Administratīvā tiesa ierosina pirmo lietu par Loginova klusēšanu „radinieku piebarošanas” lietā
PIETIEK11.09.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Pietiek pārstāvja pieteikumu un sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova nevēlēšanos atklāt patiesos apjomus, kādos viņš no 2003. līdz 2007. gadam ar dažādām piemaksām un prēmijām pārvaldē „piebarojis” gan pats sevi, gan savus radiniekus. Šis ir pirmais no pagaidām trim Pietiek pieteikumiem administratīvajā tiesā saistībā ar Loginova vadītās iestādes nevēlēšanos pildīt likuma normas un atklāt šo Loginovu klanam nepatīkamo informāciju.
Kā jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā pārbaudē konstatēts, ka Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls.
KNAB atzinumā minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu".
Pēc tam, kad Loginovs paziņoja, ka pretēji šai un vēl citai Pietiek publiskotajai KNAB informācijai viņam un viņa dzīvebiedrei brīvostas luksus automašīnas neesot iznomātas par niecīgu samaksu, Pietiek brīvostas pārvaldei pieprasīja publiskot ne tikai visus datus par brīvostas pārvaldes iznomātajiem auto, bet arī virkni citas informācijas.
Pirmais iesniegums bija veltīts ziņām par iespaidīgajām prēmijām, kas gadiem ilgi ar Loginova svētību izmaksātas viņam pašam un viņa radiniekiem, pieprasot sniegt ziņas par Loginova laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem.
Savukārt otrais iesniegums bija saistīts ar jautājumu par automašīnām, tostarp arī par to, uz kādiem nosacījumiem auto lieto pats Loginovs – tika pieprasīts sniegt ziņas, kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus.
Savukārt trešajā iesniegumā pēc tam, kad atklājās, ka brīvostā pat tās preses sekretārei Anitai Leiškalnei lietošanā nodots BMW X5 apvidus auto, Loginova vadītajai iestādei tika uzdota vēl virkne jautājumu par brīvostas pārvaldes autoparku.
Kā Pietiek droši zināms no avotiem brīvostas pārvaldē, apzinoties kaitējumu, ko viņam var nodarīt pieprasītās informācijas publiskošana pilnā apmērā, Loginovs izšķīries par neordināru soli – personiski devis rīkojumu ignorēt Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas un uz pieprasījumiem vienkārši neatbildēt.
Nu par atbildes nesniegšanu uz pirmo no šiem iesniegumiem jau sākta administratīvā lieta. Tiesa, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem maksimums, ar ko riskē Loginovs, ir nepieciešamība informāciju sniegt pēc, domājams, pāris gadiem, atmaksāt valsts nodevu 20 latu apmērā. Visnepatīkamākais pārvaldniekam varētu būt tiesas uzlikts pienākums atvainoties par savu prettiesisko rīcību.
Kā jau ziņots, KNAB kriminālprocesu par dzīrēm brīvostas pārvaldē pirms diviem gadiem paklusām izbeidzis „noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
