"Rietumu banka" vēlreiz paglābusi "Vienotības" Dombrovska nekustamo īpašumu biznesu
PIETIEK22.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, kādreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un viņa bijušās juridiskās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu kopējais nekustamā īpašuma bizness vēl joprojām ir atkarīgs no naudas atmazgāšanas lietā par vainīgu atzītās Rietumu bankas: lai gan šim zaudējumus nesošajam biznesam izsniegtā kredīta – plašāk pazīstama kā valdības slepenā „3.a kredītportfeļa” – atdošanas termiņš beidzās jau 2017. gadā, banka ir nākusi pretī tagadējam eirokomisāram un noslēgusi jaunu aizdevuma līgumu.
Tieši Rietumu banka bija tā, kas faktiski savulaik paglāba premjera ģimenes nekustamo īpašumu biznesu no bankrota, pārņemot no valstiskās Hipotēku bankas speciāli izveidoto „3.a kredītportfeli”, kurā tika paslēpti Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa kredīti.
Jau 2011. gadā Pietiek informēja, ka Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgais nekustamā īpašuma bizness pēdējos trīs gados bija saņēmis īpaši iejūtīgu attieksmi no valstij piederošās Latvijas Hipotēku un zemes banka.
Valsts banka Dombrovska sievai Ārijai un Bukanes vīram Indulim oficiāli uz pusēm piederošajai SIA Land Development bija ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt milzīgā, 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu, liecināja Lursoft datubāzē pieejamie šīs firmas gada pārskati.
Toreizējā premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nebija maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu. Tā kopš 2008. gada 31. decembra nebija samazinājusies ne par latu un 2010. gada 31. decembrī bija 1,15 miljoni latu.
Pēdējos divos gados Land Development bija sācis dzēst vienīgi otra – mazākā Hipotēku bankā ņemtā kredīta pamatsummu, kura pirmos trīs gadus tāpat nebija tikusi atmaksāta.
Hipotēku un zemes banka bija spērusi vēl vienu soli pretī Land Development un pagarinājusi gan viena, gan otra kredīta atmaksas termiņu. Mazākajam kredītam atmaksas datums sākotnēji bija 2009. gada 10. septembris, bet lielākajam – 2010. gada 10. marts. Taču tad abu kredītu atmaksa tika atlikta līdz 2013. gada 10. martam.
Pats Dombrovskis apgalvoja – viņš nesaskatot, ka atrodas interešu konfliktā, kā valdības vadītājs piedaloties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas nākotni.
„Attiecībā uz Hipotēku banku - par to pamatā ir strādājusi Finanšu ministrija, un arī šie lēmumi ir gala rezultātā pieņemti lielā mērā atbilstoši Finanšu ministrijas uzstādījumiem. šie lēmumi nekādā veidā, nevarētu teikt, ka kaut ko tieši ietekmētu – biznesu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tie ir daudz globālāki lēmumi, saistīti ar pavisam citiem procesiem. Tās, pirmkārt, nav manas saistības, otrkārt, neviens valdības lēmums nav kaut kādā veidā tieši šīs kredītsaistības ietekmējis,” Pietiek apgalvoja atbildēja Dombrovskis."
Pēcāk Dombrovska ģimenes uzņēmums vēl no valstij piederošās Hipotēku bankas saņēma kredīta atmaksas pagarinājumu līdz pat 2017. gadam.
Taču, Hipotēku bankai nonākot kraha priekšā un valdībai nolemjot to reorganizēt, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku neveiksmīgais bizness var bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus. Dombrovskis uzņēmumā bija ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus, - kopā Dombrovsku ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.
Rezultātā ar valdības atbalstu tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi (kura tika rūpīgi slēpta tāpat kā paketes izmēri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saistīja senas partnerattiecības.
Rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varēja būt ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guva iespēju paklusām "piedot" ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonāca tiešā finansiālā atkarībā no tās saimnieku - Esterkinu ģimenes labvēlības.
Pats Dombrovskis šo faktu publiskošanu dēvēja par "melnā PR kampaņu", bet atklāt patiesu informāciju par šiem darījumiem nevēlējās.
Šopavasar kļuva zināms, ka Bukanes saites ar Rietumu banku šo „darījumu” veikšanas laikā ir kļuvušas vēl ciešākas, nekā tas bija zināms iepriekš. Kā rāda Valsts ieņēmumu publiskās datu bāzes informācija, ne vēlāk kā 2014. gadā Bukane bija kļuvusi par šīs pašas Rietumu bankas akcionāri.
Amatpersonas deklarācijā par šo gadu viņa uzrādījusi bankas akcijas 63 000 eiro nominālvērtībā. Šīs akcijas Bukane, spriežot pēc deklarācijas, bija iegādājusies par 154 800 eiro. Jau tai pašā 2014. gadā tās viņai bija atnesušas 7200 eiro dividendes.
Savukārt tas, kā tieši Rietumu banka rīkojās ar Dombrovsku ģimenes biznesa kredītiem, atklājies tagad. Land Development gada pārskatos vairs nav norādīts, kam tieši Dombrovsku un Bukanu ģimeņu uzņēmums šā gada sākumā ir bijis parādā 1,785 miljonus eiro.
Tomēr Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata atklāj, ka Rietumu banka ir vēlreiz nākusi pretī eirokomisāra ģimenei un 2017. gada 31. martā noslēgusi aizdevuma līgumu jaunā reakcijā. Bukane gan šo līgumu Pietiek komentēt nevēlējās.
Rīt Pietiek ekskluzīvi publicēs nodaļu no jaunā romāna „Nauda”, kurā aprakstītas „viscaur izdomātā” grāmatas varoņa – eirosekretāra Valda Bebrovska neafišētās attiecības ar „tikpat izdomātās” Austrumu bankas īpašniekiem Arkādiju Zaharenko un Leonīdu Eserkinu. Iespējams, kādam lasītājam šī nodaļa sniegs lielāku skaidrību par Rietumu bankas pretimnākšanu Valda Dombrovska zaudējumus nesošajam ģimenes biznesam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
