Aizdomas par apjomīgu koku izciršanu miljonāra Krūmiņa iecerēto Jūrmalas būvju vietā
PIETIEK14.10.2013.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas SIA MC Turaida Property iecerētie vērienīgie būvdarbi kūrorpilsētā atbrīvoti no viena apgrūtinājuma - būvatļaujas apturēšanas, taču tikmēr parādījušās ziņas par jaunām problēmām: Jūrmalas pašvaldības Koku vērtēšanas komisijā saņemts iesniegums, no kura izriet - miljonāra ģimenes būvnieki varētu būt "piemirsuši" par aizliegumu būvdarbu vietā izcirst 25 kokus.
Koku vērtēšanas komisijā vērsusies maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (pazīstama saistībā ar apjomīgo tiesāšanos ar bijušo Parex banku, tagadējo AS Reverta) līdzšinējā administratore Ilze Krasta, - uzņēmumam piederošais nekustamais īpašums atrodas Krūmiņa būvdarbu vietas kaimiņos, Rembates ielā 4.
Iesniegumā, kura kopija ir Pietiek rīcībā, Krasta pašvaldībai norādījusi - saņemot no Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes skiču projekta kopiju, viņa konstatējusi, ka tajā atrodas arī koku izciršanas shēma objektam „esošās ēkas Nr.004 rekonstrukcija un viesnīcas kompleksa jaunbūve, Turaidas iela 15-17, Jūrmala".
Šim projektam bijis Koku vērtēšanas komisijas vadītāja saskaņojums ar piezīmēm, no kurām redzams, ka pretī maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri piederošajam nekustamajam īpašumam nedrīkst izcirst 25 kokus - desmit lapu kokus un piecpadsmit skuju kokus.
Taču, kā iesniegumā norāda Krasta, būvdarbu vietā "reāli dabā ir izcirsti visi koki", - to apstiprina arī Pietiek rīcībā esošās fotogrāfijas, kurās miljonāra ģimenes būvdarbu vieta redzama no dažādiem rakursiem.
Krasta ir lūgusi Koku vērtēšanas komisijai izsniegt šo koku ciršanas atļauju kopijas un norādīt to izsniegšanas datumu un iemeslus. Nekādus komentārus no komisijas Pietiek otrdien nav izdevies saņemt.
Kā Pietiek jau informējis, Krūmiņa meitai oficiāli piederošais uzņēmums iecerējis vērienīgus būvdarbus Jūrmalā, Turaidas ielā, taču pret tiem iebildusi blakus zemes gabala īpašniece Ilze Valgere, 24. septembrī lūdzot apturēt būvniecību objektā Jūrmalā, Turaidas ielā 15, Turaidas ielā 15/17 un Turaidas ielā 17.
Vienlaikus bija lūgts anulēt šā gada 8. jūlijā SIA MC Turaida Property saskaņā ar Jūrmalas domes būvvaldes lēmumu izdoto būvatļauju „esošo ēku (būves kadastra apzīmējums 1300 009 5103 001 un 1300 009 5108 003) rekonstrukcijai par viesnīcu un viesnīcas ēku Turaidas ielā 15; 15/17; 17, Jūrmalā „0" cikla būvniecībai".
Sākotnēji, 25. septembrī Jūrmalas domes pilsētplānošanas nodaļa šos lūgumus bija atzinusi par atbilstošiem Administratīvā procesa likuma nosacījumam, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu ar atsevišķiem izņēmumiem aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē.
"Tātad būvdarbi objektā: Esošo ēku (būves kadastra apzīmējums 1300 009 5103 001 un 1300 009 5108 003) rekonstrukcija par viesnīcu un viesnīcas ēku Turaidas ielā 15,15/17,17 Jūrmalā „0" cikla būvniecība" ir apturēti uz likuma pamata un Jūrmalas pilsētas domei nav jāpieņem papildus lēmums par būvdarbu apturēšanu," bija konstatējusi pašvaldība, noteicot, ka līdz ar to būvatļaujas darbība ir apturēta ar šā gada 24. septembri.
Taču jau 4. oktobrī, kā liecina jauns Pietiek rīcībā nonācis dokuments, Jūrmalas pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Gunta Smalkā parakstījusi jaunu dokumentu ar pilnīgi pretēju lēmumu - ir konstatēts, ka Valgere nav likumā noteiktajā termiņā apstrīdējusi būvatļauju, termiņš nav atjaunojams, līdz ar to citi Valgeres argumenti nav izskatāmi un ņemami vērā.
Tādējādi Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi "neatjaunot nokavēto ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes komisijas 2013.gada 5.jūlija lēmumu Nr. 1318 SIA MC Turaida Property izsniegtās būvatļaujas esošo ēku rekonstrukcijai par viesnīcu un viesnīcas ēku Turaidas ielā 15, 15/17, 17, Jūrmala „0" cikla būvniecībai apstrīdēšanas termiņu".
Aģentūrai LETA gan Krūmiņš, gan Valgere izteikuši virkni pārmetumu viens otram, un Valgere jau paziņojusi, ka jauno pašvaldības lēmumu pārsūdzēšot. Savukārt Pietiek zināms, ka par šiem notikumiem jau ieinteresējies KNAB, kurš par šo situāciju saņēmis jau vairākus iesniegumus. Arī Krasta savu iesniegumu nosūtījusi KNAB "zināšanai".
301 Moved Permanently
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
