Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgie draugi! Kolēģi! Kongresa viesi! Laikā, kad dibināja “Jauno laiku”, kas ir pirmssākums “Vienotībai”, kongresos bija populāri runājāt par sapņiem, vīzijām un iecerēm. Sapņus visbiežāk asociē ar cerībām, labā gaidām. Taču, ja mēs runājam par šābrīža situāciju, to grūti nosaukt par sapni. “Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darbakārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli.

Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību. Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi, savu veikumu, analizēsim veiksmes un neveiksmes un, paturot prātā mērķus un vērtības, kas, es ceru, mūs joprojām vieno, diskutēsim par ikdienā darāmajiem darbiem un darbiem, ko vēlamies dāvināt savai valstij tās simtgadē.

Trešdien Latvijas Televīzijas diskusijas aptaujā par “Vienotības” nākotni skatītāju vidū vispopulārākā bija atbilde, ka, viņuprāt, “Vienotība” izšķīdīs iekšējos strīdos un savstarpējos kašķos un nesaskaņās. Bet tieši tāpat kā Latviju - mūsu nacionālās vērtības, tradīcijas, valodu un kultūru - mums nevar atņemt ne pārsimts bēgļu, ne kādi ārēji apdraudējumi, jo tikai mēs paši varam veidot un stiprināt savu valsti, arī “Vienotību” nevar iznīcināt no ārpuses. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kam izrādīsies taisnība. Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.

Mēs nedrīkstam šaubīties viens par otru un viens otram neuzticēties. Mēs nedrīkstam aizmirst par uzdevumu, ar kādu tikām ievēlēti. Mēs paši nedrīkstam žonglēt ar baumām ap mūsu cilvēkiem. Ikviens, kurš šobrīd iesaistās šādās spekulācijās, kuras ar tādu baudu izgaršo koalīcijas partneri, vājina mūsu organizāciju un rada neuzticību vēlētājos. Varbūt mums sev jāuzdod jautājums, kāpēc, pirms diskusija notikusi mūsu pašu vidū, mūsu partneri jau steidz aizgūtnēm nominēt, slavēt vai noraidīt kādus amatu kandidātus?

Teju divsimt tūkstoši cilvēku iepriekšējās Saeimas vēlēšanās savas balsis atdeva par “Vienotību”. Viņi balsoja par mums, lai mēs strādātu, pildītu dotos solījumus un spētu pieņemt adekvātus un situācijai atbilstošus lēmumus.

Vēlreiz atcerēsimies, ka viedokļu dažādība ir mūsu spēks, taču nenoliegsim, ka ārējās pazīmes signalizē - ir pēdējais brīdis saņemties. Varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz - nedrīkstam sevi mierināt, ka savā nišā esam vienīgie un tas vien mums garantē labu rezultātu vēlēšanās. Gribu atgādināt ikvienam zālē sēdošajam, ka politiskā vara ir liela atbildība. Lēmumi, ko ikdienā pieņemam, rada ne tikai iekšzemes kopproduktu, bet arī cilvēku ticību savai valstij. No lēmumiem, ko pieņemam šodien, ir atkarīgs, kāda būs Latvija pēc četriem gadiem un kāda būs Latvija nākamajā simtgadē.

Nereti man tiek pārmests, ka atļaujos izteikties kritiski par mūsu vadītās valdības darbu, bet es tiešām vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatu, ka tā ir partijas vadītāja atbildība – spēt paraudzīties uz notiekošo objektīvi. Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju. Es patiesi ticu, ka “Vienotība” kā politisks spēks spēj parādīt izlēmīgu, neatlaidīgu un stingru rīcībspēju. Glaimi un konkurentu pienesti meli nekad nav palīdzējuši risināt sasāpējušas problēmas. Un tie nepadara mūs stiprākus vai sabiedrībai saprotamākus. Lai cik patīkami arī būtu uzklausīt komplimentus, mums jābūt drosmei paskatīties patiesībai acīs un ieklausīties, ko cilvēki ārpus Vecrīgas domā par “Vienotību”. Tieši tādēļ esmu pateicīga mūsu reģionu cilvēkiem par atklātajām sarunām un viedokļiem, pārrunājot gan ikdienas aktualitātes, gan “Vienotības” plānu Latvijas simtgadei.

Kolēģi!

