Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedaudz vairāk nekā četrus gadus pēc 2013. gada 21. novembrī notikušās veikala Maxima sagrūšanas, kurā bojā gāja 54 cilvēki, darbu uzņēmumā Maxima Latvija ir pametis Ivars Svilāns, kurš 2014. gada vasarā tika pieņemts darbā, lai mēģinātu uzlabot kompānijas katastrofālo publisko tēlu.

No paša Svilāna ieraksta sociālajā tīklā Facebook 31. decembra pēcpusdienā šķietami izriet, ka viņš amatu uzņēmumā Maxima Latvija pametis pēc paša iniciatīvas un vēlēšanās.

Savā „atvadu” ierakstā Svilāns vēsta: „Dārgie draugi! Viens traks, taču aizraujošs un vērtīgs posms ir noslēdzies un no Jaunā gada beidzu savas darba gaitas Maxima Latvija. Tā bija nenovērtējama pieredze, un galvenais – iespēja sastapt daudzus brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem reizi pa reizei atkal satiksimies darba un dzīves ceļos. Ir laba sajūta, jo triju gadu laikā daudz padarīts, daudz ir mainījies un viss jau turpinās.

Tie trīs (ar pusi) gadi aizlidoja kā amerikāņu kalniņos, no vienas puses – ļoti ātri, no otras – notikumu ziņā ir sajūta, ka tie bija vismaz seši. Paldies jums, kas bijāt (un esat!) kopā ar mani, jo, kā lasīju vienā gudrā rakstā, lielākā kļūda, ko cilvēki dara mainot darbus, ir neuzturēt un atstāt arī iepriekšējās draudzības. Paldies un – keep fighting! :)”

To cilvēku sarakstā, kuriem Svilāns izsaka publisku pateicību, ir arī pašreizējā Maxima Latvija vadība, taču zīmīgi, ka pats uzņēmums Svilāna aiziešanu (atšķirībā no pieņemšanas darbā) nekādi nav komentējis.

Tikmēr neoficiāli informācijas avoti apgalvo, ka Maxima vadībā jau pirms vairākiem mēnešiem noformulējies viedoklis – izcili labi apmaksātais „tēla uzlabotājs” vairs nav nepieciešams, jo Maxima veikala sagrūšanu un 54 cilvēku bojāeju plašāka sabiedrība jau ir aizmirsusi un Maxima vairs nav nepieciešams kaut formāli turpināt pēc traģēdijas – kad strauji samazinājās visa veikalu tīkla apgrozījums – izsludināto „pārmaiņu programmu”.

Netieši par labu šai versijai liecina arī tas, ka Svilāns nevis pārceļas uz kādu citu, iespējams, vilinošāku darbavietu, bet gan, izsakoties paša vārdiem, „pagaidām pauze elpas ievilkšanai”.

Pietiek šodien publicē fragmentus no intervijas ar Svilānu, ko viņš 2014. gadā sniedza, gatavojoties pārcelties darbā uz Maxima Latvija.

- Ir, kā lai saka – tas ir visizaicinošākais amats industrijā, kāds šobrīd ir, bet tas amats precīzi ir - Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs, pārmaiņu vadības grupas loceklis. Tas nav nekāds noslēpums, ka viņi no gada sākuma diezgan mērķtiecīgi pārtaisa visu organizāciju. Pēc tā visa, kas viņiem notika, vadības līmenī ir skaidrs, ka kaut kas nav īsti kārtībā un ir jāmaina ne tikai komunikācija, bet jāmaina ir pēc būtības tā organizācija un biznesa domāšanas veids. Palīdzēšu viņiem mainīties.

- Un kāpēc tādu lēmumu esat pieņēmis?

- Tas laikam ir miljons dolāru jautājums. Laikam ir grūti atbildēt man pašam. Bankā es esmu jau gandrīz deviņus gadus, un, ja kaut kas liekas interesanti... Interesanti no vienas puses, bet arī es domāju, ka varu ar to, ko es zinu, palīdzēt tai organizācijai mainīties, jo es pēdējos divus mēnešus pūlējos saņemt atbildes uz diviem jautājumiem – cik patiesa ir tā vēlme mainīties, un otrs ir korporatīvā kultūra.

Atbildes uz abiem jautājumiem ir labākas, nekā no ārpuses izskatās. Tā korporatīvā vide ir tāda laba. Par vēlmi mainīties es esmu gan ar lielo grupas vadību runājis, gan arī no tā, kas jau ir reāli izdarīts, jo tas, kas visvairāk pārliecina par kādām pārmaiņām, ir tas, kas ir izdarīts. Daudz kas ir arī izdarīts, kas no malas nav redzams.

Tas, kas man liekas pareizs, ir darbinieku slodžu mazināšana, algas fonda palielināšana, iekšējās korporatīvās vides mainīšana. Tie cilvēki, kas tur gāja iekšā, un ap to, - varētu izdoties. Pēc tā visa, kas ir noticis, kā saka, ir situācijas, kad zemāk vairs krist nevar. Un cilvēki to diezgan labi saprot, un ir attiecīgi un pakāpeniski jāiet un kaut kas jāmaina, lai ietu uz augšu.

- Un, ja nav noslēpums, kāda būs alga?

- To es laikam nedrīkstu teikt.

- Lielāka vai mazāka nekā Swedbank?

- Es padomāšu, vai es drīkstu pēc noteikumiem. Kopumā ir labāks piedāvājums. Tie faktori jau nekad nav tik vienkārši dzīvē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...