Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Aizveriet muti!

Andris Tauriņš, zvērināts advokāts, Sorainen partneris
09.07.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš liela daļa mūsu dzīves ir pārcēlusies uz virtuālo vidi, ne tikai publiskas diskusijas, bet arī asi komentāri par aktuāliem notikumiem un publiskām personām ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Cilvēki izmanto internetu ne tikai, lai komentētu sev interesējošas tēmas, bet arī lai asi nosodītu citu cilvēku rīcību. Viens nesens šāds publisks konflikts izcēlies starp publicistu Krišjāni Kļaviņu un "Latvijas Radio" galveno redaktori Anitu Braunu. Tas licis uzdot jautājumu, vai un kādos gadījumos aizskartā persona var rēķināties ar policijas aizsardzību?

Konflikta būtība

Neiedziļinoties konflikta detaļās un necenšoties sniegt novērtējumu vienas vai otras puses rīcības pamatotībai, īsumā jārezumē konflikta būtība. Anitai Braunai nebija pieņemams, ka saistībā ar viņas profesionālo nostāju par priekšvēlēšanu rīkošanu krievu valodā Krišjānis Kļaviņš viņu nicīgi bija nosaucis par "kremļa aģenti." Tāpēc Anita Brauna vērsās Valsts policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanu.

Tas saniknoja Krišjāni Kļaviņu, kurš publiski komentēja Anitas Braunas rīcību, kā arī nosodīja policijas amatpersonu darbības, veicot viņa pratināšanu. Šis konflikts ātri guva plašu rezonansi. Daudzi aizstāvēja Anitu Braunu, norādot, ka pret viņu vērstie publiskie uzbrukumi nav pieņemami. Savukārt citi aizstāvēja Krišjāni Kļaviņu, uzstājot uz viedokļu brīvību un pat atkārtojot, ka Anita Brauna ir "kremļa aģente."

Tiesiskie risinājumi verbāliem uzbrukumiem

Šāds konflikts iezīmē svarīgu jautājumu – kā verbālu uzbrukumu gadījumā tiesiskā ceļā var risināt konfliktus un aizstāvēties?

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu, un ka cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Šīs tiesības piemīt ikvienam. Tādējādi aizskartajai personai bez šaubām ir tiesības meklēt valsts aizsardzību, ja tā sajūt pret sevi vērstu cieņu pazemojošu izturēšanos.

Civiltiesiskais ceļš

Latvijā likumdevējs ir paredzējis divus ceļus, kā šādus konfliktus risināt. Pirmais ceļš ir civiltiesisks. Tas nozīmē, ka aizskartā persona risina strīdu privāto tiesību jomā, izmantojot Civillikumā paredzētos instrumentus. Persona var prasīt tiesas aizsardzību, ja noticis goda un cieņas aizskārums – ja par personu publiski ir izplatītas nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas vai nesamērīgi aizskarošs viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes. Ja izteiktie apgalvojumi ir pārbaudāmi fakti un tie neatbilst patiesībai, tos var vērtēt kā cieņu pazemojošas ziņas. Taču, ja izteikumi nav pakļaujami faktu pārbaudei, tie tiks interpretēti kā viedoklis. Lai varētu prasīt tiesas aizsardzību pret aizskarošu viedokli, izteikumiem jābūt rupjiem un klaji aizskarošiem.

Juridiski izaicinoši ir novērtēt izteikumus, kad tie atkarībā no konteksta var saturēt gan pārbaudāmu faktu pazīmes, gan spilgtus epitetus, kas pastiprina vārdu nozīmi. Piemēram, nosaucot kādu personu par "korumpētu, zaglīgu mērgli", jāvērtē, vai apgalvojums izteikts tādā nozīmē, ka persona veikusi konkrētas nelikumīgas darbības (pārbaudāmi fakti) vai arī izteikumi pausti ar mērķi sniegt subjektīvu personas vērtējumu. Tiesības uz vārda brīvību ir pārkāptas, ja uzbrūkošo izteikumu galvenais mērķis ir bijis bez jebkādas faktiskās bāzes pazemot un aizvainot. Vērtējot atbildību, tiek pārbaudīts izteikumu konteksts, izteikumu autora nodoms, kā minētos izteikumus uztvēra izteikumu adresāts, un kā to uztvertu neitrāla persona.

