Aizsilnieces apgalvojumi par maskām un pesticīdiem – vai tiešam „zinātnē nebalstīta dezinformācija”?
Pietiek lasītājs07.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Ārstu biedrības vadītājas Ilzes Aizsilnieces valsts vadītājiem adresētās atklātās vēstules, kurā cita starpā pieminēts, ka skolās izmantotās maskas „noklātas ar pesticīdiem”, vairāki „eksperti” ir apgalvojuši, ka tā esot „zinātnē nebalstīta dezinformācija”. Domāju, „ekspertiem” un citiem interesentiem būtu pamācoši iepazīties ar šo Aizsardzības ministrijas atbildi uz Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu.
Aizsardzības ministrija atbilstoši savai kompetencei sniedz atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem.
Jautājums:
Lūdzam iesniegt informāciju par valsts iepirktajām (identifikācijas Nr. VALIC 2021/19C/IEG- 001) piegādātāja SIA “EKA PRINT” sejas maskām, art. Nr. PR 799. Sejas masku tehniskajā specifikācijā ir norādīts, ka izstrādājums ir apstrādāts ar antimikrobiālo līdzekli SILVADUR 930 Flex. Lūdzam iesniegt antimikrobiālā līdzekļa (preču zīmes Silvadur 930 Flex) tehnisko datu lapu.
Atbilde:
Sarunu procedūrā “Daudzreiz lietojamo higiēnisko sejas masku iegāde”, identifikācijas Nr. VALIC 2021/19C/IEG-001, daudzreiz lietojamajām sejas maskām tehnisko parametru prasības tika izvirzītas saskaņā ar Vadlīnijās CWA 17553 izvirzītajām minimālajām prasībām, un atbilstība tām tika pārbaudīta sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Tā kā sarunu procedūrā nebija izvirzīta prasība par apstrādi ar SILVADUR 930 Flex vai kādu citu antimikrobiālo līdzekli, iepirkuma komisija tehnisko datu lapu nepieprasīja. Taču atbildēm pievienojam internetā atrodamo SILVADURTM 930 FLEX Antimicrobial līdzekļa tehnisko datu lapu.
Jautājums:
Ņemot vērā, ka šī preču zīme (SILVADUR 930 Flex) ir reģistrēta kā biocīds līdzeklis Vides aizsardzības aģentūrā (EPA), lūdzam uzrādīt tā reģistrācijas numuru EPA.
Atbilde:
Kā minēts atbildē uz 1.jautājumu, iepirkuma komisija šādu informāciju procedūras laikā nepieprasīja, taču informācijā ir atrodama pielikuma pievienotajā līdzekļa Tehniskajā datu lapa, un tas ir EPA Reg. Nr. 464-785.
Jautājums:
Pamatojoties uz “Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 22. maija regulu (ES) Nr. 258/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu”, lūdzam sniegt informāciju, kādā konkrētā veidā izstrādājums (art.Nr. PR 799) ir apstrādāts ar biocīdu.
Atbilde:
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nav kompetents sniegt atbildi uz šo jautājumu. Vēršam uzmanību, ka pirms lēmuma pieņemšanas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu visa tehniskā dokumentācija par preci tika iesniegta izvērtēšanai Patērētāju tiesību aizsardzības centram un nekādi iebildumi netika saņemti.
Papildus vēršam uzmanību, ka globālajā tīmeklī ir pieejama informācija par daudzreiz lietojamo higiēnisko sejas masku apstrādi ar SILVADUR™ 930 FLEX, kur izteiktas bažas par tā piemērotību izmantošanai šādai precei un EPA ir apstiprinājusi, ka tā izmantošana audumu vai tekstilmateriālu apstrādei ir droša lietošanai. Konkrētajai precei (art.Nr. PR 799) ar šo līdzekli apstrādāts ir tikai ārējais slānis.
Jautājums:
Lūdzam iesniegt Saeimā masku paraugus (vairākus) valsts iepirktajām maskām, kuras ir iepirktas no piegādātājiem: SIA EKA PRINT, Eurosec OU, SIA SOLUTIONS.
Atbilde:
Pieprasītie masku paraugi ir klasificējami kā valsts materiālās rezerves, un to izsniegšanu regulē speciālie normatīvie akti, saskaņā ar kuriem šobrīd Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nesaskata tiesisku pamatu to izsniegšanai. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 25. panta ceturtajā daļā noteiktajam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem” 20. un 21. punktā noteiktajam, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursus izsniedz tikai tām personām, kuras norādītas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sagatavotajā izsniegšanas pieprasījumā, un tikai šajā pieprasījumā norādītajā apjomā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs lūdz koordinēt masku izsniegšanu ar VUGD.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
