Iesaki rakstu: 
Nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes sēde trešdien nav lēmusi par jautājumiem, kas saistīti ar airBaltic auditu, preču zīmēm un valstij neizdevīgo lidsabiedrības akcionāru līgumu, jo lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks padomei sniedzis nepilnīgu informāciju. Līdz ar to nolemts sasaukt jaunu padomes sēdi 28.februārī, turklāt ierasties uz to aicināti arī airBaltic revidenta, auditorfirmas PriceWaterhouseCoopers pārstāvji.
Iemesls padomes sēdes pārcelšanai bijis tas, ka airBaltic valde, kuru vienpersoniski pārstāv Fliks, lidsabiedrības padomei sniegusi minimālu informāciju par viņam pieprasītajiem jautājumiem, Pietiek trešdien atzina lidsabiedrības airBaltic padomes priekšsēde, ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītā Santa Glāzniece. Viņa airBaltic padomē pārstāv valstij piederošo lidsabiedrības kapitālu (52,6%).
Pēc Glāznieces sacītā, „mēs sasaucām jaunu padomes sēdi tāpēc, ka mēs gribam padomes sēdē redzēt arī airBaltic revidentu. Turklāt valdes sagatavotie dokumenti uz padomi nebija sagatavoti tā, kā tas tika prasīts”.
Jautāta, vai no tā izriet, ka Fliks padomi vazājis aiz deguna un nebija iesniedzis visus tās pieprasītos dokumentus, tāpēc padomes sēde pārcelta, Glāzniece atzina: „Tā informācija, ko valde piedāvāja, tā bija, nu, minimāla, mēs gribam redzēt vēl daudz papildu dokumentu un gribam arī uzklausīt revidentu, lai viņi nāk un pastāsta par savu atzinumu.”
No Glāznieces teiktā izrietēja, ka nepietiekamu informāciju Fliks sniedzis gan par jautājumiem, kas attiecas uz darījumu, ar kuru 2009.gada beigās visi airBaltic zīmoli nonāca Flikam piederošās lidsabiedrības 47,2% īpašnieces Baltijas aviācijas sistēmas īpašumā, gan par iespējām grozīt valstij neizdevīgo airBaltic akcionāru līgumu, gan par lidsabiedrības finanšu situāciju.
Pietiek jau rakstīja, ka airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet BAS – divas.
Janvāra vidū ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) gādību kā valsts pārstāvji airBaltic padomē tika iecelta Glāzniece, politiķa Aleksandra Kiršteina (ZZS) dēls Gints Kiršteins un Raitis Tukāns.
Glāzniece pirms kļūšanas par lidsabiedrības padomes locekli strādāja ar vairākiem Ventspils ostas tranzīta uzņēmumiem saistītajā starpniekfirmā LSF Holdings, kurā 50% akciju pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam.
Visas airBaltic piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonākušas lidsabiedrības privātā īpašnieka, Flikam un Bahamu salās reģistrētai ārzonai piederošās BAS īpašumā un ieķīlātas par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras. Kuluāros arī izskan, ka ar airBaltic jautājumu „sakārtošanu” nodarbojas Lembergs, kuram ir kontakti ar BAS kreditoru, Latvijas Krājbankas un Snoras lielāko īpašnieku, krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Tiesa, pēdējās dienās neoficiāli izskan, ka Lembergs ar Auguļa vadītās ministrijas rokām Flikam piederošajai BAS un firmas kreditoram Antonovam gatavojot „nepatīkamus” pārsteigumus.
BAS un tai piederošās airBaltic preču zīmes jau pērn decembrī ieķīlātas par labu Krājbankai un Snoras.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
