Iesaki rakstu: 
Šīs ir manas pārdomas par jauno veselības nodokli un tieši konkrēti par to, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir izmesti aiz borta, kamēr darba ņēmēji parastā SIA nav izmesti, pat kaut viņiem būtu pusslodze un varbūt alga tikai 200eur uz papīra.
Mazliet salīdzināju šos divus nodokļu maksātājus, - iedomāsimies SIA un mikrouzņēmumu. SIA strādā darbinieks, par viņu darba devējs maksā nodokli. Pieņemsim, viņam ir minimālā alga 430eur, sociālās iemaksas no viņa budžetā būs 11% un 24,09%, kopā 35,09%, 430x35,09%= 150,89eur tiks par viņu iemaksāti Valsts kasē.
Un paņemsim mikrouzņēmumu, piemēram, apgrozījums gadā nedrīkst pārsniegt 40 000eur, tad pieņemsim, ka tam mēnesī apgrozījums ir 2500eur, pēc visu izdevumu atskaitīšanas (materiāli, degviela, elektrība utt., kas nu kuram...), pašam paliek pāri tā pati minimālā alga, citreiz pat mazāk, bet valstij tas ir pārskaitījis 2500x15% = 375.00eur.
Kas notiek? Realitātē varbūt šie mikrouzņēmuma maksātāji katru mēnesi pārskaita nodokļos vairāk nekā kāds darba devējs, kurš uz papīra varbūt maksā tikai 200eur, pārējo aploksnē, bet sanāk, ka šis darbinieks saņems pilnu veselības aprūpi, bet mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs tikai to, ko laipnā Čakšas kundze minimumā ir atmetusi.
Klausoties Čakšas interviju, kur viņa uzsvēra, ka tie, kas godīgi maksā nodokļus, saņems visu un vairāk, bet tie, kas ir negodīgi maksātāji, tiem ir pašiem jāpiemaksā, lai būtu šī pilnā veselības aprūpe, es saprotu, ka mikrouzņēmumi viņas ieskatā ir negodīgi nodokļu maksātāji.
Kāpēc? Vai mēs paši šādu režīmu izdomājām, ieviesām dzīvē un paši uz savu galvu strādājam? Kas tagad notiek, un ko mums darīt? Mums nav šīs liekās naudas, ko ieskaitīt budžetā, jo maksājamās summa tāpat jau sanāk lielākas nekā, pieņemsim, SIAs darbiniekam, plus vēl nepienākas ne atvieglojumi par apgādājamiem, neapliekamais minimums utt.
Faktiski mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji tagad ir ķīlnieki paši savos uzņēmumos. Ko darīt? Pāriet uz SIA un veidot shēmas? Varbūt labāk reģistrēt uzņēmumu Igaunijā?
Uzdodot jautājumus, ko mums tagad darīt un kāpēc mēs esam kategorijā „ļaunprātīgie nodokļu nemaksātāji” visām partijām pēc kārtas, katrs kaut ko, plecus raustot, mēģina atrunāties, sak, nu nezinām, par ko lika, par to balsojām, nu tā jau principā mēs neko nezinām, nevinavattaja ja utt.
Izņemot Zaļos zemniekus, kuri pat neuzskata par vajadzīgu ne uz vienu vēstuli, ne uz vienu jautājumu sociālajos portālos ne atbildēt, ne ko paskaidrot. Tā sacīt jāsaka, darām kā gribam, jūs, bauri... Nav mūsu pienākums jums, pastalniekiem, ko paskaidrot...
Tādas pārdomas radās, gaidīsim vēlēšanas. Ir cerība, ka mūsu valsts, veselības, izglītības iznīcinātāji netiks pie varas un izdosies sakārtot šo visu, kas jau ir faktiski iznīcināts līdz pēdējam. Tāpēc, tpu, tpu, tpu - nesaslimt... Un visiem mikrouzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem (arī viņi ir izmesti aiz šā paša borta, tie, kam mēnesī nesanāk šie 430eur) no visas sirds novēlu labu un stipru veselību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
