Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa
Skumjais Bruņinieks13.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Otrs variants ir daudz mierīgāks, var teikt… gandrīz bez asinīm. Kuģu kapteiņi parasti pirms došanās jūrā ostās vāc sev apkalpi. Tad nu pirāti veikli iemanto kapteiņa uzticību un piesakās par matrožiem un jungām. Kad kuģis ir pietiekami tālu jūrā, pirāti uztaisa apvērsumu uz klāja, arestē kapteini, un vienkājis liek pārējiem izvēlēties… vai nu pār bortu… vai kalpot viņam. Parasti gribētāji nokļūt par barību haizivīm neatrodas, un viss beidzas mierīgi.
Mūsdienās abordāžas var novērot vēl tikai pie Somālijas krastiem, bet pirātiem ostās pieteikties par apkalpes locekļiem nav iespējams.
Bet, kas nav iespējams jūrā, tas ir iespējams politikā. Dārgie draugi, mēs visi bijām un esam liecinieki klasiskam politiskam pirātismam, kad mierīgā ceļā tika ieņemta partija.
Lai ko par Kaimiņu teiktu, bet tomēr viņam bija savs personīgais kuģis… un viņš, pirms ūdeņot uz 13. Saeimu, vāca sev apkalpi. Nevajag mūsdienu pirātu vadonim Gobzemam meklēt koka kāju… tādu jūs neatradīsiet… viņš ir smalks, inteliģents, ar briolīnu pielaizīts un raitu valodiņu. Māk uzmesties par draugu visiem, lai sasniegtu mērķi. Naivais Kaimiņš to ņem sev par palīgu..
Bet Gobzems nav viens… viņš līdzi sev ņem Zakatistovu, kas esot bocmaņa vietai derīgs… Arī ostas krodziņa krogusmeita Liepiņa uzlec uz klāja, un visi, optimisma pilni, dodas ceļojumā. Netālu no krasta mūsdienu pirāti sāk rādīt savu īsto seju… neatzīst kapteiņa Kaimiņa kursu un uzmetās par saimniekiem. Pats kapteinis pēkšņi pazūd… tikai nedomājiet, ka viņš pārmests pār bortu haizivīm par barību… un nav viņš ieslodzīts kā Gorbačovs Sorosas vasarnīcā..
Lieta ir pavisam banāla un skumja - Artuss, pārdzīvojot sava kuģa zaudējumu, truli dropē…
Pa to laiku pirāti uz ieņemtā kuģa ievieš savu kārtību… visai kuģa apkalpei tiek piesolīta laupījuma daļa, kad ieņems valdību, un tā, redzot, kurā pusē spēks un vara, piebiedrojas pirātiem. Visi pirāti atgriežas pie vecajām iesaukām… pirātu vadonis tiek saukts Aldis Pielaizītais, bocmanis – Atis Mieramika, bet Liepiņai kļičkas vietā tika atbildīgais kuģa viskiju krājumu uzraudzes amats.
21. gadsimts atnāca ar jaunam vēsmām politikā… izrādās, lai iegūtu sev partiju, nav vajadzīgs ieguldīt miljonus… pietiek vien iesūtīt savus pirātus kādā partijā, kur vadonis ir nepieskaitāms, uzrīkot mazu puču, un partija tava. Nu, patērējās Ainārs mazliet, lai troļļus apmaksātu, un tas arī viss. Peļņu visi (Šleseru ieskaitot) dabūs, kad valdību iekaros. Pārējie sponsori ar skaudību skatās uz veiklā Šlesera jaunatklājumu.
Zinoši avoti melš, it kā Aldis - Pielaizītais izrādījis labsirdību piesmietajam kaimiņam un piedāvājis tam savā kuģī trešā palīga (vai tā kaut kā) vietu. Nu nezin, ko Artuss teiks, kad viņu atkačās. Vai piekritīs…?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
