Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā
Oskars Bundža, ārsts Cēsīs09.02.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā. Viņš daudzkārt paudis fundamentālu argumentāciju par pilsoņu attiecībām ar Latvijas valsti un sekmīgu tās pārvaldību.
Levita kungs ilgāk nekā pusgadu ir esošajā amatā, un pagaidām nav manāms, ka iedzīvotājiem būtiski uzlabotos attiecību veidošana ar varas institūcijām. Jāatzīst, nevienai amatpersonai nebūs iespēju situāciju mainīt, ja sabiedrība problēmas ierasti turpinās apspriest vien sociālajos tīklos, gaidot, kamēr valsts pārvalde pati kļūs apzinīga un efektīva.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē izglītības standartus, ikvienam 9. klases absolventam Latvijā jāprot raksturot, kā atšķiras demokrātiska valsts no nedemokrātiskas, jāpārzina tiesiskuma jēdziens, cilvēka pamattiesības, Administratīvā procesa likums un jāspēj atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas.
Diemžēl sabiedrībā, arī tās izglītotākajā daļā arvien biežāk vērojama noliedzoša attieksme pret tiesību zinību minimuma apguves lietderīgumu; daudzuprāt, šī kompetence pilnībā esot jāatstāj juristiem. Vienlaikus ir saprotami, ka valsts pārvaldei un tiesām varētu būt grūti cienīt sabiedrību, kur vairums tās locekļu apzināti atsakās no tiesībām zināt savas tiesības.
Šķiet, mēs, Latvijas iedzīvotāji, arī pēc Levita kunga ievēlēšanas amatā neesam pietiekami aktīvi informējuši Valsts prezidenta institūciju par konkrētām problēmsituācijām saskarsmē ar varas institūcijām. Neesam konsekventi, aktīvi norādījuši uz nereti ilgstošām prettiesiskuma izpausmēm, ko valsts pārvalde varētu efektīvi novērst, ja vien būtu politiska griba un tiktu principiāli ievērots, ka arī iestādes un administratīvās tiesas nedrīkst ignorēt tiesiskuma minimumu.
Tieši Valsts prezidentam būtu nepieciešamā autoritāte, lai, saņemot visaptverošu informāciju, norādītu likumdevējam un izpildvarai uz konkrētām nepilnībām tiesību aktos, to izstrādes procesos vai normu praktiskajā pielietojumā.
Aicinu veicināt Valsts prezidenta aktīvāku iesaisti tieši iekšpolitiskajā darbībā. Levita kunga kompetenci administratīvo tiesību jomā un izpratni ikdienišķās juridiskās problēmsituācijās apliecina savulaik, Valsts pārvaldes iekārtas likuma izstrādes gaitā uzskatāmā veidā formulētās atziņas par administratīvā vājuma izpausmēm Eiropas jaunajās demokrātijās, tostarp Latvijā.
Ikviens var sekmēt Valsts prezidenta institūcijas informētību, sniedzot tai ziņas par jau apzinātiem "robiem" normatīvajos aktos vai sistēmiskiem labas pārvaldības principa ignorēšanas gadījumiem iestāžu darbā; protams, viedokli katram būtu vēlams savu spēju robežās juridiski pamatot.
Ceru, ka manis izplatītais aicinājums rosinās sabiedrību pārvērtēt iekšpolitisko situāciju Latvijā, lai mudinātu Valsts prezidentu aktīvāk iesaistīties ne vien juridiski komplicētu, bet arī ikdienišķu, tomēr sabiedrībai svarīgu tiesisko neskaidrību risināšanā.
Informāciju par savu šo iniciatīvu nosūtu Saeimas valdošās koalīcijas deputātu frakcijām un atsevišķām valsts pārvaldes iestādēm.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
