Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar, 6. aprīlī Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par to, kāds turpmāk būs skolu tīkls Alūksnes novadā. Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (attēlā) iepriekš, tiekoties ar iedzīvotājiem un reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību pie Alūksnes domes piketa laikā, kā arī publiskajā diskusijā 28. martā, norādīja, ka lēmums par skolu nākotni novadā tiks pieņemts līdz 1.jūlijam, tādējādi dodot cerību neapmierinātajiem vecākiem un pedagogiem nonākt pie racionāla un plašākai sabiedrības daļai pieņemama rezultāta.

Taču šonedēļ, otrdienas rītā tika izsludināta domes ārkārtas sēde, kurā tika nolemts, ka novada lielāko lauku skolu Strautiņos, kurā mācās aptuveni 100 bērnu, reorganizēs un saglabās mācības skolēniem tikai no 1. līdz 3. klasei, turpmāk organizējot mācības tām nepiemērotajā bērnudārza ēkā kopā ar pirmskolas vecuma bērniem. Tas nozīmē, ka 4. - 9. klašu skolēniem turpmāk būs jābrauc uz 10 kilometrus tālo Alūksnes pilsētu, lai arī iedzīvotāji novada lielākajā – Alsviķu pagastā, kurā atrodas Strautiņu skola, kategoriski ir pret skolas slēgšanu.

Skolu reforma, kura pamatota ar nerentabilitāti, paredz arī to, ka pirmās latviešu valodā tulkotās Bībeles tulkotāja vārdā nosauktajā un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā turpmāk īstenos tikai 10. līdz 12. klašu izglītības programmas. Tas skolai paredz tuvākajā laikā zaudēt ģimnāzijas statusu nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Reformas paredz arī to, ka līdz šim izglītības līmenī viszemākā Alūksnes novada vidusskola, kuras akreditācija brīnumainā kārtā ziņojumā netika pievienota, turpmāk kļūs par novada lielāko skolu, apvienojot to ar Alūksnes pilsētas sākumskolu.

Darba grupā, kura izstrādāja ziņojumu par skolu reformām, bet kurā netika pieaicināti visu skolu pārstāvji, to virzīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece, deputāte Līga Langrate, kā arī deputāte un cita starpā Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Lai arī skolu reformu ziņojuma un priekšlikumu autores šajā balsojumā bija ieinteresētās personas, tas netraucēja abām balsot “PAR” šī lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā, ka šī lēmuma projekta variantu nolēma atbalstīt vairākums deputātu ar 8 PAR, bet 6 PRET, turpmāk Ilze Līviņa kļūs par Alūksnes novada lielākās skolas direktori.

Šāds skolu reformu rezultāts ir izdevīgs arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Dzintaram Adleram, kurš pēdējos gados veikli, maskējoties aiz attīstības un tūrisma saukļiem, iemantojis uzticama sadarbības partnera slavu kā pie budžeta dalītājiem, tā vietējos celtniecības uzņēmumos, piesaistot finansējumu apjomīgajiem attīstības projektiem Alūksnē. Var tikai minēt, kā Adlera kungam izdodas panākt tik liela finansējuma piesaisti Alūksnes novadam, īstenojot finansiāli neizdevīgus un ekonomiski nepamatotus projektus. Pavisam nesen tika atcelta daudzmiljonu SPA kompleksa celtniecība Alūksnē, bet centrā jau tiek būvēts vairāku miljonu sporta komplekss, kā arī attīstības plāni paredz vēl citus liela mēroga projektus. Tāpēc var tikai minēt, cik ilgs laiks paies, kad Alūksnē blakus pusmiljonu vērtajam Alūksnes bānīša stacijas šķūnim tiks celta jauna gaismas pils, skola par vairākiem desmitiem miljonu.

Alūksnes novada iedzīvotāji var tikai cerēt, ka saistībā ar izglītības sistēmas optimizāciju Alūksnes novadā būs daudz jaunu, pārdomātu un ekonomiski pamatotu projektu, kādi ir, piemēram, Alūksnes novada Veclaicenes dabas mājas, kur par 1,5 miljoniem eiro tika uzbūvēti pieci atpūtas namiņi, kuros nav labierīcību un elektrības.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...