Advokāti, reideri, "uzbeki" - kas noticis, kas vēl gaidāms?
Pietiek lasītājs09.02.2016.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Ar interesi esmu sekojis līdzi publikācijām, kurās bija aprakstītas vairāku ierēdņu un advokātu - viltus uzbeku, kā arī viņu līdzgaitnieku mahinācijas saistībā ar uzņēmēja Gulama Gulami īpašumiem. Man ir savs viedoklis par visu notikušo un dažas prognozes - mēģināšu to šeit īsi izklāstīt.
Manuprāt, stāsts sākās 2006.gadā, kad tagad jau plaši zināmais, toreiz gados jaunais pilsonis Uldis Skudra aizgāja no toreizējās Hansabankas un lūdza Gulami, kurš bija bankas īpašais klients, pieņemt viņu darbā.
Skudra "apsildījās", viņam iepatikās laba dzīve - vajadzēja kaut kā to nokārtot. No Gulami viņš bija prom, un tad arī sākās shēmas īstenošana.
Jau pirms tam, apmēram līdz 2005.gadam, no Hansabankas uz advokātu biroju, kas tolaik saucās Letlaw (bet pa šo laiku vismaz divreiz mainījis nosaukumu) bija aizgājusi Sintija Radionova. Visticamākais, tieši šo pazīšanos izmantoja Skudra.
Pirmām kārtām skaidri nojaušami krāpnieki sāka masveidā viltot pilnvaras, kas it kā bija izrakstītas Eliora Junusova vārdā uz Letlaw advokātu vārdiem no skotu kompānijas Brook Organisation LP, kā arī Brook Organisation LP - Whitecrest Ltd и Tudorbury Ltd nominālo direktoru vārdā.
Pēc tam, kad tika "sagatavotas" šīs pilnvaras, Latvijas Uzņēmumu reģistrā, Latvijas Tieslietu ministrijā un policijā tika iesniegti paziņojumi par it kā nelikumīgu valdes locekļu pārreģistrāciju, kurus parakstīja Mārtiņš Mežinskis un Laura Zalāna - divi Radionovas "kompanjoni". Tomēr Uzņēmumu reģistrs, Tieslietu ministrija, kā arī administratīvā tiesa apstiprināja, ka viss bijis likumīgi.
Tad advokātu grupa, izmantojot pie Skudras esošos, maigi izsakoties, apšaubāmos dokumentus, pēc noraidošas atbildes saņemšanas no Uzņēmumu reģistra iesniedza sūdzību pret Gulami Skotijas Uzņēmumu reģistrā, Skotijas policijā un Karaliskajā tiesā par nelikumīgi noformētu pilnvaru uz Gulami vārda.
2013.gadā pēc iesnieguma iesniegšanas Skotijas tiesībsargāšanas iestādēs advokātu birojs faktiski katru nedēļu turpināja Junusova, skotu kompānijas un tās nominālo direktoru vārdā sniegt iesniegumus tiesībsargāšanas iestādēs.
Tika arī izmantoti, manuprāt, pietiekami korumpētie sakari Valsts kancelejā Ivara Mēkona – toreizējās Elitas Dreimanes "labās rokas" – personā. Caur Mēkona kontaktiem izdevās laist skaļus paziņojumus par to, ka it kā uzbeku investori iesnieguši sūdzības pret Latvijas valsti. Uz iesniegumiem tā dēvēto uzbeku investoru vārdā bija Mežinska un Zalānas paraksti. Troksnis padevās skaļš, bet vajadzēja arī mediju palīdzību.
Kā nu jau labi zināms, šai reideru grupai bija sakari Latvijas Televīzijā un konkrēti raidījumā De Facto. Tur strādā Linda (Bagone) Sloka, kura ir tuva draudzene Skudras sievai Ilzei Skudrai.
Par viņas sižetiem, no kuriem vienu pat izvērtē NEPLP, nu jau labi zināms. Tiesa, pēc tam, kad Gulami sasniedza sūdzības, kā rezultātā tika ierosinātas administratīvās un civillietas pret Sloku un LTV, reideru grupa samulsa... Interesanti, ka Letlaw bija pārdēvējušies par RED, bet kopš šā gada janvāra jau saucas par Primus...
Šajā "komplektā" gan trūkst vēl vienas personas, un es nemaz nebrīnīšos, ja drīz pie apvāršņa parādīsies arī bijusī Nekā Personīga žurnāliste, raidījuma vadītājas darbā LTV izkritusī Inga Spriņģe, kura arī ir no Slokas "pulciņa".
Kas notika tālāk? Tas nav publiski zināms, bet nupat, februāra sākumā, reideri atkal izmantoja veco labo spiediena metodi uz tiesnešiem, mēģinot izplatīt interešu konflikta situācijā esošās prokurores Līgas Sudakovas (jā, jā, tā ir viņa, kas redzama attēlā) ziņojumu.
Īsi un skaidri - Sudakova sagatavoja ziņojumu tiesai par viesnīcas, kuras īpašnieks ir Brook Organisation LP, nodošanu fiziskās personas Eliora Junusova un viņa pilnvarotās personas... tā paša Skudras rīcībā. Un shēma gandrīz, gandrīz būtu izdevusies, ja ne...
Te nu svarīgi zināt, ka prokurores Sudakovas vīrs ir Mihails Sudakovs, kurš strādā Rīgas pastāvīgajā šķīrējtiesā. Savukārt tās sastāvā iekļauti... Mežinskis un Aigars Laizāns – tie ir divi advokāti no bijušā advokātu biroja RED, bet šobrīd Primus, kā reiz ir aktīvi Skudras vadītā grupējuma dalībnieki.
Daudziem tas var šķist neticami, ka šādai mazai grupiņai ir savi cilvēki visur - no Valsts kancelejas un valsts televīzijas līdz pat prokuratūrai. Taču es nebrīnīšos, ja jau pašlaik tiktu gatavoti iesniegumi Ģenerālprokuratūrai un citām uzraudzības iestādēm saistībā ar prokuratūras darbinieku vienošanos ar reideru bandu. Cīņa turpināsies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
