"Rail Baltica" nesmukumi: neraudi, Salacgrīva, nāc saņemt atzinības rakstu

Glīti bija uzrakstīts: "Konferences dalībnieku vidū būs Latvijas 15 pašvaldību vadītāji un pārstāvji, kas aktīvi piedalījās Rail Baltica trases novietojuma plānošanā. Ar Ministru kabineta Atzinības rakstu tiks apbalvotas pašvaldības, kas devušas ieguldījumu Latvijas attīstības veicināšanā, sekmējot Eiropas transporta tīklu prioritārā projekta Rail Baltica īstenošanu Latvijā."*

Iespējams, tagad iecerēts, ka Atzinības rakstam ir jābūt negaidītam pārsteigumam, tāpēc tas vairs netiek uzsvērts kā konferences programmas sastāvdaļa?

Jā, līdz šim Salacgrīvas vārds Rail Baltica (RB) projekta sakarā tika daudzināts visai regulāri. Vai atceraties - bieži pieminētie atslēgvārdi bija c5 un b2-2? Tie ir RB trases 2. posma maršrutu alternatīvu apzīmējumi Salacgrīvas un Limbažu novados. C5 kā ieteicamais un nedaudz tālāk no jūras esošais tika izvēlēts pusotru gadu ilgajā Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā un Gala ziņojumā tika atzīts par realizācijai rekomendējamo.

Vai tas viss bija ekspertu godaprāts un profesionalitāte vai patiesībā -tikai teātris, vai tomēr ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veicēju nekompetence, kas to tagad pateiks. Šis maršruts gan 60 m platā joslā šķērsoja Vitrupes ieleju (Natura 2000 teritoriju), to (pēc Ziņojumā lasāmā) nebūtiski ietekmējot, toties saudzēja iedzīvotāju mājvietas biezi apdzīvotā lauku teritorijā un citas dabas vērtības, kas šajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā ir bez sava gala, - lai pieminam kaut vai Vitrupi kā aizsargājamu Eiropas nozīmes lašupi un 3260. Eiropas nozīmes biotopu.

Tomēr 3. maijā tika sniegts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 5, kurā atzina visu IVN procesa rezultātā izvēlēto maršrutu, izņemot minēto 2. posmu, jo maršruta C5 alternatīva neesot juridiski korekta!

Iespējams, ka atzinuma pamatā varētu būt gan iepriekš minētiem iemesliem līdzīgie vai arī politisko ietekmju maiņas izraisītas svārstības, vai vienkārši ierēdņu vēlēšanās ar mazāku darbu ātrāk apgūt finanšu līdzekļus.

Nesakiet, ka iemesls ir tikai tas, ko norādīja jau AECOM ziņojumā 2011. gadā, ka Natura 2000 teritorijām jātuvojas ļoti uzmanīgi. Arī Salacas ieleja ir Natura 2000, to šķērsos jaunais dzelzceļš, turklāt ietekmējot daudz plašāku platību, nekā Vitrupi šķērsojot, tomēr pret iejaukšanos Natura 2000 šeit nevienam Latvijā iebildumu nav, jo šis esot tiesiski nevainojami atrisināts.

Tātad jautājums ir nevis par to - drīkst vai nedrīkst šķērsot Natura 2000 teritorijas, bet par to, kā pareizi to juridiski noformēt un sabiedrībai Latvijā un citur Eiropā pasniegt. Ja ir gribēšana, ir arī varēšana. To pierāda veiksmīgi Rail Baltica IVN procesa laikā izmainītais Dzelzceļa likums (stājies spēkā:  10.03.2016), it sevišķi tā 22. pants, no kura tagad izriet, ka pašvaldības vairs nevarēja lemt šāda dzelzceļa gadījumā par savu teritoriju, jo IVN noslēgumā paredzēto darbību (ja objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā), var akceptēt tikai Ministru kabinets. Lieki piebilst, ka neviena pašvaldība un arī Pašvaldību savienība šo likuma izmaiņu pat netika apstrīdējusi. Protams - par to vien var valdība Atzinības rakstu piešķirt.

