Iesaki rakstu: 
Austrijā pieņemts varmācīgais likums par visu pieaugušo obligātu vakcināciju pret kovidu. Lēmums akceptēts, lai gan visā pasaulē skaidri redzams, ka injekcijas neaizsargā no strauji mutējošā vīrusa un daudzas valstis atsakās no spaidu potēšanas un segregācijas kā instrumentiem cīņā pret uzpūsto sērgas bubuli.
Vardarbīgi uz adatas tiks uzsēdināti ~1,3 miljoni iedzīvotāju, kurus “baisais” vīruss nekādi “neņem priekšā” un kuri par spīti diskriminācijai izsprukuši no potes. No marta austriešiem, kas atteiksies injicēt veselībai un dzīvībai bīstamo “glābējpoti”, uzliks līdz 3600 eiro lielus naudassodus. Cik noprotu, pēc finansiālas “izģērbšanas” par ķecerību būt veselam sēdinās cietumā. Zonderkomandas “raganu un burvju” tvarstīšanai ir savlaicīgi saformētas.
Austrieši ir zaudējuši tiesības lemt par savu ķermeni. Taču šāda tirānija “brīvo pasauli” nesatrauc. Eiropas Parlamenta deputāts Romāns Haiders (Austrijas Brīvības partija) ir iesniedzis Eiropas Komisijai prasību uzsākt tiesvedību pret Austriju saskaņā ar 1997. gada Amsterdamas līguma 7. pantu, jo obligātās vakcinācijas likums ir nesamērīgs austriešu pamattiesību un brīvību pārkāpums.
Politiķiem, viedokļu līderiem un vienkārši politikas vērotājiem, kas cilvēku bendēšanu ar pošu palīdzību sauc par fašismu, būtu jāpārskata sava retorika. Tieši t.s. galēji labējie spēki Austrijā, Vācijā, Itālijā un citviet pasaulē cīnās pret savu tautu izdeldēšanu, ko utopisku mērķu labad īsteno civilizācijas atiestatītāji. Līdztekus jāielāgo, – īsts nacionālists un patriots nekad nemēģinās iegūt uzticību ar sorosītu slavinātu šprici azotē.
Pretim despotiskajam likumam mēģina spirināties Austrijas Konstitucionālā tiesa, kas nosūtījusi valdībai 10 jautājumus, lai pārliecinātos, ka saistībā ar kroņa vīrusu noteiktie ierobežojumi nav balstīti uz meliem. Atbildes jāsniedz līdz 18. februārim. Turpinās arī miermīlīgi masu protesti. Es gan neticu, ka ar demokrātiskām metodēm austriešiem izdosies atgūt tiesības izdzīvot. Mēģināt pa labam pierunāt “cilvēkēdājus” atturēties no maltītes, manuprāt, ir neproduktīvi.
Austrijas kā demokrātiskas valsts vairs nav, un, ja nekas nemainīsies, nojaušu, ka austrieši kā tauta drīz izčibēs. Lai gan varneši visžēlīgi atļāvuši sievietēm grūtniecības laikā nepotēties, visticamāk, jauni iedzīvotāji īpaši vairs nedzims, bet vairums pieaugušo turpmākās piecgades laikā aizies pa Alpu egļu “skuju taku”. Visa cerība uz tagadējiem bērneļiem. Tiesa, globālo procesu attīstības dinamika šajās prognozēs noteikti ieviesīs savas korektīvas.
Viena lieta ir acīmredzama. Cilvēces izdeldētāju dienderi joprojām naivi tic, ka viņiem kaut uz lieveņa atradīsies vietiņa zelta miljardā. Pašmāju bendesmaisi un viņu līdzskrējēji, paši esot ar vienu kāju kapā, gavilē par austriešu kolēģu panākumiem, kas pārtrumpojuši pat latviešu kangaru neģēlības. Nezinu, kā veidosies situācija Dievzemītē, taču zinu, ka par tiesībām dzīvot jācīnās līdz nāvei.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
