Iesaki rakstu: 
Kamēr pasaules specdienesti spiesti atzīt, ka nav spējuši paredzēt teroristu uzbrukumus Parīzē, Alūksnē par neparedzamu gadījumu tiek uzskatīti... Ziemassvētki. Pati Alūksnes dome gan uzskata, ka ir pilnīgi normāli līdzekļus tik ekstremālam pasākumam kā pilsētas izdaiļošana Ziemassvētkiem piešķirt no novada iedzīvotāju nodokļu sarūpētās budžeta daļas, kas paredzēta krīzes situācijām.
Par neizprotamo naudas piešķiršanu pilsētas dekorēšanai Ziemassvētkos 15 tūkstošu eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Pietiek ziņoja kāds vietējais iedzīvotājs, kurš ir neizpratnē, kur tad paliek iepriekšējo gadu rotājumi un kādēļ tie ik gadu jāiegādājas no jauna, turklāt par tik iespaidīgām summām.
“Šeit var rasties pamatots jautājums, kur tad paliek iepriekšējo gadu rotājumi? Un, ja jau katru gadu rotājumi redzami pilsētas centrā, tad varbūt šogad acis priecēs arī ārpus centra. Izskatās jau vairāk pēc nelietderīgas līdzekļu izsaimniekošanas, kur viens no izsaimniekotājiem varētu būt http://aluksniesiem.diena.lv/laikraksta-arhivs/politikis-ar-uznemeja-genu-102355,” norādot uz domes priekšsēdētāja vietnieka, Vienotības pārstāvja Dzintara Adlera (attēlā) iespējamo saistību ar pašvaldības dāsnumu ārkārtas rotājumu iegādei, min Pietiek lasītājs.
Alūksnes dome savukārt skaidro, ka līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem paredzētā budžeta esot nācies piešķirt tādēļ, ka ar pērn budžetā piešķirto finansējumu gluži vienkārši neesot pieticis izstrādātās koncepcijas pilsētvides noformējumam Ziemassvētkos realizēšanai.
Alūksnes domes Vides dizaina padomei ļoti patikusi Alūksnes Kultūras centra mākslinieka Gintara Čerbikova koncepcija šāgada Ziemassvētku noformējumam, un tā to akceptējusi, lai gan bijis skaidrs, ka ar piešķirto naudu nepietiks.
“Alūksnes novada pašvaldības šī gada budžetā ir paredzēti 14 000 eiro pilsētvides noformēšanai lielāko svētku laikā gada garumā, piemēram, Lieldienas, Jāņi, valsts svētki maijā un novembrī, Alūksnes pilsētas svētki, Ziemassvētki.
Arī iepriekšējos gados piešķirtā summa ir bijusi aptuveni šādā apjomā. Ir jāņem vērā arī tas, ka šie līdzekļi ir paredzēti ne tikai dekoru, rotājuma elementu iegādei vai izgatavošanai, bet arī to uzstādīšanai.
Piemēram, valsts svētku laikā maijā un novembrī pie apgaismes stabiem tiek izvietoti dekori ar valsts simboliku, tātad, tie tur ir gan jāpieliek, gan arī pēc svētkiem jānoņem,” naudas piešķiršanas nepieciešamību pamato domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pēc pašvaldības skaidrojuma, ar pašlaik atlikušajiem astoņiem tūkstošiem eiro neesot iespējams pilnvērtīgi īstenot izstrādāto koncepciju pilsētvides noformējumam Ziemassvētkos, tādēļ papildus piešķirti 15 tūkstoši eiro. “Tā kā koncepcija ir izstrādāta šogad, nepieciešamais finansējums tiek piešķirts no pašvaldības budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” ķeršanos klāt ārkārtas gadījumu budžeta sadaļai pamato dome.
Uz jautājumu, kādēļ Alūksnē nav iespējams paredzēt, kad būs Ziemassvētki, ja jau reiz rotāšanai tiem par godu jāpiešķir finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Alūksnes pašvaldība Pietiek atbildēt nespēja.
Izstrādātā koncepcija paredzot būtiski palielināt līdzšinējo dekoratīvā apgaismojuma apjomu pilsētvidē, kā arī vairāku jaunu teritoriju izgaismošanu vai izrotāšanu pilsētā. Iedzīvotāji iepriekšējos gados esot izteikuši ierosinājumus, ka vēlētos, lai pilsētvide Ziemassvētku laikā ir vairāk izgaismota un izrotāta.
“Jāuzsver, ka pēdējos divos gados nav veikti lieli ieguldījumi jaunu Ziemassvētku rotājumu iegādē un tāpat kā citus gadus ir izmantoti rotājumi, kas iegādāti vai izgatavoti iepriekšējos gados. Pirms vairākiem gadiem iegādātie kvalitatīvie rotājumi un dekoratīvais apgaismojums (virtenes) joprojām tiek izmantots.
Diemžēl rotājumi un gaismas virtenes, kad tas ir izliktas pilsētvidē, nereti cieš no huligāniem – rotājumi tiek sabojāti, deformēti, virtenes sarautas. Šādu dekoru labošana, protams, tiek veikta, taču līdz ar nodarītajiem bojājumiem elementu kalpošanas laiks saīsinās. Šis ir tumšais laiks un arī dekoratīvā apgaismojuma lietošanas intensitāte (gaismas virtenes ir ieslēgtas ilgu laika periodu) atstāj savu iespaidu uz to kalpošanas laiku,” skaidro Alūksnes domes pārstāve.
Šogad tiekot plānots daudz vairāk gaismas virteņu izvietot pilsētas centrā esošajā parkā, atjaunot gaismas virtenes alūksniešiem jau ierastajās vietās pilsētas centrā Pils ielas malā un citviet. Tiks arī izgatavots lielizmēra – četrus līdz piecus metrus augsts eņģelis no gaismas virtenēm, kas atradīsies parkā, divi jauni dekoratīvi elementi tiks izvietoti pāri Brūža ielai.
Svētkiem atbilstošu noformējumu – gaismu atstarojošas dekorācijas eglīšu formā - plānots izvietot arī pie ielām, iebraucot pilsētā. “Iegādājoties jaunos elementus, tie tiks izvēlēti maksimāli kvalitatīvi, lai to kalpošanas laiks būtu iespējami garāks,” sola pašvaldības pārstāve.
Pēc Alūksnes novada domes skaidrojuma, līdztekus tiks izmantotas arī iepriekš iegādātās gaismas virtenes un iepriekš izgatavotie vai iegādātie dekori. Tā, piemēram, jau iepriekšējos divos gados izgatavotie un pilsētas centrālo parku rotājušie eņģeļi atkal radīšot savas vietas pilsētvidē, tāpat tikšot izmantoti agrāk iegādātie dekoratīvie rotājumi pie apgaismes stabiem u.t.t. Iepriekšējos gados iegādātās gaismas virtenes tiks izmantotas arku dekorēšanai parkā un, lai noformētu vairākas egles pilsētā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