Atgriežoties pie sākotnējā stāsta par sapņiem, es “Vienotību” vēlos redzēt kā organizāciju, kurai ir stipras nodaļas visos reģionos. Kur ievēlētās amatpersonas nav īpaši pamudināmas piedalīties gan partijas kopīgajos, gan reģionu rīkotajos pasākumos. Kur jauniešu organizācija ar sev raksturīgo nenogurstošo enerģiju un izdomu “Vienotības” mērķu aizstāvībā veido mūsu jauno politiķu paaudzi un nākotnes Latvijas politisko kultūru. Mūsu partijas biedru saliedētība ir mūsu kopīgā spēka garantija.

Es “Vienotību” vēlos redzēt kā komandu, kura tur vēlētājiem dotos solījumus. Kura nozīmīgu jautājumu risināšanu neatliek uz pēdējo brīdi, bet spēj izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus un ar saviem darbiem apliecina, ka ir eiropeiskās un nacionālās vērtībās balstīta partija, kuras prioritātes ir Latvijas cilvēku drošība un labklājība. Atklāts dialogs un kopīga rīcība pieder pie “Vienotības” ikdienas darba; tikai šādi mēs spēsim arī efektīvi sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem valsts interešu vārdā.

Šodienas kongresa tēma ir “Vienotības” plāns Latvijas simtgadei. Mēs esam neliela tauta, un svarīgs ir katrs mūsu valsts iedzīvotājs, katra individuālie un mūsu kopīgie panākumi. Svarīgas ir ilgtspējīgas investīcijas kvalitatīvā un konkurētspējīgā izglītībā, sākot no pamatskolas, kas ieliek bērnos vērtību izpratni un patriotismu, svarīga ir augstākā vai profesionālā izglītība, kas dod reālas zināšanas un ir stabils pamats turpmākajai darba dzīvei, sniedzot pārliecību par katra cilvēka iespējām apgādāt sevi un savu ģimeni. Svarīga ir zinātne, kuras sasniegumus vēlamies ieviest tautsaimniecībā un ar kuras sasniegumiem Latvijas vārds tiek nests pasaulē.

Svarīga ir gudra ekonomiskās izaugsmes veicināšana, kas ir ne tikai pārdomāta un ar sociālajiem partneriem laikus saskaņota nodokļu politika, pašmāju uzņēmēju novērtēšana un ieklausīšanās viņu viedoklī, bet arī tādas ierēdniecības veidošana, kas tā vietā, lai radītu aizvien jaunus birokrātiskus šķēršļus, par ko iekasēt soda naudas, būtu palīgs un sabiedrotais katram, kas vēršas pēc padoma vai palīdzības.

Svarīga ir kvalitatīva un visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejama veselības aprūpes sistēma neatkarīgi no katra maciņa biezuma vai dzīvesvietas.

Svarīgi, lai tieši “Vienotība” vairotu sabiedrības uzticību tiesu varai, uzstājīgāk iestājoties par tiesu pieejamības nodrošināšanu un taisnīgu maksātnespējas procesu sakārtošanu.

Gan “Vienotības” programmā, gan plānā Latvijas simtgadei ir ietverti daudzi darbi un uzdevumi, par kuriem ir gana runāts un spriests. Ir brīži, kad pietiek veidot neskaitāmas darba grupas un saskaņošanas komisijas, lai bezgalīgi meklētu teorētiski visideālāko risinājumu. Beidzot ir pienācis laiks atrotīt piedurknes un ķerties pie darba.

Ja gribam arī turpmāk būt premjera partija, vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem. Svarīgi ir ne tikai kopīgi izstrādāt un pieņemt deklarācijas, bet arī, kopīgi strādājot, sasniegt izvirzītos mērķus. Mērķiem jābūt skaidri formulētiem. Valdības vadītājam jādod skaidri uzdevumi savas valdības ministriem, neskatoties uz viņu politisko piederību, jāprasa to izpilde un atskaitīšanās sabiedrībai.

Cienījamie klātesošie!

