"Sadales tīkls" nav nekāds "Latvenergo"
Andis Pinkulis, AS Sadales tīkls izpilddirektors26.10.2014.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Vēlamies precizēt, ka 2014. gada 23. oktobra LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons, kas Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) paziņojumā tiek minēts gan kā ASSadales tīkls, gan AS "Latvenergo" pārstāvis. Ilvars Pētersons savas kompetences ietvaros pārstāv tikai un vienīgi AS Sadales tīkls.
Juridiski patstāvīgu darbību AS Sadales tīkls sāka 2007. gada 1. jūlijā, Latvijai pildot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredzēja pakāpenisku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kad AS Sadales tīkls tika juridiski nodalīts no AS Latvenergo.
AS Sadales tīkls pamatuzdevums ir elektroenerģijas kā lietotājam nepieciešama produkta piegāde līdz katram konkrētam uzņēmuma licences darbības zonā esošam klientam, nodrošinot sadales tīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību. Līdz ar to AS Sadales tīkls un AS Latvenergo ir divi atsevišķi uzņēmumi ar pilnīgi atšķirīgiem uzdevumiem, funkcijām un arī pārvaldi.
Līdz ar lēmumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu AS Sadales tīkls tika deleģētas jaunas papildu funkcijas - uzņēmumam ir jānodrošina piekļuve tīkla infrastruktūrai (jeb vienādi "spēles noteikumi") visiem elektroenerģijas tirgotājiem, kā arī sabiedrības informēšana par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, akcentējot iedzīvotājiem būtiskākos jautājumus - kas viņiem ir jāzina un kādai ir jābūt viņu rīcībai tirgus atvēršanas procesā.
Ilvara Pētersona dalības 23. oktobra LNT raidījumā 900 sekundes mērķis bija pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk skaidrot Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumus par elektroenerģijas tirgus atvēršanu un nepieciešamo rīcību šajā procesā - kur meklēt informāciju, kā izvērtēt un izvēlēties tirgotāju piedāvājumus un kā saņemt valsts atbalstu!
Attiecībā uz Obligātā iepirkuma komponenti (OIK), - ir vispārzināms, ka OIK tiek aprēķinātas un noteiktas vienreiz gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām.
Tādēļ korekti ir salīdzināt saņemto atbalstu pēc Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) nomaksas, jo SEN nodokli saņem valsts budžets un to nevarētu uzskatīt par ražotāja saņemto atbalstu. Līdz ar to saskaņā ar Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā publiski pieejamo informāciju LAEF paziņojumā nav precīzi norādīts 2014.gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo TEC izmaksātais atbalsts - tas ir nevis 49.9 milj.EUR, bet 42.4 milj.EUR.
Savukārt pēc AS Sadales tīkls pieprasītās un AS Latvenergo sniegtās informācijas, kopumā 2014.gada pirmajā pusgadā ražotājiem virs tirgus cenas un SEN nomaksas ir izmaksāts 112.0 milj.EUR, tādējādi AS Latvenergo TEC daļa nav mainījusies kopš 2013.gada un tā ir tāda pati kā pērn - 38%.
Savukārt visu to ražotāju daļa, kuri elektroenerģiju ražo izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir pieaugusi no 35% līdz 37%, ar skaidru tendenci turpināt pieaugt. Pirmajā pusgadā izmaksātā summas virs tirgus cenas un SEN nodokļa nomaksas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem sasniedza 41.8 milj.EUR un visticamāk, vērojot tendences, gada griezumā kopumā atbalsts apsteigs atbalstu AS Latvenergo TEC.
Ņemot vērā iepriekš minēto un, lai turpmāk novērstu jebkādas savstarpējas nesaprašanās un pārpratumus, rosinām organizēt klātienes tikšanos, kuras ietvaros koleģiāli pārrunāt AS Sadales tīkls lomu un uzdevumus elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesā un LAEF redzējumu par iepriekš minēto.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
