Alkatīgie provinces zoodārzā
Juris Kārkls, specvēstuļojumā no Talsu puspaugura30.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Talsu novada vārds nacionālā mēroga medijos izskan tikai reizēs, kad kārtējais novada pārvaldītājs izsvilpts no sava amata, vai arī tad, kad kāds sekmīgāk vai mazāk sekmīgi šmaukties gribošs politiķis iekāpj darvas un mēslu mucās ar abi kājām reizē. Grūti, jūs teiksiet. Bet Talsu gars spēj ne to vien.
Pietiek iepriekšējā publikācija par Talsu novadu bija izcili pravietiska – tajā piepildījās viss, par ko brīdinājām novada iedzīvotājus. Tagad norisinājās ieilgušā provinces amatierteātra ludziņas otrais cēliens, kad kārtējā novada domes sēdē kāds amatiņš iekrita zoodārza jenotiem.
Bet par visu pēc kārtas.
Talsu novada jauno shēmotāju un kombinatoru spēks – Edgara Zeldera vadītais un no iekšienes čaklajām Ilvas Norenbergas rokām klusi šķeltais politveidojums bija iecerējis pašvaldības naudas subsīdiju kādam no savējiem.
Īpaši projekta vajadzībām veidotas biedrības lobijs noveda pie izkropļota Talsu novada projektu atbalsta finansēšanas modeļa, kas paredz 40 tūkstošu eiro atbalstu pilsētā realizētajiem projektiem, atstājot pastarīšu lomā visus pārējos, sevišķi jaunpievienotos Dundagas, Rojas un Mērsraga kādreizējos novadus ar iespēju pretendēt tikai uz 5 tūkstošu atbalsta summu.
Šķita aizdomīgi, kādēļ projektu tik aktīvi aizstāv un virza neatkarīgais un brīvi domājošais Kolkas pagasta kādreizējais pārvaldnieks Aldis Pinkens. Nu domes sēdē apstiprinājās iepriekš neoficiāli izteiktās aizdomas par zināmu aizkulišu vienošanos.
Vēl pirms dažām nedēļām ar pompozu atteikšanos no subsīdiju projekta realizācijas nāca klajā uzņēmējs Mārtiņš Mihņevičs.
“Ja nav vienotība, ja nav vienbalsība, ja nav visi par šo te mērķi, tad mums nevajag arī. Tā ka es oficiāli paziņoju, kad es atsaucu šo te iesniegumu biedrības vārdā,” tā novada Kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komitejas sēdes audio ierakstā dzirdams partijas sponsora sacītais.
Sabiedrībai gan nav pieejami pašvaldībā biedrības iepriekš iesniegtie pieteikumi un vēstules, kurā lobētajam projektam būtiski atšķīrās prasītās, piešķirtās un cerētās summas tā realizācijai. Novada deputātiem gan, kā šķiet, nebija iespējas uzdot pat precizējošus jautājumus, jo, paredzot nevēlamu iznākumu projekta iesniedzēju, pārstāvis atvienojās no sapulces telekonferences. Norūpējies par uzņēmēja atteikšanos bija arī deputāts Pinkens.
Iespējamo bažu un saunu auglis atklājās 2021.gada 28.oktobrī, kad pašvaldība lēma par iecelšanu Rojas un Mērsraga ostas pārvalžu ostas valdes locekļu un vietnieku amatos. Pie “pirmās rokas” amatiem tika Jaunās Vienotības Māris Rozenbergs, kuru zicpriekšsēdētāja amatā ievēlēja abās ostu pārvaldēs.
Lai gan pašvaldība pa “kumosiņam” – vietnieka amatam piešķīra koalīcijas balstiem kā Nacionālajā apvienībā, tā Latvijas Zemnieku savienībā – amatus pierakstot Evai Kārkļiņai un Dainim Karolam, tā arī “štata opozicionāriem” Latvijas Zaļajā partijā, pielemjot vietnieka amatu Ainim Stūrmanim, jenoti aizstiepa treknāko Helovīna ķirbi savas alas virzienā. Partijas Mēs Talsiem un novadam deputāti šos lēmumus atbalstīja un balsoja “par” abos gadījumos.
Ir pamatotas bažas, ka “tu man – es tev” princips novada pašvaldības ikdienā turpināsies nākamos trīs gadus, jo īstas opozīcijas un skaļa sabiedriskā uzrauga, kura lomu iepriekš novadā uzņēmās neatkarīgā deputāte Inga Gluzda, pie pašvaldības lēmējgalda vairs nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
