"Sudrabai - Maskavas braucējai" varētu sekot "Sudraba - HES spridzinātāja" un "Sudraba - kosmisko spēku verdzene"?

"I daļa Cīņa pie un par durvīm

Ceturtdiena, 25.septembris. Kā parasti ceturtdienas vakaros vadu meditāciju. Klusa mūzika, cilvēki atslābinājušies un bauda iespēju atbrīvoties no stresainās dienas.

Tad pēkšņi ar troksni noblākšķ ārdurvis.  Meita satraukti čukst, ka aiz durvīm stāv kaut kāda žurnāliste un operators ar ieslēgtu kameru. Iesākumā domāju, ka tas ir kāds pārpratums, jo satikšanās ar žurnālistiem man nav ieplānota.

Turpinu meditāciju, taču meita stāsta, ka žurnāliste ar spēku centusies iekļūt Urantijas telpās. Tāpēc jo vairāk meitai bija skaidrs, ka šie cilvēciņi nāk ar agresīvu un ļaunu nolūku. Tādus telpās nav jālaiž.

Turpinu vadīt meditāciju un domāju, ka bērns jaunības maksimumā pārspīlē.

Un tad sākās! Ar apbrīnojamu regularitāti tiek raustīts durvju rokturis, tad zvana tinkšķis, durvju rokturis, zvana tinkšķis, telefona zvans, durvju zvans ar ilgstošu spaidīšanu, atkal durvju roktura raustīšana… un tā visu meditācijas laiku – apmēram stundu. Meditācija izputināta, cilvēku cerība relaksēties agresīvi pārtraukta.

Iespējams, ka profesionālā pētnieciskā žurnālistika balstās uz šādām metodēm. Nemāku spriest, jo žurnālistika man ir sveša lieta.

Taču tad, kad pēc izpostītās meditācijas atveru durvis, žurnāliste krampjaini ieķeras durvīs, vārdos prasot atļauju ieiet telpā, bet praktiski jau speroties man virsū, bīdās iekštelpās. Ar spēku atlaužu profesionālās žurnālistes Ingas Šņores krampjaini ieķērušos pirkstus no manu durvju roktura. Izgrūžu nelūgto ciemiņu un aizcērtu durvis. (Pirmo reizi dzīvē ar gandarījumu nopriecājos, ka esmu pietiekoši svarīga svarā un liela apaļumos!)

Par to, ka pie žurnālistikas metodēm pieder arī agresīva ielaušanās, agrāk neko nebiju dzirdējusi. Cilvēki, kuri bija meditācijā, apjukumā raugās uz divu sievišķu cīņu. Žurnāliste jaunāka, bet es stiprāka, jo savas durvis nosargāju!!!

Durvis nosargāju, bet cilvēki palika telpas iekšpusē. Ko nu? Ja vēršu durvis vaļā, Inga Šņore, iespējams, jau pielietos vēl kādu man nezināmu profesionālās žurnālistikas metodi. Jautāju cilvēkiem pēc palīdzības, taču viņi tādi iespundēti vien ir, jo aiz durvīm ieslēgta kamera un agresīva žurnāliste.

Zvanu policijai. Un lūdzu palīdzību. Tomēr cilvēkiem jāiet uz sabiedrisko transportu, jādodas mājās, tāpēc riskējam vērt vaļā durvis. Inga Šņore stāv pretī kā briedis. Kamera ieslēgta. Cilvēki dodas ārā caur pazemojošu filmēšanas procedūru. Laikam tad, kad otrā cilvēku grupiņa izgājusi, žurnāliste uzdod jautājumus vienu pēc otra, kuru jēgu pat pa īstam nesaprotu, jo cenšos sargāt savas durvis no atkārtota ielaušanās mēģinājuma.

