Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Latvijas valdība ieviesa jaunas izmaiņas to ierobežojumu sarakstā, kas būs spēkā, šķērsojot robežu pēc šā gada 24.decembra. Ņemot vērā, ka izmaiņas skar arī aviokompānijas airBaltic (AB) pasažierus, dažiem no viņiem no aviokompānijas tika nosūtīti e-pasti ar informāciju par jaunajām izmaiņām. Tā kā AB, protams, nav pienākumu godprātīgi paveikt pat elementāru e-pasta sūtīšanu klientiem, viņi pat šo elementāro e-pasta sūtīšanu paveica kā vienmēr.
22.decembrī AB pasažieri, kas lido uz Rīgu no tostarp Londonas, saņēma pirmo vēstuli no AB, kurā teikts, ka, sākot no 24.decembra, iekāpjot lidmašīnā, absolūti visiem pasažieriem ir jāuzrāda negatīvs Covid tests neatkarīgi no vakcinācijas statusa. Vēstulē arī teikts, ka pasažieriem ir tiesības izvēlēties, kāda veida testu viņi vēlas uzrādīt iekāpšanas laikā, – sertificētu PCR vai antigēna testu.
Uzreiz jāatzīmē pirmā kļūda šajā e-pastā. Neskatoties uz to, ka e-pastā ir teikts par negatīva testa nepieciešamība pilnīgi visiem pasažieriem, kas ierodas Latvijā, faktiski pēdējās izmaiņas skars pasažierus tikai no astoņām valstīm.
Talāk, runājot par sertificēto PCR testu, vēstulē minēts, ka tas jāveic līdz 72 stundām pirms iekāpšanas lidmašīnā. Tas, protams, ir sīkums, bet cilvēks, kurš saņēma šo e-pastu 22. decembrī, testu, kas būs 72 stundas jauns, nodrošināt pirms ierobežojumu stāšanās spēkā 24. decembrī lielākajā daļā gadījumu nevarēs tīri fiziski. Jā, protams, viņš varēs nodrošināt PCR testu, kas būs "jaunāks" par 72 stundām un kas viņam pilnīgi mierīgi ļaus iekāpt lidmašīnā. Bet pieminēt 72 stundas 48 stundas pirms jauno noteikumu spēkā stāšanās ir vismaz dīvaini.
Es jau vairākas reizes personīgi esmu redzējis, kā pasažieri netika ielaisti AB lidmašīnā, jo radās pārpratumi ar viņu testu derīgumu. Daudzi pasažieri, īpaši tie, kuri ir vecāki vai kuri ceļo reti, bieži domā, ka 72 stundu periods sāk darboties nevis no brīža, kad tiek nokārtots tests, bet gan no brīža, kad viņi saņem rezultātu, kas bieži notiek veselu dienu pēc paša testa nokārtošanas.
Rezultātā šie cilvēki lidostā nonāk ar nederīgu testu, sākas panika, paaugstināts tonis, draudi un asaras. Lai šo cilvēku dzīves pirms Ziemassvētkiem padarīt vēl nedaudz sarežģītu, AB nolēma viņiem nosūtīt e-pastu ar informāciju, kas viņus mulsinās vēl vairāk.
Otrais testa tips, kas minēts AB e-pastā, ir antigēnu tests, un, pieminot šī tipa testu, nav teikts ne vārda, ka tam janāk kopā ar sertifikātu. Par PCR testu ir skaidri rakstīts, ka tam ir jābūt sertificētam, bet par antigēna testu tas nav teikts.
Tas ir svarīgi, jo Lielbritānijā, no kurienes cita starpā lidos pasažieri, kuri saņēmuši šo e-pastu, ir antigēnu testi, kurus var iegādāties burtiski pat degvielas uzpildes stacijā. Antigēnu testi tiek pārdoti tūkstošiem tirdzniecības vietu visā valstī, un, lai tos iegādātos, ir vienkārši jāiziet līdz tuvākajai aptiekai vai angļu “Drogām”.
