Alkatīgie provinces zoodārzā
Juris Kārkls, specvēstuļojumā no Talsu puspaugura30.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Talsu novada vārds nacionālā mēroga medijos izskan tikai reizēs, kad kārtējais novada pārvaldītājs izsvilpts no sava amata, vai arī tad, kad kāds sekmīgāk vai mazāk sekmīgi šmaukties gribošs politiķis iekāpj darvas un mēslu mucās ar abi kājām reizē. Grūti, jūs teiksiet. Bet Talsu gars spēj ne to vien.
Pietiek iepriekšējā publikācija par Talsu novadu bija izcili pravietiska – tajā piepildījās viss, par ko brīdinājām novada iedzīvotājus. Tagad norisinājās ieilgušā provinces amatierteātra ludziņas otrais cēliens, kad kārtējā novada domes sēdē kāds amatiņš iekrita zoodārza jenotiem.
Bet par visu pēc kārtas.
Talsu novada jauno shēmotāju un kombinatoru spēks – Edgara Zeldera vadītais un no iekšienes čaklajām Ilvas Norenbergas rokām klusi šķeltais politveidojums bija iecerējis pašvaldības naudas subsīdiju kādam no savējiem.
Īpaši projekta vajadzībām veidotas biedrības lobijs noveda pie izkropļota Talsu novada projektu atbalsta finansēšanas modeļa, kas paredz 40 tūkstošu eiro atbalstu pilsētā realizētajiem projektiem, atstājot pastarīšu lomā visus pārējos, sevišķi jaunpievienotos Dundagas, Rojas un Mērsraga kādreizējos novadus ar iespēju pretendēt tikai uz 5 tūkstošu atbalsta summu.
Šķita aizdomīgi, kādēļ projektu tik aktīvi aizstāv un virza neatkarīgais un brīvi domājošais Kolkas pagasta kādreizējais pārvaldnieks Aldis Pinkens. Nu domes sēdē apstiprinājās iepriekš neoficiāli izteiktās aizdomas par zināmu aizkulišu vienošanos.
Vēl pirms dažām nedēļām ar pompozu atteikšanos no subsīdiju projekta realizācijas nāca klajā uzņēmējs Mārtiņš Mihņevičs.
“Ja nav vienotība, ja nav vienbalsība, ja nav visi par šo te mērķi, tad mums nevajag arī. Tā ka es oficiāli paziņoju, kad es atsaucu šo te iesniegumu biedrības vārdā,” tā novada Kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komitejas sēdes audio ierakstā dzirdams partijas sponsora sacītais.
Sabiedrībai gan nav pieejami pašvaldībā biedrības iepriekš iesniegtie pieteikumi un vēstules, kurā lobētajam projektam būtiski atšķīrās prasītās, piešķirtās un cerētās summas tā realizācijai. Novada deputātiem gan, kā šķiet, nebija iespējas uzdot pat precizējošus jautājumus, jo, paredzot nevēlamu iznākumu projekta iesniedzēju, pārstāvis atvienojās no sapulces telekonferences. Norūpējies par uzņēmēja atteikšanos bija arī deputāts Pinkens.
Iespējamo bažu un saunu auglis atklājās 2021.gada 28.oktobrī, kad pašvaldība lēma par iecelšanu Rojas un Mērsraga ostas pārvalžu ostas valdes locekļu un vietnieku amatos. Pie “pirmās rokas” amatiem tika Jaunās Vienotības Māris Rozenbergs, kuru zicpriekšsēdētāja amatā ievēlēja abās ostu pārvaldēs.
Lai gan pašvaldība pa “kumosiņam” – vietnieka amatam piešķīra koalīcijas balstiem kā Nacionālajā apvienībā, tā Latvijas Zemnieku savienībā – amatus pierakstot Evai Kārkļiņai un Dainim Karolam, tā arī “štata opozicionāriem” Latvijas Zaļajā partijā, pielemjot vietnieka amatu Ainim Stūrmanim, jenoti aizstiepa treknāko Helovīna ķirbi savas alas virzienā. Partijas Mēs Talsiem un novadam deputāti šos lēmumus atbalstīja un balsoja “par” abos gadījumos.
Ir pamatotas bažas, ka “tu man – es tev” princips novada pašvaldības ikdienā turpināsies nākamos trīs gadus, jo īstas opozīcijas un skaļa sabiedriskā uzrauga, kura lomu iepriekš novadā uzņēmās neatkarīgā deputāte Inga Gluzda, pie pašvaldības lēmējgalda vairs nav.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