Telpā ir palikuši vēl cilvēki. Jūtos pazemota. Pazemoti jūtas tie cilvēki, kuri riskēja doties pretī kamerai un draudošajiem epitetiem topošajā sižetā. Pazemoti jūtas tie cilvēki, kuri vēl palikuši telpā. Pienāk arī trešais durvju atvēršanas mēģinājums. Žurnālistes radītā situācija liek visiem justies kā noziedzniekiem šajā demokrātiskajā un brīvajā valstī.

Kādā no durvju atvēršanas brīžiem paspēju profesionāli pētnieciskajai žurnālistei atbildēt, ka interviju nesniegšu, jo man no agresīvās rīcības jau ir skaidrs, ka ieplānotais sižets un teksts jau ir gatavs – vien jāpiefilmē rādāmais materiāls. Man ir skaidrs, ka jebkas ko teikšu tiks samontēts tā, lai iznāktu pazemojoša sensācija. Šāda pieredze bija maniem iepriekšējās darba vietas kolēģiem.

Iziet pēdējā cilvēku grupiņa un manas teritorijas durvis atkal aizcērtas profesionālās pētnieces priekšā. Viņa dodas projām. Vēl piefilmē no ārpuse māju un dodas veidot kārtējo liela mēroga sensāciju.

 (Pateicība.  Paldies policistiem, kuri ieradās vēlajā vakarā, kaut arī viņiem var būt bija smaga diena. Pa visu jezgas laiku pirmo reizi pasmaidīju, jo pārliecinājos, ka Rīgas centra policijā ir brīnišķīgi cilvēki. Diez kāda viņiem alga par šādu „suņa” darbu?  Vai maza un „cieta” tāpat kā daudzās profesijās šai valstī?)

II daļa Profesionāli pētnieciskā žurnālistikas daļa

Piektdiena, 26.septembris. Nakts nav gulēta. Harmoniskais darba dienu plūdums izpostīts. Nez kā jūtas cilvēki, kurus filmēja bez viņu atļaujas un piekrišanas šajā demokrātiskajā valstī?

Atceros, ka meditācijas laikā uzbāzīgi zvanīja telefons. Tātad man ir arī I. Šņores telefona numurs. Nolemju, ka man jādara viņai zināmu, ka esmu uzrakstījusi iesniegumu policijai par profesionālās žurnālistes žurnālistikas metodēm (kuras man tomēr šķita nepieņemamas) šajā brīvajā un suverēnajā valstī.

Un tad sākās sarakste un žurnālistes jautājumi.

Lūk daļa no sarakstes:

Skaidrīte Aleksejeva. Vakar izsauktajai policijai uzrakstīju iesniegumu par Jūsu agresīvo ielaušanās mēģinājumu. Vai Jūs biedē KARMAS likums? Ja izmantosiet manu bērnu, pēc karmas likuma tiks izmantoti Jūsu bērni ar septiņreiz lielāku spēku.

Inga Šņore: Pirms nedēļas Jūs paziņojāt, ka Rīgas HES ir ievietots spridzeklis, un Jūs izvēlēsieties brīdi, kad to aktivizēt un iznīcināt latviešu nāciju. Kādēļ?

Skaidrīte Aleksejeva. Vai jums ir veselības problēmas man “piešujot” šādus melīgus apgalvojumus? Vai Jums ir kāda saistība ar Kristu, kurai vakar traucējāt mūsu meditācijā? Mums ir visu manis teikto pilni ieraksti – pret tādiem negodīgiem kā Jūs.

Inga Šņore. Pagājušajā nedēļā Jūs to pateicāt apmēram 40 cilvēku auditorijas priekšā. Par saikni ar Putinu man stāstīja Jūsu nodarbību apmeklētāji jau pirms gada. Vai Jūs atsakāties pati no saviem vārdiem???

Skaidrīte Aleksejeva. Ko pateicu? Izskatās, ka pētnieciskajā žurnālistikā balstāties uz “viena tante teica…” tas mani nepārsteidz, jo cilvēkiem par Jums ir viedoklis, ka esat mele un intrigante. Vai to Jūs mācat arī saviem bērniem?

