Iesaki rakstu: 
Izdevniecība Dienas Grāmata ir laidusi klajā Lato Lapsas grāmatu Zem Muhameda bārdas – pie lasītajiem ir nonācis darbs, kurā autors ir apkopojis savus iespaidus par Izraēlu, Palestīnu, Turciju, Irānu, Ēģipti, Jordāniju un Sīriju.
Šī ir grāmata, kurā autors dalās ar citiem gan savās zināšanās, gan arī neatkārtojamajā pieredzē, kuru lielākā daļa no lasītājiem noteikti nevēlēsies atkārtot. Piemēram, par nelegālu ceļojumu uz Gazas sektoru pa kontrabandistu tuneli, kas izrakts zem Ēģiptes un Gazas sektora apsargātās robežas.
Grāmatas galvenā ievirze ir saprast pašam un palīdzēt saprast citiem, ar ko Tuvo Austrumu ļaudis atšķiras no mums un kas mums ir vienojošs.
Grāmatu ir vērts izlasīt kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka, neskatoties uz svaigākajiem terora aktiem un notikumiem, islāms nav absolūts ļaunums. Islāma pasaulei pieder miljards cilvēku, un tajā ir milzums virzienu un novirzienu. Ikvienu, pat visideālāko reliģiju, ļauni cilvēki var izmantot ļauniem nolūkiem, veicot visnecilvēciskākos noziegumus.
Vienlaikus grāmata ir ļoti praktiska. Praktiskajā daļa ir apkopoti padomi ceļotājiem, ko drīkst un ko labāk nedarīt islāma zemēs: «.. Irānā iebraucējs, ja vien viņš nezaimos Dievu, nespļaus sejā policistiem, netirgos (un labāk jau arī nelietos) narkotikas, nevazāsies gar kodolobjektiem un nekāps pār armijas objektu sētām, var justies pilnīgā un absolūtā drošībā.» (292. lpp.)
Viens no jautājumiem, kas man radās: vai nopietna līmeņa grāmatā (Zem Muhameda bārdas pretendē būt par nopietnu grāmatu) ir jāiekļauj informācija, kas, visticamāk, ir sacerēta, lai demonizētu pretinieku? Šāds piemērs. Lato Lapsa vispirms plaši apraksta, kā Irānas un citu zemju islāma fanātiķi cīnās pret netikumību: ikvienu pieķertu laulības pārkāpēju nomētās ar akmeņiem, Irānas tikumības sargi par mazāko atkāpi no tikumības normas sodīs notvertos utt. Pēc tam (326. lpp.) tiek pieminēts, ka Irānas islāma fanātiķi, pirms izpildīt nāves sodu, izvaroja tūkstošiem nevainīgu meiteņu, tiesa, ar autora piebildi, ka tā ir politiska leģenda un tās patiesums nav pārbaudīts.
Ja mēs ticam visam, ko Lato Lapsa rakstīja par islāmu pirms tam, tad ir jāsecina, ka ikviens, kas islāma zemēs publiski veic darbības, kas islāmā ir ar nāves sodu sodāms grēks, nevar būt islāma fanātiķis. Man nav ziņu par to, vai starptautiski ir pārbaudītas apsūdzības, ka Irānas ājatollas pavēlēja masveidā izvarot nevainīgas meitenes, bet ir publiski zināms, ka ANO 2011. gadā patiešām veica vienas «islāma izvarotāju» leģendas pārbaudi.
2011. gada jūnijā Lībijas nemiernieki paziņoja, ka Muammars Kadāfi devis rīkojumu veikt masveida izvarošanas. Šo apsūdzību tolaik globālā līmenī popularizēja Hilarija Klintone, kas paziņoja, ka «Lībijas armijas karavīri, valdības mudināti, sākuši masveidā izvarot režīmam nepakļāvīgās sievietes».
Rietumvalstis sodīja izvarotājus! Lībijas valdības spēki un pilsētas, kuru iedzīvotāji tos atbalstīja, tika bombardētas. Lībijas valsts tika sagrauta, bet Muammars Kadāfi tika nošauts kā klaiņojošs suns! Taču jau pēc divām nedēļām ANO cilvēktiesību izmeklētājs Šerifs Basiuni, kuru norīkoja izmeklēt apsūdzības masveida izvarošanā un viagras tablešu dalīšanā Kadāfi karavīriem, bija spiests secināt, ka apvērsuma un pilsoņu kara laika visā Lībijā tika fiksēti tikai trīs dokumentēti izvarošanas gadījumi…Tāpēc, analizējot informāciju par Tuvajiem Austrumiem, ir jāsaprot - laikā, kad notiek informatīvs karš, politiskas leģendas ir ierocis pret pretinieku.
Pirmos iespaidus par Lato Lapsas grāmatu saņēmu, vēl to nemaz netvēris. Burtiski dažas dienas pēc grāmatas iznākšanas man piezvanīja ārvalstu kolēģis, kurš jautāja, vai es zinot, ka Rīgā tikko ir iznākusi ļoti antisemītiska grāmata. Es uzreiz pārjautāju, vai ar to ir domāta Lato Lapsas jaunākā grāmata, un kolēģis atbildēja apstiprinoši. Man bija jāapsola pēc grāmatas izlasīšanas novērtēt tās antisemītisma pakāpi.
Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša. Ja ar terminu «antisemītisms» tiek saprasta Izraēlas iekšpolitikas un ārpolitikas kritika vai ebrejiem piedēvēto rakstura īpašību vai stereotipu atkārtošana, kaut vai atstāstot t. s. ebreju anekdotes, tad grāmata ir antisemītiska.
Ja ar terminu «antisemītisms» tiek saprasta naida kurināšana vai aicinājumi uz neiecietību un tamlīdzīgi, tad grāmata nav antisemītiska. Viss atkarīgs no tā, cik plaša antisemītisma definīcija tiek pielietota.
Manuprāt, gan palestīniešu, gan ebreju attiecību un savstarpējo pāridarījumu visai ciniskā uzskaitījuma mērķis autoram bija cits. Lato Lapsas grāmata ir aicinājums mums visiem Latvijā nebūt par soģiem Tuvajos Austrumos notiekošajam. Tas ir aicinājums izvērtēt, vai mums ir strikti jānostājas kādā no pusēm, jo, visticamāk, absolūtas taisnības nav nevienam.
Tāpēc, manuprāt, viena no Lato Lapsas grāmatas galvenajām atziņām ir izsakāma ar citātu: «Es ļoti labi saprotu arābus, un es ļoti labi saprotu ebrejus. Ja es būtu ebreju vietā, es neieredzētu arābus… Ja es būtu arābu vietā, es neieredzētu ebrejus…» (194.-195. lpp.).
Pārpublicēts no nra.lv
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
