Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt
PIETIEK28.02.2017.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs tieši uz tiesu Aizkrauklē izskatīšanai nosūta lietas, kurās vienu strīda pusi aizstāv viņa sieva, advokāte Zenta Bičkoviča (attēlā), intervijai – tikai ar norunu, ka viņš publiski netiks nosaukts – piekrita viens no šajās lietās iesaistītajiem advokātiem.
- Tā cīņa ir, lai izslēgtu akcionāru, kura īpašuma vērtība ir apmēram 1,5 miljoni, un iegūtu īpašumu par desmit reizes zemāku cenu.
- Īpašums atrodas Rīgā? Tas būtu jāskata Rīgas tiesai?
- Tur ir daudz tiesvedību. Tur ir viena sadaļa, kas ir ļoti interesanta, ka izskatāmās lietas, kas ir saistītas ar konkrēto objektu, visas tiek nosūtītas uz Aizkraukli. To nevar izdarīt bez augstākas vadības paraksta.
Šī strīda lietas visas nonāk Aizkrauklē. Motivācija ir vienkārša – it kā lietas ātrākai izskatīšanai, kas arī ir loģiski. Bet… Aizkraukles tiesā tika noņemti visi apķīlājumi, un lieta tika nosūtīta atpakaļ uz Rīgu.
Pats Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nāk no Aizkraukles. Un, kopš viņš ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieši Aizkraukles tiesā notiek ļoti strauja karjeras izaugsme. Tad, kad Bičkovičs kļuva par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, no Aizkraukles tiesas trīs cilvēki nonāca Augstākajā tiesā. Nebija saprotams, kāpēc tā notiek.
Šajā konkrētajā lietā ir pamats domāt, kāpēc viss notiek tā. Turklāt šajā procesā viss tiek darīts tā, ka par katru cenu lieta ir jāskata. Normāli tiesas darbs beidzas piecos un tad līdz pieciem skata, bet šo lietu Aizkraukles tiesa skatīja līdz astoņiem, deviņiem, desmitiem vakarā – kā vajag. Konkrētajā gadījumā ir iespēja skatīt, cik ilgi vajag.
No advokāta pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka tur nav nekāds sacīkstes princips, tur ir skaidrs, kāds būs rezultāts. Bet interesanti, ka augstākas instances tiesa, kas ir Jelgavā, ir atcēlusi Aizkraukles tiesas lēmumus. Bet tur tiek uzlikti un noņemti prasības nodrošinājumi. Prasības nodrošinājumu var lūgt uzlikt no jauna, bet pārsūdzēt nevar.
- Var teikt – ja aizsūta uz Aizkraukli, tad uz taisnīgu tiesu nav ko cerēt?
- Mums tā ir bijis. Viss skaidrs. Ja tiesa nonāk tajā tiesā, tad pretinieku uzreiz pārstāv Bičkoviča sieva. Kas arī ir dīvaini. Bet tikai tur vienmēr parādās viņa sieva,
- Viņai prakses vieta ir Aizkrauklē...
- Jā, bet reāli jau viņai birojs ir Rīgā, viņa sēž Rīgā. Tur ir tikai prakses vieta. Kā aizsūta uz Aizkraukli, tā ir zināms, ka skatīs līdz vēlam vakaram un pretī būs konkrēta advokāte, un lems pretiniekam par labu.
Tie visi ir minējumi, bet strīda būtība ir, ka klients ir gatavs iziet no kompānijas, bet tad godīgi atlīdziniet konkrēto daļu. Ja īpašums ir tik vērtīgs, tad tas ir tikai korekti. Ja viņi saka, ka objekts ir 5 miljonus vērts, tad pusotrs miljons ir tikai godīgi. Objekts ir Skolas 21.
- Kāpēc no jūsu klienta grib tikt vaļā?
- Nu, sīvs pretinieks. Tur vēsturiski PR bija taisīts tā, ka klients ir milzīgi slikts. Ik pa laikam visādus apmaksātus pasākumus rīkoja, sabiedriskajām attiecībām ir bijis milzīgs budžets. Tika ierosināts kriminālprocess, un tur pat uz vietas pieņēma lēmumu, ka advokāts būs liecinieks, lai viņš nevarētu darboties kā advokāts. Tas ir diezgan absurdi. Vienkārši, lai mani izslēgtu. Pagāja pieci līdz septiņi gadi, un advokātu ne reizi nelūdza sniegt liecību. Tas neliecina par vēlmi godīgi risināt jautājumu. Formāli advokātu pēc septiņiem gadiem uzaicināja liecināt, neko nepajautājot, jo nebija jau ko jautāt.
Tas PR ir bijis caur žēlumu, cik te visi negodīgi. Klients vienkārši aizstāvējās, jo viņam gribēja atņemt viņa daļu. Klients, kā persona, kurai ir mazāk par 50%, var tikai aizstāvēties. Vienīgais veids ir tiesāšanās. Kad otrai pusei nevedas tik labi tiesāšanās, kā gribētos, tad sākās PR. Tad klientam radās doma parādīt, kurš tad te ko ir sarunājis.
Tur ir interesanti papētīt, kā visas lietas šajā lietā aiziet uz Aizkraukli, ja kaut ko vajag izdarīt ātri, piemēram, noņemt liegumus, bet tad, kad vajag pavilkt laiku, tad atnāk atpakaļ...
Foto no mediacijasnams.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
