Āboltiņa: mana bijušā padomnieka saņemtie 33 tūkstoši no nezināmiem avotiem ir „atsevišķs dzīves gadījums”
L. Lapsa28.05.2012.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
„Atsevišķs dzīves gadījums”, kas nekādā gadījumā neprasa tūlītēju likumdevēju reakciju, - šādi Vienotības pārstāve, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa oficiāli vērtē faktu, ka viņas bijušais padomnieks, līdz šim par Vienotības „kasieri” uzskatītais Edgars Jaunups pērn no publiski neatklātiem avotiem saņēmis gandrīz 33 tūkstošus latu – divreiz vairāk nekā viņa oficiālā alga Saeimā un Rīgas domē.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, Jaunups, būdams Āboltiņas politiskais padomnieks, pērn algā saņēmis 12 128 latus, Rīgas domē – 5147 latus, taču gandrīz divreiz lielāka summa – gandrīz 33 tūkstoši latu – viņam pagājušajā gadā tikusi no „u.c. ienākumiem”: šādu formulējumu Jaunups minējis savā amatpersonas deklarācijā.
Izrādās, ka pazīstamais aizkulišu politiķis ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un saskaņā ar pašreizējo likumdošanu viņam nav publiski jāuzrāda, no kādiem avotiem viņš saņem naudu šajā statusā. Līdz ar to tikai pēdējos divos gados vien Jaunups no sabiedrībai slēptiem avotiem kopā saņēmis gandrīz 60 tūkstošus latu: atšķirība tikai tā, ka 2010. gadā viņš 26 795 latus saņēmis kā „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, bet 2011. gadā tāpat no nezināmām personām saņemtos 32 877 latus viņš nu uzrādījis kā „u.c. ienākumus”.
Pietiek pārstāvis aprīļa vidū vērsās pie Āboltiņas, pieprasot sniegt atbildi uz jautājumu, vai Saeima gatavojas mainīt normatīvos aktus, lai arī amatpersonām – saimnieciskās darbības veicējām vajadzētu publiski uzrādīt savus ienākumu avotus, ja jā, tad kad un kādā veidā, ja ne, tad kāpēc ne, kā arī – ko viņa kā valsts amatpersona personiski darīs, lai šo situāciju mainītu.
Pēc mēnesi ilgām pārdomām Saeimas priekšsēdētāja nu oficiāli paziņojusi, ka situācijā, kad valsts amatpersonas saņem ievērojamus ienākumus no publiski neatklātiem avotiem, nekādu problēmu nesaskatot un līdz ar to arī nekādas darbības neveikšot, - viņas ieskatā tas esot tikai „atsevišķs dzīves gadījums”, bet ne „sistēmiska nepilnība”, turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs taču veicot valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.
Kamēr KNAB daudzkārt ir publiski sūdzējies par nepietiekamiem resursiem šo deklarāciju pārbaudei, Āboltiņa par to neko nav pat dzirdējusi: „Ņemot vērā to, ka KNAB kā atbildīgā institūcija korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā veic šīs funkcijas, uzskatu, ka pamats veikt grozījumus normatīvajos aktos būtu tad, ja iepriekšminētās informācijas analīze atklātu, ka pastāvošajā kārtībā ir konstatējamas sistēmiskas nepilnības, kas varētu radīt bažas par to amatpersonu, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, personisku vai mantisku ieinteresētību amata pienākumu pildīšanā.”
Saeima saskaņā ar Āboltiņas apgalvojumu arī vispār neko nezinot par amatpersonām – saimnieciskās darbības veicējām: „Ņemot vērā to, ka uz šo brīdi šāda informācija nav bijusi parlamenta rīcībā, Jūsu iesniegumā ietvertie jautājumi līdz šim nav bijuši parlamenta dienas kārtībā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka gan kā Saeimas deputāte, gan juriste uzskatu, ka likumdevēja kļūda ir veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai risinātu kādu atsevišķu dzīves gadījumu, rūpīgi neizvērtējot, kā likuma izmaiņas varētu ietekmēt līdzīgu tiesisku attiecību regulējumu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