Dabiski, ka šī testi nav apstiprināti ar sertifikātu, jo to mērķis ir tikai informatīvs. Šo testu mērķis ir sniegt informāciju cilvēkam, kurš vienkārši nolēma veikt Covid testu klepus parādīšanās dēļ pašam vai klepus parādīšanās dēļ pretī sēdošam kolēģim. Tehniski degvielas uzpildes stacijā iegādātie antigēnu testi pilnībā atbilst tiem parametriem, par kuriem AB raksta savā e-pastā, jo par antigēnu testu sertifikātu tur nav ne vārda.
Tiesa, kā izrādījās sarunā ar AB operatoru, ar Lielbritānijas degvielas uzpildes stacijā iegādātu antigēna testu tikt AB lidmašīnā neizdosies, neskatoties uz to, ka AB e-pastā ir teikts pilnīgi pretējais. Izrādās, ka, lai iekāptu lidmašīnā, nepieciešams nevis vienkāršs antigēna tests, bet gan antigēna tests ar sertifikātu. Kādu iemeslu dēļ AB nolēma nedalīties ar šo kritisko informāciju ar saviem pasažieriem savā e-pastā, precizēts diemžel netiek.
Bet sliktās ziņas AB pasažieriem ar to nebeidzas, jo burtiski dažas stundas vēlāk, arī 22. decembrī, pēc pirmā fiasko AB sarīko otru, atkal ar e-pasta pasažieriem palīdzību. Īsāk sakot, otrajā e-pastā teikts, ka absolūti visiem pasažieriem neatkarīgi no vakcinācijas statusa, NEVAJAG nodrošīnāt negatīvu Covid testu. Otrajā vēstulē teikts, ka negatīvs tests nepieciešams tikai tiem pasažieriem, kuriem nav vakcinācijas. Savukārt vakcinēti pasažieri var lidot uz Latviju bez testa veikšanas.
Tehniski otrais e-pasts nav nepareizs, jo tas tika nosūtīts pirms jauno ierobežojumu stāšanās spēkā un adresēts tikai tiem pasažieriem, kuri lido uz Rīgu līdz 24.decembrim. Šiem pasažieriem īsti nav javeic tests. Bet faktiski AB pasažieri divu stundu laikā saņem divus e-pastus - vienā teikts, ka tests ir vajadzīgs visiem un vienmēr, bet otrs saka pretējo - ka tests visiem un vienmēr vajadzīgs nav.
Ja AB nestrādātu kolhoznieki, tad viņi nosūtītu nevis divus, bet vienu e-pastu, kurā sīki paskaidrotu, kādi ierobežojumi ir spēkā līdz 24.decembrim un kādi pēc tam, lai pasažieri uzreiz saprastu, kurš no ierobežojumu sarakstiem attiecas uz viņiem un kurš ne. Taču AB nolēma, ka divu nesaistītu e-pastu izsūtīšana ar noteikti kļudaino ka arī būtībā pretrunīgu informāciju bija ta daudz saprātīgāka ideja.
Būtu ļoti interesanti uzzināt, cik AB pasažieru šīs kolhoznieciskās nolaidības dēļ ieradīsies lidostā ar nepareizu testu vai bez testa, nepaspēs paveikt testu lidostā, nokavēs savu lidojumu un būs spiesti pavadīt nakti pirms Ziemassvētkiem Getvikas lidostas uzgaidāmajā telpā.
Protams, milzīgs cilvēcisks paldies jāsaka arī Pavļuta kungam par to, ka pasažierus no tai skaitā Lielbritānijas par nepieciešamību nodrošināt testu viņš painformēja divas dienas, pirms visa valsts gandrīz uz 100% tiks slēgta uz ilgām Ziemassvētku brīvdienām. Paziņot par jaunajiem ierobežojumiem vismaz nedēļu iepriekš un dot cilvēkiem iespēju laikus stāties rindā uz testiem bija, protams, pilnīgi neiespējams.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
