Aizdomas, ka pēc policistu ieteikuma ar tiesu eksperta un tiesneses gādību izkrāpj no valsts 3000 eiro
PIETIEK03.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apsardzes darbinieks vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz iespējamu Ogres policijas darbinieku organizētu viltotu pierādījumu safabricēšanu, ko piesedz un atbalsta arī tiesu eksperts, prokurore un tiesnese. Pret viņu inkriminētā lietā Ogres tiesas tiesnese Z.Kusiņa nav ņēmusi vērā acīmredzamas liecinieku un tiesu medicīnas eksperta liecību pretrunas un, pēc viņa domām, palīdzējusi izkrāpt no valsts 3000 eiro kompensāciju.
Viss sācies, kad viņš strādājis Ogres naktsklubā par apsargu. Viņš no kluba izraidījis stipri iereibušu kompāniju, kas provocējuši konfliktus un kautiņus. Kad kompānija jau "izmesta" no naktskluba, klubā vēl palikusi kāda sieviete no šīs agresīvās kompānijas, kura enerģiski vērsusies pret apsargu un pat negaidīti iesitusi apsargam pa seju, uz ko apsargs instintīvi reaģējis ar pretsitienu, trāpot sievietei pa seju.
Izskaidrošanās un konflikts turpinājies jau lielākā kompānijā, un vairāki kluba apmeklētāji fiziski vērsušies pret apsargu, līdz viņš negaidīti saņēmis sitienu no aizmugures, uz ko reaģējis ar aizmugurisku sitienu un vēlreiz trāpījis minētajai sievietei pa seju.
Pēc tam apsargs izpūtis asaru gāzi un izsaucis policiju un ātro palīdzību. Sieviete, kurai viņš divas reizes iesitis, nogādāta slimnīcā, bet jau pēc sešām dienām no stacionāra izrakstīta bez operācijas un zilumiem uz sejas.
Taču pēc tam sieviete vērsusies policijā ar tiesu medicīnas ekspertīzi par lauztu žokli. Lai gan viņa pati tiesā liecināja, ka jau slimnīcā spējusi pati uzņemt ar muti barību, turklāt nav bijusi nepieciešama ne operācija, ne kādi īpaši stiprinājumi it kā lauztā žokļa fiksēšanai, tomēr tiesu medicīnas eksperta slēdziens bijis dzelžains - lauzts labās puses žoklis.
Tiesā vairāki liecinieki liecinājuši, ka sievietei pēc kautiņa un sitiena saņemšanas bijis zilums uz kreisā vaiga, tomēr tiesnese Z.Kusiņa ņēmusi vērā tikai tiesu medicīnas eksperta slēdzienu, pat neskatoties uz to, ka tiesas sēdē eksperts nesniedza atbildes uz apsūdzētā jautājumiem un sniegtās atbildes bija pretrunīgas.
Apsūdzētais uzskata, ka lietas safabricēšanu iniciējuši Ogres policisti V.Gžibovskis un O.Belousovs. “Tādēļ lūgums, palīdziet varbūt vēl daudziem citiem, kuri viņu dēļ cietuši,” saka apsūdzētais, kurš sakās esam pārliecināts, ka pastāv pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecina, ka lieta nav tīra un ir apzināti radīta, lai no valsts izkrāptu 3000 eiro kompensāciju par nodarītajiem miesas bojājumiem.
Apsargs rakstījis vēstuli Augstākajai tiesai, kura viņa rakstīto pieņēmusi zināšanai, bet pēc būtības atbildi nav sniegusi. Augstākā tiesa norādījusi, ka viņam jāvēršas prokuratūrā, taču apsargs uzskata, ka prokuratūrā vērsties nav jēgas, jo prokuratūra, pēc viņa domām, ir pakļauta tiesai.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