Tomēr Salacgrīvas novadam Atzinības raksts patiesi pienāktos arī par ilgstošo pretošanos atbildīgo ministriju spiedienam un spēju nepieņemt novada un iedzīvotāju interesēm pretējo trases variantu B2-2. Pat pēc konsultācijām Briselē 18. oktobra 1. programmas radioraidījumā Pēcpusdiena Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs, stāstīja, ka Briseles ierēdņi ieteikuši šo jautājumu atrisināt Latvijā, ka tā esot nacionālā izšķiršanās, kur likt sliedes, tomēr mūsu ierēdņiem labpatika to traktēt kā Briseles aizliegumu šķērsot Vitrupes ieleju.

Jaunākie notikumi vēsta, ka joprojām tieši Latvijas Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nepiekrīt iespējai pēc būtības korekti atrisināt Vitrupes ielejas šķērsošanas jautājumu, minot pārlieku lielās izmaksas un ilgā laika nepieciešamību, kaut tiesības to risināt piešķīra MK 9. augusta sēdes protokolā Nr.39 minētais un Briselē dzirdētais. Nav viņiem gribēšanas.

Tad kādas politikas pēc bija šādi nerealizējami trases varianti jāpiedāvā vispār, jātērē līdzekļi to izpētei, ekspertus algojot, jāiesaista iedzīvotāji, lai demokrātiju tēlotu un jāimitē caurspīdīga un atvērta darbība, lai konferencē varētu sabiedrībai lepni apgalvot, ka ideālais dzelzceļa novietojums Latvijā tika panākts, iedzīvotājiem un pašvaldībām kopīgi atrodot visoptimālāko risinājumu?

Tad vismaz nemānieties, biedri! Sakiet droši, kā bija, ka likums prasīja katrā posmā vairākas alternatīvas, tāpēc piedāvājāt arī juridiski nekorektās, bet līdz pašām beigām paturējāt šo nekorektumu noslēpumā, lai tauta neprotestētu un kā aitu bars samierinātos ar visu. Patiesībā mūsu novadā nav bijušas nekādas izvēles iespējas. Ir bijis viens, tikai viens iepriekš nolemtais maršruts Salacgrīvas novada 2. sektorā, un tādējādi likums tomēr no ierosinātāja puses šeit nav ticis ievērots.

Bet, neraudi, Salacgrīva! Konferencē par Rail Baltica projekta progresu šie nesmukumi netiks cilāti. Iedzīvotāji, arī Salacgrīvas novada iedzīvotāji, kas piedalījās konsultatīvās darba grupas regulārajā un pamatīgajā darbā, "labāko maršrutu plānojot", to varēs skatīt tikai pasākuma mājaslapas video tiešraidē - http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016, jo viņi sev atvēlēto lomu jau ir nospēlējuši un 29 361 eiro vērtajā konferencē vairs netiks gaidīti.

 Kad Salacgrīvas novada iedzīvotāju darba grupas vadītāja iesniedza pieteikumu reģistrēties konferences dalībnieku skaitā, viņai laipni atbildēja, ka reģistrācija ir beigusies, vietu vairs neesot, piedalīties varēšot nākamgad. Tagad atliek tikai, ekrānā veroties, klausīties daudzajos skaistajos vārdos, kam maz saistības ar reālo īstenību, un cerēt, ka 15 novadiem domātie Atzinības raksti par progresa veicināšanu tomēr tiks pasniegti. Bet varbūt tomēr tādus notikumus ir labāk tiešām vērot tikai no attāluma, jo pārāk tuvu esot, var palikt nelaba dūša?

Vēl tikai par Aizsargjoslu likuma iespējamo turpmāko interpretāciju...

Likuma 13. pantā ir teikts: "(3)... lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem... ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes...

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija."

Tātad, iespējams, netālā nākotnē, kad beidzot atklātībā parādīsies SM izstrādātā metodika, tajā RB trasei šis aizsargjoslas platums varētu tikt noteikts 100 metui, kā to pieļauj likums, neskatoties uz to, ka RB pārstāvji ir visu laiku runājuši par 25 m platu aizsargjoslu. Līdz ar to dzelzceļa trase varētu nest vēl daudzus līdz šim neapzinātus apgrūtinājumus Latvijas lauku iedzīvotāju mājvietām, tai skaitā - mūsu novadā. Bet arī šī tēma nav RB Progresa konferences darba kārtībā. Tāpēc to tikai paturam prātā gaidāmo runu laikā. Darīt jau vairs nevarēs nekā?

 * - avots -https://www.registration.lv/progress-of-rail-baltica/lv

** Salacgrīvas novada iedzīvotāju RB konsultatīvās darba grupas vadītāja

Novērtē šo rakstu: