tavuprāt, tos tomēr neatvērs pārskatāmā nākotnē.

– (Ilgi klusē) Jā, man tā šķiet. Neatvērs. Atvēršana patiešām var radīt lielus satricinājumus. Domāju, ka pareizais ceļš būtu radīt labvēlīgus nosacījumus un mudināt cilvēkus noteiktā termiņā izlīst no "maisiem" pašiem. Sauksim to par lustrāciju vai kā citādi. Tas būtu pareizākais. Vienkārši brutāli atvērt tos nedrīkst.

– Varam uzskatīt, ka Jānis Rokpelnis ir vienīgais, kurš, tā teikt, izlīda no maisa un publiski atzinās sadarbībā ar VDK... Daži iepriekš jau par to runājuši. Kādēļ tik maz?

– Jā, ir daži arī iepriekš. Es zinu, kādēļ tik maz. Vismaz šķiet, tas tādēļ, ka, laikam ejot, "čekas maisi" ir pataisīti par bubuli. Būtībā komunisti, kā jau sākumā teicu, bija uzdevumu devēji, un "čeka" bija tikai izpildītāja. Kāpēc Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, savulaik Latvijas PSR Komunistiskās partijas Saldus rajona komitejas pirmais sekretārs Augusts Brigmanis – red.) vēl šodien ir tik spēcīga politiska figūra? Tāpēc, ka savulaik Saldus rajons izcēlās ar to, ka, lai gan visi kompartijas materiāli bija jāatdod Valsts arhīvam, Saldus gandrīz visus iznīcināja.

Tagad viss ir sakoncentrējies ap "čekas maisiem" un sabiedrība ir pārliecināta, ka viss ļaunums ir tajos. Patiesībā tas tā nav.

Pārpublicēts no www.aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...