Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim visās Saeimās ir veidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai. Par šādu komisiju izveidošanu bieži cīnās opozīcijas partijas, kas cer ar to palīdzību risināt sev svarīgus jautājumus. Opozīcijai Saeimā ir garantētas tiesības norādīt uz problēmām un izveidot izmeklēšanas komisiju neatkarīgi no tā, ko par to domā Saimas pozīcijas partijas. Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ir tiesības pārraudzīt izpildvaras darbību.

Ir skaidrs, ka Saeimas opozīcijas partijas izmanto šo iespēju un veido parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Piemēram, iepriekšējā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” vadītājas Ingunas Sudrabas vadībā, kas izmeklēja tā saukto “oligarhu lietu”, - komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls “Ir” publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tādi Latvijā pazīstami personāži kā Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers pārrunājuši ietekmes sfēru sadalīšanu dažādos uzņēmumos, medijos un politikā.

Atzīstot, ka ir bijušas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas ir sniegušas vērā ņemamus secinājumus un priekšlikumus likumu uzlabošanai, arvien biežāk šīs komisijas kļūst diezgan bezjēdzīgas. Izņēmums nav arī šajā Saeimā izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izpētei. Par šādas komisijas izveidošanu aktīvi cīnījās partijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš un no Kaimiņa partijas saraksta ievēlētais Didzis Šmits. Arī pirms Saeimas vēlēšanām Zariņš un Šmits bija vieni no aktīvākajiem cīnītājiem pret OIK, un Kaimiņa partija solīja to atcelt uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

Ceturtdien Zariņš paziņoja, ka ir nolēmis pamest darbu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Viņa vietā tika iecelts Jānis Ādamsons, kurš ir darbojies jau vairākās parlamentārās izmeklēšanas komisijās un ir uzskatāms par veterānu šajā jomā. Visvairāk atmiņā ir palikusi izmeklēšanas komisija, kurā Ādamsons izmeklēja pedofilijas skandālu (2003.gadā Ādamsons paziņoja, ka vairākas amatpersonas, piemēram, Andris Šķēle, Valdis Birkavs un Andrejs Sončiks ir saistīti ar pedofilijas lietu).

Zariņam traucējot tas, ka par komisijas vadītāju ir iecelta Ieva Krapāne no Kaimiņa partijas. Vēl Zariņam nav paticis, ka komisijā gatavojās strādāt Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”, kurš gan arī vēlāk atkāpās no darba šajā komisijā. Viņa vietā tika iecelts Atis Lejiņš.

Šie Zariņa argumenti izklausās diezgan dīvaini un pat smieklīgi. Nav īsti skaidrs, kāpēc Zariņš bija iedomājies, ka tieši viņam ir jākļūst par izmeklēšanas komisijas vadītāju. Kā piektajā klasē skan Zariņa paziņojums, ka pēc tam, kad par komisijas vadītāju tika ievēlēta Krapāne, viņš esot sapratis, ka nevienam neesot vajadzīga viņa kompetence un pieredze. Citiem vārdiem sakot, mazais Pēterītis apvainojās uz Anniņu, kura atņēma viņam spainīti un lāpstiņu smilšu kastē.

Nav skaidrs, kāpēc Zariņš uzskata, ka viņš savu kompetenci un pieredzi nevarētu izmantot, turpinot darbu izmeklēšanas komisijā. Viņam neviens neliegtu izmantot izmeklēšanas komisijām paredzētās pilnvaras sev interesējošu jautājumu noskaidrošanai un amatpersonu iztaujāšanai. Neviens neliedz Zariņam apšaubīt vai nepiekrist komisijas slēdzienam, ja viņa viedoklis būtu atšķirīgs no tā – Zariņam ir visas iespējas publicēt atsevišķi savu viedokli par komisijā veikto izmeklēšanu un tās secinājumiem (starp citu, šāda prakse bieži bija vērojama arī iepriekšējās Saeimās veidoto izmeklēšanas komisiju darbībā, kad atsevišķi deputāti publicēja atšķirīgus vērtējumus).

Jau iepriekš savu neapmierinātību par nevirzīšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā izteica Didzis Šmits, kurš šī iemesla dēļ paziņoja par izstāšanos no Kaimiņa partijas frakcijas. Šmita vēlēšanās iesaistīties parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izskatās vismaz liekulīga. Viņam tika piedāvāts ekonomikas ministra portfelis Krišjāņa Kariņa valdībā, un šajā amatā Šmits varētu pierādīt savus patiesos nodomus cīņā pret OIK. Tā vietā Šmits pēkšņi paziņoja, ka Kariņš viņam neļauj cīnīties pret OIK un tāpēc viņš nevarot būt ekonomikas ministrs. Līdz ar to nav īsti skaidrs, ko tad Šmits gribēja darīt parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, ja jau pat ekonomikas ministra amats viņam nebija īsti labs cīņai pret OIK.

Saeimas sēdē debatēs par šīs komisijas veidošanu Zariņam un Šmitam pievienojās arī no Kaimiņa partijas un frakcijas izmestais Aldis Gobzems, kurš apsūdzēja savus bijušos frakcijas biedrus bezmaz visos pasaules grēkos. Arvien biežāk ne tikai Zariņš, Šmits un Gobzems, bet arī citi “Saskaņas” deputāti runā par cīņu pret “Jauno Vienotību”, kas esot vainīga visās nepatikšanās Latvijā. Tiesa, šie deputāti neizmanto pat tās tiesības, kas viņiem ir dotas darbībai parlamentāro izmeklēšanas komisiju ietvaros.

Ir redzams, ka Zariņam un Šmitam daudz svarīgāka par OIK problēmas risināšanu ir vienkārši bļaustīšanās par slikto “Jauno Vienotību” un citiem ļaunajiem spēkiem, kas viņiem neļaujot atcelt OIK un sakārtot šo jomu pēc viņu ieskatiem. Paradoksālā kārtā “Saskaņas” un viņu satelītu retorika no citām partijām ir atgriezusies pirmsvēlēšanu kampaņas laikos, kad tika izmantoti tieši tādi paši saukļi un izkliegti līdzīgi lozungi. Var tikai stādīties priekšā, kas Latviju sagaidītu gadījumā, ja “Saskaņa” kopā ar Kaimiņa partiju būtu ieguvusi vismaz 51% vēlēšanās un būtu izveidojusi valdību. Vismaz nebeidzama jautrība tad būtu garantēta.

Bēdīgākais visā šajā stāstā ir tas, ka Zariņš kopā ar “Saskaņu” un saviem domubiedriem, piemēram, Šmitu un Gobzemu turpina graut Saeimas imidžu un mazināt ticību Saeimas spējai darboties konstruktīvi un loģiski. Ar šādu ampelēšanos parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Saeima tiek padarīta smieklīga un vāja, arvien mazāk iedzīvotāju pozitīvi vērtē tās darbu.

Iespējams, ka loģiskākais tikko izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmums būtu pašlikvidēties, atzīstot, ka tā tika izveidota atsevišķu deputātu populistisko ambīciju dēļ. Pēc notikušajām kaislībām tās izveidošanas laikā tāpat maz kurš ticēs, ka komisija darbojas konstruktīvi un tās darbības rezultāti būs lietderīgi un vērā ņemami OIK situācijas uzlabošanā. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šai komisijai nav gaidāmas vieglas dienas un tās darbībai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...