Laikā, kad notikumi tuvāk un tālāk aiz mūsu robežām atgādina, cik trausls var būt miers un valstu suverenitāte, mēs stāvam uz savas valsts simtgades sliekšņa. Šis nenoliedzami ir viens no nozīmīgākajiem atskaites punktiem Latvijas vēsturē. Ko tas nozīmē mums? Piedzīvot savas – brīvas, drošas un neatkarīgas - valsts simtgadi ir nenovērtējama privilēģija. Un tikpat lielā mērā arī atbildība. Atbildība pret paaudzēm, kas mūsu valsti dibinājušas un, ne mirkli nešauboties par tās nākotni, pārspēka priekšā nosargājušas. Atbildība pret vērtībām, kuras mūs vienojušas, spēcinājušas un iedrošinājušas Atmodas laikā no jauna atgūt savas valsts brīvību. Tā ir arī atbildība pret nākamajām paaudzēm, kurās turpināsies mūsu darbi, skanēs mūsu vārdi, pārdzims mūsu ticība savai valstij un pārliecība par tās nākotni.

Kopš mūsu pēdējā kongresa pasaule no jauna ir mainījusies; vēl nesen pašsaprotamas lietas ir kļuvušas problemātiskas. Pasaulē arvien skaļāk sevi piesaka spēki, kuri met izaicinājumu demokrātijas vērtībām; tiek apšaubīta vienotas un solidāras Eiropas dzīvotspēja. Arī Latvijai arvien biežāk nākas skaidri paust savu pozīciju Eiropas un globālās politikas jautājumos, ne ar vārdiem, bet ar darbiem apliecinot savu piederību rietumu brīvo un demokrātisko valstu saimei.

Mūsu katra individuālā un visu kopīgā brīvība, labklājība un drošība ir cieši un nesaraujami saistīta ar ticību savai valstij. To veido vispārēja un katra cilvēka godīga attieksme un varas taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas, principi un vērtības, kas tiek cienītas un ievērotas sabiedrībā. Latvijas izaugsmes pamatā ir valsts un sabiedrības attiecības un savstarpēja uzticēšanās. Tā ir fundamentāla prioritāte. Gudras, taisnīgas un godīgas politikas uzdevums ir radīt un uzturēt šo uzticēšanās līdzsvaru sabiedrībā, lai ar savu darbu, pieredzi, izglītību ikviens Latvijā justos vajadzīgs, piederīgs un drošs par savu nākotni.

Reizēs, kad pasaule strauji mainās, mums ir svarīgi ieņemt savu nostāju pret pārmaiņām, kuras mūs ir jau skārušas šodien un skars arī nākotnē. Šeit mums paveras trīs iespējami ceļi – katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Vispirms, mēs varam pārmaiņas ignorēt, izlikties, ka tās neredzam. Tas ļautu mums dzīvot mierīgi un bezbēdīgi, līdz pārmaiņas mūs pašus aizrautu sev līdzi kā skaidiņu kalnu strautā. Otrkārt, mēs varam redzēt pārmaiņas, taču pārspīlēt tās un paniskās bailēs noniecināt jau šodien sasniegto. Sevis un vēlētāju biedēšana, kā zināms, ir iedarbīga vēlēšanu stratēģija – taču diez vai tā ir īpaši produktīva grūtās situācijās, kad jāpieņem skaidri un izsvērti lēmumi.

Visbeidzot, mēs varam izlēmīgi vērst savu skatu nākotnē un saglabāt saglabāšanas vērto. Tieši šī trešā pieeja, manuprāt, šodien ir “Vienotības” pamatvērtība un vienlaikus – mūsu galvenais izaicinājums. Mums kā valdības vadošajai partijai šodien ir jārisina problēmas un jābūt gataviem nākotnei. Tomēr tas jādara, apzinoties, kāda vērtība ir demokrātiskai, nacionālai un eiropeiskai Latvijas valstij, kuru kopjam un veidojam jau teju simt gadu garumā. Nav lielas un mazas politikas, darbu lielu dara nodomi, mērķi un vērtības, kas likti tā pamatā.

Pieņemot ikvienu lēmumu, mums jāapzinās, ka Latvija un Latvijas nākotne ir mūsu dzīves pamatā. Īpaši šobrīd - situācijā, kad vairāki pasaules reģioni ir ierauti stihiskās, nereti vardarbīgās pārmaiņās. Brīva Latvija nav pašsaprotama, tā ir vērtība, kura jāsargā, un “Vienotībai” tajā ir svarīga loma. Mums nav tiesību būt sašķeltiem un vājiem. Nākotnes izaicinājumu priekšā mums jākļūst drošiem un izlēmīgiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...