Inga Šņore. Vai Jūs varat atbildēt uz jautājumu par Rīgas HES un Putina slavināšanu? Tas ir iemesls, kādēļ es Jūs meklēju. Un tie ir pietiekami nopietni iemesli pievērst uzmanību Jūsu organizācijai.

Inga Šņore. Aculiecinieks nav “viena tante teica”.

Skaidrīte Aleksejeva. ”Viena tante” jau pārtapusi par aculiecinieku. Nekas jauns. Jūsu stils. Un neceriet, ka pārliecināsiet mani par savu “nevainīgo tīrību”. Cik Jums maksā par sabiedriskās domas šādu veidošanu?

Inga Šņore. Man ir aculiecinieki Jūsu teiktajam. Jautājums Jums ir tikai par to, kādēļ? Rīgas HES spridzināšana nav nekāds joks.

Skaidrīte Aleksejeva. Meli. Es to neesmu teikusi, ka gatavojos uzspridzināt hesu. Man ir liecinieki. Izskatās, ka šādu melu apgalvojumu dēļ man jālūdz tiesiskā palīdzība.

Inga Šņore. MMS no datora: https://manslmtlv/visitor. Lietotājvārds 29276118, parole 94964460. Saņemts plkst.12.28.09. Inga Šņore XXXXXX.

Urantijas nodarbībā pirms nedēļas paziņoja, ka šī organizācija Rīgas HESā ielikusi spridzekli, kuru vajadzības gadījumā aktivizēs. Tad LV paliks vairs tikai 400 tūkst.cilvēki. Atsakāties no tā, ko stāstat saviem sekotājiem?

Skaidrīte Aleksejeva. Es nekad neesmu teikusi ka mūsu organizācija gatavojas uzspridzināt hesu. Par faktu sagrozīšanu un apzinātu maldināšanu krimināllikumā ir pants. Vai Jums melošana ir galvenā rakstura īpašība?

… un tikpat “radošs” turpinājums.

Nu, kā jums tas patīk? Esmu tantuks tajos gados, kad jaunie trolejbusā man piedāvā vietu, bet nu esmu šīs profesionālās žurnālistes fantāzijās pārvērtusies par teroristu/separātistu. Un tie tiešām vairs nav joki, ka jebkuru cilvēku šajā valstī šādi speciālisti vienā mirklī var pacelt slavas augstumos vai nolīdzināt līdz ar zemi.

Ilgi domāju par šādas rīcības motivāciju. Atbildi atradu pašas Ingas Šņores intervijā Reizēm šis darbs biedē!. Citēju daļu no intervijas:

„…Vai Latvijā pētnieciskajā žurnālistikā strādājošajiem žurnālistiem ir iespējams arī atbilstoši nopelnīt?

Jautājums, kas kuram ir atbilstoši. Mans darbs maksā algu. Un es strādāju. Vēl pāris medijos var ar pētniecisko žurnālistiku nopelnīt algu. Tie, kas strādā ārpus sabiedriskajiem medijiem, bieži pakļauti arī tādai atlīdzības formai, kas neparedz īpaši augstas sociālās garantijas. Arī tas veido nelabvēlīgu fonu stiprai un neatkarīgajai ceturtajai varai. Bagāts gan nevar kļūt. Tik bagāts, ka spiežas pa maliņām laukā dažādi bagātības apliecinājumi. Es domāju, ka to gan Latvijā vismaz pagaidām ar godīgu žurnālistiku – un tikai ar to – nevar izdarīt. …”

Lūk, kā, izrādās, ir ar to profesionālo pētniecisko žurnālistiku. Un atcerieties vēl, ņemot vērā manu pieredzi (un ne tikai manu vien): kad redzat sev tuvumā Ingu Šņori ar ieslēgtu kameru, iespējams esat iekļauti HES spridzinātājos."

Foto no žurnāla Patiesā Dzīve.

Novērtē šo rakstu: