Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikvienas starptautiskas politiskās cīņas laikā mēs vienmēr redzēsim dažādus iemeslus, kāpēc cilvēki atklāti afišē savu atbalstu vienai vai otrai konflikta pusei. Ja neiedziļināties izņēmumu izpētē, tad vairumā gadījumu puses izvēlei ir divi motīvi – nauda vai ideoloģiski apsvērumi, kas ir balstīti uz personīgo pieredzi, zināšanām un vērtībām.

Nav jēgas ilgi apspriest tos, kuri izliekas par sabiedrotajiem naudas dēļ, jo par viņiem jau runāts un rakstīts vairāk nekā pietiekami. Bet par tiem sabiedrotajiem, kuri domā, ka Ukrainu pašreizējā konfliktā ar Krieviju viņi sociālos tīklos atbalsta no visas sirds, teikt dažus vārdus ir vērts. Precīzāk, par demagogiem, kuru atbalsts netiek pausts ar darbībām, kuru rezultāti ir mērāmi ar labi definētu labumu Ukrainas tautai.

Virspusēji paskatoties uz visiem tiem, kas uz Putinu internetā brēc ne par naudu, principā nekas nepareizs nav saskatāms. Galvenokārt tāpēc, ka abām pusēm ir tiesības uz viedokli un līdz ar to vieniem ir tiesības Kremli internetā morāli atbalstīt, bet citiem ir tiesības to kritizēt.

Tiesa, kad sāc skatīties uz latviešu un ukraiņu attiecībām ārpus tvitera un ieskatīties tajās nedaudz dziļāk, tad avatari ar Ukrainas karogu un krievus izsmejoši mēmi sāk izskatīties stulbi un liekulīgi. Manuprāt, šādam secinājumam ir vismaz trīs iemesli.

Pirmkārt, un to absolūti nesaprot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, ukraiņiem ir izveidojies ļoti konkrēts viedoklis par to, kas ir Baltija. Ukraiņiem arī ir sava ļoti labi definēta izpratne par Eiropu un savu vietu tajā. Šos viedokļus, no vienas puses, veido ukraiņu neticams pašlepnums (kas reizēm robežojas ar stulbumu) un, no otras puses, ukraiņu vēsturiskā atmiņa.

Varat man līdz rītam pārmest sadarbību ar Kremli, bet tie lasītāji, kas ir strādājuši vai dzīvojuši Ukrainā, lieliski saprot, ko es gribēju pateikt, runajot par lepnumu, kas robežojas ar stulbumu.

Tātad konkrēti par Baltijas valstīm un ukraiņu viedokli par tām var viennozīmīgi pateikt, ka ilgi pirms PSRS sabrukuma ukraiņi mūs uzskatīja par trim sīkiem kolhoziem Krievijas ziemeļrietumos, kuru kopējais iedzīvotāju skaits bija mazāks nekā Kijevā vien. Šāda retorika izskanēja gan padomju laikos, gan vēlāk – un diezgan pamatoti, galvenokārt tāpēc, ka pati Ukraina tolaik bija patiesi spēcīga un bagāta valsts.

Tiem, kas nezina, - pirms PSRS sabrukuma Ukraina bija bagātākā un lielākā sociālistiskā republika, kurā bija attīstīta militārā un ieguves rūpniecība, atradās kodolieroči, 5 atomelektrostacijas un viena no lielākajām kuģniecībām ne tikai PSRS un Eiropā, bet arī pasaulē (260 kravas kuģi ar tilpumu vairāk nekā 5 milj.t.), 11 jūras ostas, 3 kuģu būvētavas. Nemaz nerunājot par kūrorta subtropu klimatu pie Melnās jūras, desmitiem miljonu hektāru neticami auglīgas augsnes un simtiem miljonu eiropiešu stratēģiski svarīgu gāzes transportēšanas sistēmu.

Visu šo ekonomisko un politisko resursu nozīmes apziņa kopā ar iedzimto lepnumu nevarēja fiziski piespiest izglītotu ukraini raudzīties uz Baltijas valstīm kā uz nopietnu politisku vai ekonomisku spēlētāju.

Taču laiks nestāv uz vietas, un kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši daudzi gadi. Latvija no postpadomju republikas ir pārvērtusies par it kā Eiropas valsti, un Ukraina par vienu no Eiropas valstīm it kā ir sākusi transformēties. Savukārt Latvija un Latvijas Twitter bruņotie spēki Ukrainai ar šo transformāciju cenšas palīdzēt.

Bet vai Latvija ir tā Eiropas personifikācija, par kuru sapņo ukraiņi? Dabiski, ka nē. Mūsu dzimtene, neskatoties uz Eiropas valsts statusu, ukraiņiem ir ilustrācija vienai no nabadzīgākajām, korumpētākajām un atpalikušākajām valstīm Eiropā, no kuras ļoti daudz iedzīvotāju nabadzības dēļ ir spiesti lasīt zemenes svaigā gaisā Īrijā. Ukraiņi skatās uz mums un lūdz Dievu, lai viņu hipotētiskā iestāšanās ES nebeidzas ar tādu pašu fiasko.

Tāpēc, kad ukraiņi redz, ka Eiropas Savienība ĪPAŠI centīgi mēģina viņus sadraudzēt ar depopularizēto, deindustrializēto un par lēta darbaspēka avotu pārvērsto Latviju, tas viņus ved uz ļoti satraucošām domām.

Otrkārt, gan Latvijas Twitter bruņotie spēki, gan Latvijas sabiedrība kopumā, kā izrādās, nesteidzas atbalstīt Ukrainu ar savu godīgi nopelnīto naudiņu, un piemērs tam ir tirdzniecība starp Latviju un Ukrainu.

Statistika liecina, ka, kad Latvijas importētāji, ievedot preci Latvijā, un Latvijas patērētāji, pērkot veikalos importētos produktus, izvēlas, kam tērēt nevis savus tvītus, bet savu darba algu, Ukrainas precēm viņi uzmanību pievērš ļoti un ļoti reti. Ukraina ir 20. vietā pēc Latvijā ievestā importa preču apjoma ($208M 2020.g). Divdesmitajā, draugi.
https://tradingeconomics.com/latvia/imports-by-country

Mēs no Kanādas, no kuras uz citu kontinentu ir jākuģo divas nedēļas, pērkam vairāk nekā no Ukrainas, kur ar mašīnu var nokļūt pusdienas laikā. Nemaz nerunājot par to, ka no agresora, kanibāla un diktatora Putina mēs pērkam gandrīz 5 reizes vairāk nekā no mūsu sirdij tik svarīgās Ukrainas ($1.06B 2020.g).

Tā kā runa ir par naudu, ko var iztērēt REĀLAM atbalstam ukraiņu tautai, der atcerēties, ka tieši Ukrainā atrodas brīnišķīgā pilsēta Odesa. Šī dienvidu kūrortpilsēta atrodas burvīgās Melnās jūras krastā, kur vasarā gaisa temperatūra sasilst līdz pat plus 30 grādiem. Starp citu, no jūnija līdz augustam uz šo brīnišķīgo pasaules nostūri lidmašīna no Rīgas lido gandrīz katru dienu.

Ņemot to visu vērā, esmu sastādījis ļoti apjomīgu sarakstu ar Latvijas blogeriem, politiķiem, ierēdņiem, influenceriem, ekspertiem, politologiem un īpaši aktīviem demagogiem, kuri šajos brīžos tviterī cīnās par Ukrainas brīvību. Un tuvāk vasarai es sākšu ļoti uzmanīgi vērot, cik daudz cilvēku no šī saraksta lidos atvaļinājumā nevis uz skaistām viesnīcām Vidusjūras un Klusā okeāna krastā, bet gan uz pansionātu «Калина» Sergejevkas ciematā Odesas rajonā.

Treškārt, vēl viens īpaši spilgts rādītājs tam, ka daudzi Twitter aizstāvji patiešām uz šo Ukrainu vienkārši nospļaujas un ka aiz viņu krāsainajiem avatāriem nestāv nekas cits kā banāla rusofobija, ir ļoti selektīvā pieeja tam, kādiem militāriem konfliktiem pasaulē šie “brīvības aizstāvji” pievērst uzmanību.

Piemēram, daudziem labi pazīstamā sabiedriskā darbiniece un politiķe Lolita Čigāne nedēļas nogalē ievietoja tvītu ar bildi, kurā viņa stāv pie Krievijas vēstniecības Rīgā un aģitē pret militārām darbībām Ukrainā.

https://twitter.com/lolita_cigane/status/1494980765213466626?s=20&t=w901ZEgyHd8XxZWaeBiwUg

Ieraugot šo fotogrāfiju, viens no Lolitas sekotājiem uzrakstīja: “Čigānes kundze, šeit ir saraksts ar pilnīgi visiem kara konfliktiem, kuri pašlaik notiek pasaulē. Esmu pārliecināts ka jūsu šodienas vēstniecību misija neaprobežosies tikai ar Krievijas vēstniecību un turpināsies, ņemot vērā informāciju sarakstā.”

https://worldpopulationreview.com/country-rankings/countries-currently-at-war

Lolita, protams, neuzskatīja par vajadzīgu padalīties ar savu vēstniecību approtestēšanas maršrutu, tādējādi apliecinot, ka uz nerviem viņai krīt tikai viena vēstniecība un tā ir Krievijas.

Skatoties uz informāciju linkā, mēs varam pārliecināties, ka šobrīd pasaulē patiešām notiek ļoti daudz bruņoto konfliktu, kuros iet bojā daudz vairāk cilvēku nekā Donbasā. Jemenas pilsoņu karā 2020. gadā vien gāja bojā vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tas ir 1,5 reizes vairāk nekā kopējais bojāgājušo skaits Ukrainā… 7 gadu laikā. Un tad ir pilsoņu kari Etiopijā un Mali, kā arī daudzi citi bruņoti konflikti, kuros katru gadu iet bojā tūkstošiem cilvēku.

Piekrītiet, ka šī par Ukrainu daudz traģiskākā statistika ir nepārprotams pamats avatara izveidei nevis tikai ar Ukrainas, bet ar visu augstākminēto valstu karogiem. Bet vai mēs redzam aicinājumus apturēt asinsizliešanu Jemenā un Etiopijā no Latvijas Twitter bruņotajiem spēkiem? Protams, ka ne.

Neredzam mēs to vispirms tāpēc, ka Twitter liekuļi cilvēku bēdām pievērš uzmanību tikai tajos gadījumos, kad šajās bēdās var vainot Putinu. Latvijas “interneta karavīri” tikai pēdējo pāris gadu laikā ļoti aktīvi mainījuši karogus avataros no baltkrievu uz Azerbaidžānas un tagad uz ukraiņu, vienlaikus pilnībā ignorējot citus, daudz nežēlīgākus un asiņainākus konfliktus citur pasaulē.

No kā varam secināt, ka patiesībā šie cilvēki pauž atbalstu nevis tāpēc, ka viņus satrauc ukraiņu, baltkrievu un azerbaidžāņu likteņi, bet gan tāpēc, ka viņu informatīvais spams, lai arī ne būtiski, bet tomēr kaitē Krievijai.

Respektīvi, ja rīt, lai pakaitinātu Krieviju, šiem “aizstāvjiem” būs jāuzraksta, ka Ukraina ir lielākais kauns Eiropas vēsturē, un jāievieto video, kurā viņi dedzina Ukrainas karogu, tad tas viss, visticamāk, tiks paveikts daudz ātrāk, nekā var iedomāties.

Protams, man nav tiesību piespiest cilvēkus izvēlēties, kurus pasaules līderus mīlēt un kurus ienīst. Bet vēlreiz atkārtoju - ja aiz tvītiem un avatariem būtu patiesa vēlme atbalstīt nelaimē nonākušos cilvēkus, tad, pirmkārt, šis atbalsts neizpaustos tikai ar pļāpāšanu internetā. Un otrkārt, Twitter bruņoto spēku uzmanība tiktu vienmērīgi sadalīta uz visiem pasaules karstajiem punktiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...