Aizsardzības ministrei Mūrniecei būtu nevis jāizsaka tukši paziņojumi, bet jāpublisko visa ar pārtikas iepirkumu saistītā dokumentācija
Valdis Verners*03.03.2023.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Vēlos publiski paust savu viedokli par Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veikto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām" un manu kā ministra biroja jurista iesaisti minētajā iepirkumā.
Ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un tā ilgo gaitu bez būtiska progresa, tiku aicināts iesaistīties šī iepirkuma komisijas darbā no Aizsardzības ministrijas puses. Ņemot vērā manu izglītību, 16 gadu pieredzi valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī gūto pieredzi, vairākus gadus esot padomes loceklim pretkorupcijas organizācijā "Sabiedrība par atklātību – Delna", es piekritu.
Iepirkuma komisija sastāvēja no 10 komisijas locekļiem, kuriem visiem ir vienādas balsstiesības un kuri pārstāv Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (5 locekļi), Nacionālos bruņotos spēkus (3 locekļi) un Aizsardzības ministriju (2 locekļi).
Konkrētas prasības un aprēķinus iepirkumam sagatavoja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, kuri ir atbildīgi par pārtikas apgādi un kuriem arī turpmāk būtu jāstrādā ar iepirkuma uzvarētāju. Līgumus gatavoja VALIC pārstāvji, un visa šī informācija ir pieejama iepirkumu komisijas protokolos.
Iepirkuma gaitā mani vienīgie ieteikumi bija saistīti ar grafika izpildi, kuru pati iepirkuma komisija bija noteikusi un kurš netika pildīts. Ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, bija īpaši svarīgi, lai iepirkums netiktu vilcināts un piegāžu drošība tiktu garantēta. Pastāv iespēja, ka absolūtas krīzes situācijā armija varētu palikt bez pārtikas apgādes, jo pašreizējais piegādātājs ir no citas valsts un krīzes situācijā tam būtu jādod priekšroka savas valsts apgādei.
Iepirkumā visiem pretendentiem bija tiesības iesniegt priekšlikumus un precizējumus. Šo iespēju visaktīvāk izmantoja SIA "Sanitex" un SIA "Lanekss". Gala piedāvājumu iesniedza divi uzņēmēji. Tie tika iesniegti, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu EIS, kura parāda saņemto pieteikumu rezultātus tikai pēc iesniegšanas termiņa, – iepriekš tie nav redzami nevienam. Atverot iesniegtos piedāvājumus, izrādījās, ka viszemāko cenu piedāvāja uzņēmums "Zītari LZ", kas arī atbilstoši iepirkuma nosacījumiem tika pasludināts par uzvarētāju. Visi komisijas locekļi vienbalsīgi pieņēma lēmumu par līguma slēgšanu.
Lai kliedētu jebkādas šaubas par manu iespējamo ietekmi konkrētajā iepirkumā, esmu nosūtījis vēstuli un lūdzis aizsardzības ministri pieņemt lēmumu steidzami publiskot visu ar konkrēto iepirkumu saistīto dokumentāciju, tajā skaitā sēžu protokolus un audioierakstus, tādējādi ļaujot sabiedrībai iepazīties ar visu ministrijai pieejamo informāciju.
Tāpat esmu lūdzis ministri skaidrot medijos paustos apgalvojumus, norādot uz faktiem vai konkrētiem pārkāptiem normatīvajiem aktiem, kā arī faktiem, kas pierādītu, kādā veidā es kā ministra politiskā biroja pārstāvis būtu ietekmējis konkrēto iepirkumu.
Uzskatu, ka procesā jānodrošina absolūta caurskatāmība, taču nav pieņemami, ka pirms izmeklēšanas rezultātu saņemšanas tiek pausti secinājumi, kas norāda uz personas iespējamo atbildību, bet ne konkrētiem faktiem.
Latvijas Republikas aizsardzības ministrei
Inārai Mūrniecei
Rīgā, 2023. gada 22. februārī
IESNIEGUMS
Par publiski pausto informāciju
2023. gada 21. februāra TV3 raidījumā "900 sekundes" Jūs, atbildot uz jautājumu saistībā ar VALIC veikto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām", norādījāt: "Pirmie secinājumi ir tādi, ko varētu nosaukt par nepatīkamiem. Diemžēl ir tāda ļoti netipiska situācija valsts pārvaldē. Iepriekšējā ministra politiskā biroja pārstāvis ir bijis klāt iepirkumu komisijā un ir lēmis par konkrētām prasībām, kas ir saistītas ar šo iepirkumu." 2023. gada 22. februāra Latvijas Radio 1 raidījumā "Labrīt" norādījāt: "... politiskā biroja darbinieks ir iepirkumu komisijā, ir ārkārtīgi pamatotas šaubas par to, kas šajā iepirkumā ir noticis."
Tā kā norādāt, ka "pirmie secinājumi ir tādi, ko varētu nosaukt par nepatīkamiem" un "ārkārtīgi pamatotas šaubas", lūdzu nosaukt šos secinājumus un šaubas, un uz kādiem faktiem balstoties tie ir izdarīti. Lūgums papildus norādīt arī konkrētus normatīvos aktus, kas pārkāpti, man ņemot dalību konkrētajā iepirkumu komisijā.
Lūdzu izsniegt vai norādīt uz faktiem, kādā veidā ministra politiskā biroja pārstāvis ir ietekmējis konkrēto VALIC 2021/135/EN-P-KD iepirkumu, paskaidrojot, kuri komisijas locekļi sagatavoja konkrētās prasības iepirkumā un vai es kā komisijas loceklis esmu izvirzījis kādas prasības iepirkuma gaitā.
Ja šādus faktus uzrādīt nav iespējams un publiski esat paudusi nepatiesu informāciju, kas ceļ man neslavu un aizskar manu cieņu, tad lūdzu atsaukt raidījumos pausto informāciju un publiski atvainoties.
Ņemot vērā saistīto rezonansi par iepirkumu VALIC 2021/135/EN-P-KD, lūdzu pieņemt lēmumu steidzami publiskot visu ar iepirkumu saistīto dokumentāciju, tai skaitā sēžu protokolus un audio ierakstus, tādējādi ļaujot sabiedrībai iepazīties ar pilnu informāciju.
Cieņā,
Valdis Verners
* jurists, bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieks juridiskajos jautājumos
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