Krimināltiesiskais ceļš

Otrais ceļš ir aizvainojumu gadījumā vērsties policijā un lūgt uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanu. Šajā gadījumā Krimināllikums paredz atbildību par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Robeža starp goda un cieņas aizsardzību civiltiesību jomā un neslavas celšanu krimināltiesībās nav viegli novelkama. Lai sauktu personu pie Krimināllikumā paredzētās atbildības, izteikumiem jābūt klaji ļaunticīgiem izdomājumiem. Šādi apgalvojumi izpaužas kā apzināti izdomājumi jeb fakti par personas tagadni vai pagātni, kas neatbilst īstenībai un apkauno cietušo, un tie tiek izplatīti citām personām.

Būtiski, ka izteikumu paudējs apzinās savu izteikumu kaitīgumu un vēlas celt otrai personai neslavu ar saviem apkaunojošajiem izdomājumiem. Piemēram, ja persona publiski apgalvo, ka otrs cilvēks ir "pērkama mauka bez sirdsapziņas, kura piesedz un atbalsta noziegumus", tad šādi izteikumi var tikt uzskatīti par neslavas celšanu. To var pierādīt ar faktiem, ka persona nesniedz seksuālus pakalpojumus par maksu un nav veikusi vai atbalstījusi noziegumus. Turklāt ir acīmredzams, ka šādi izteikumi būtu apkaunojoši jebkurai saprātīgai personai.

Šādā gadījumā izteikumu autoram piemērojama kriminālatbildība, jo nodarītais aizskārums ir būtiski kaitīgāks par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, par kuriem būtu piemērojama tikai civiltiesiska atbildība. To, vai ziņas ir apkaunojošas, novērtē, ievērojot morāles un tikumības vispārpieņemtās normas. Apkaunojošu izdomājumu izplatīšana ir kaitīga un sociāli nepieņemama, jo tā var izraisīt cilvēkam smagus emocionālus pārdzīvojumus un negatīvas ilgtermiņa sekas cilvēka sociālajai dzīvei, profesionālajai karjerai un reputācijai.

Naida runa

Ja persona vārdiski uzbrūk citām personām, izsakot klaji nievājošus, vulgārus un pazemojošus apgalvojumus, šādas darbības var tikt kvalificētas arī kā naida runa. Naida runa no neslavas celšanas atšķiras ar to, ka aizskāruma motīvs ir nevis apkaunojošu izdomājumu pavairošana, bet gan personas no dzimšanas piemītošas īpašības, piemēram, ādas krāsa, tautība vai seksuālā orientācija. Arī šādā gadījumā verbālo uzbrukumu paudēju var saukt pie kriminālatbildības. Lai kriminālatbildību konstatētu, jāizvērtē izteikumu saturs kopumā, konteksts, kādā izteikumi pausti, un kā izteikumus vērtētu neitrāls cilvēks.

Nobeigumā

Tā kā cilvēks ir sociāla būtne, un mūsu klātbūtne virtuālajā telpā tikai palielinās, var prognozēt, ka domstarpības starp citādi domājošajiem tikai palielināsies. Šo strīdu risināšana nebūs viegla, jo vienmēr būs atkarīga no vairākiem faktoriem, tādiem kā izteikumu konteksts, pušu nodoms un sekas, un tam nebūs iespējams piemērot standarta šablonus. Tomēr neatkarīgi no juridiskiem izaicinājumiem ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp vārda brīvību un personas cieņas aizsardzību, lai veicinātu atbildīgu un cieņpilnu komunikāciju interneta vidē.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...