"Liepājas autobusu parks": miljonāri uz mana tēta rēķina pelna tūkstošus
Pietiek lasītājs15.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ir pieriebies, ka neviens šo tēmu nav pacēlis pietiekami augstā līmenī kā OIK vai deputātu kompensācijas. Mans tētis ir autobusa šoferis „Liepājas autobusu parkā”, un viņš ir viens no tiem laimīgajiem, kuram ar visām mistiskajām prēmijām sanāk uz rokas ap 400 EUR mēnesī.
Tā ir samaksa par to, ka viņš bez pamatslodzes mēnesī vēl piestrādā vidēji 30 – 35 stundas un godīgi ir sarakstījis visas ceļazīmes un izpildījis visus vadības dotos uzdevums, pat iztīrījis autobusu ik reizi pēc maiņas beigām, vienmēr viss ir bijis korekti ar naudas iekasēšanu un biļetēm, kā arī viņš ir bijis precīzs kā Šveices pulkstenis (ievērojis maršruta paredzēto laiku, lai tur vai kas).
Visam tam pa virsu ir vēl viens būtisks uzdevums – droši pārvadāt pasažierus, lai nevienas ģimenes loceklis vai draugs neietu bojā ceļu satiksmes negadījumā, kuru, iespējams, izraisījis pats autobusa šoferis. Tas pats, kurš stresa apstākļos un ar nesamērīgi lielu nostrādāto virsstundu skaitu centies sagrabināt sūros grašus ģimenes uzturēšanai, jo firma par šofera darbu nav spējīga samaksāt vairāk par 2,50 EUR stundā, bruto!
Tāds ir mana tēva un daudzu citu „Liepājas autobusu paraka” šoferu stāsts, bet ne tikai. No tēta esmu dzirdējis, ka tāda situācija ir arī citos šāda veida uzņēmumos. Es gan šoreiz vairāk koncentrēšos uz „Liepājas autobusu parku”, jo tur strādā cilvēks, kuram pensionēšanās nav vairs aiz kalniem, un visdrīzāk viņa pensija labākajā variantā būs tikai 300 EUR mēnesī, jo, kā zināms, prēmijas netiek ierēķināts darba stāžā.
Uzņēmuma šoferi algu palielināšanu cenšas panākt jau divus gadus, taču nesekmīgas ir bijušas sarunas ar uzņēmuma vadību – Leonīdu Krongornu (Andra Šķēles cilvēks), Māri Ārbergu un Laimu Kutuzovu. Viņu arguments līdz šim ir bijis, ka 2,5 EUR bruto par stundu ir maksimālais cipars, ko var atļauties, jo valsts nedod dotācijas.
ĪSTENĪBĀ valsts publiskā transporta dotācijām atvēl milzīgus līdzekļus, un iespaidīgas summas tiek arī „Liepājas autobusu parkam”. Piemēram, 2016.gadā „Liepājas autobusu parks” no valsts dotācijas veidā par reģionālo maršrutu apkalpošanu saņēma 2 015 593,88 EUR, bet par autobusu satiksmes nodrošināšanu reģionālajā pilsētā viņi vēl ir saņēmuši 487 352,55 EUR. Tātad pavisam „Liepājas autobusu parks” 2016.gadā no valsts budžeta saņēma 2 502 946,43 EUR.
Jāatzīmē, ka 2016.gadā "Liepājas autobusu parka" apgrozījums bija 10,5352 miljoni EUR, kas bija par 0,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 14% un bija ~620 400 EUR.
Domāju, ka finansiālam ieskatam tas būtu pietiekoši. Tagad labprāt ķertos klāt valdei, no kuras aug kājas arī īpašnieku sarakstam, un tas nebūt nav nekas jauns Latvijas plašajām ārēm, jo to visi zina, bet nezin kāpēc Latvijas mediji tam pieskaras tikai garām ejot.
Edgars Dupats (Madaras Šķēles – Dupates vīrs / Andra Šķēles znots; Madara „Dienas Biznesa” miljonāru sarakstā ieņem 80.vietu);
Harijs Krongorns (ar brāli Leonīdu tautā tiek dēvēti par Andra uzņēmumu menedžeriem);
Ronalds Fricbergs;
Atis Deksnis;
Edvards Šlesers (tas pats Aināra Šlesera dēls, kurš ar tēva piederošā „Dienas Biznesa” miljonāru sarakstā ir iecelts 33.vietā).
Ja ar padomes sastāvu nepietika, tad nākamā rindkopa atvērs acis un parādīs „jauku shēmu” (un tā nav vienīgā), kā ar Autotransporta direkcijas gādību bijušo politiķu/oligarhu ģimenes parazitē uz valsts budžeta līdzekļiem, it kā darot „labu” darbu. Tas viss notiek mūsu pašu acu priekšā.
„Liepājas autobusu parka” lielākie īpašnieki ir Liepājas pilsētas dome (34,85%) un „LAP1R” (59,45%). Savukārt „LAP1R” lielākais īpašnieks ar 67% kapitāldaļu ir „Inpo
Absurdākais ir tas, ka oligarhu uzņēmums neplāno palielināt algas pat par 50 eiro centiem bruto, parka arodbiedrības iespējamā prasība paaugstināt algas līdz 7 eiro ir neizpildāma, taču drusku jau to varētu izdarīt. ATGĀDINĀŠU, KA UZŅĒMUMS STRĀDĀ AR PEĻŅU UN IR GATAVS MAKSĀT NODOKLI PAR TO, BET, LAI DRUSKU PIELIKTU ALGAS, TAS TO NEVAR IZDARĪT, JO ŠLESERA UN ŠĶĒLES ĢIMENES GRIB IZCELT DIVIDENDES.
Ceru, ka man nākotnē pietiks līdzekļu, lai atbalstītu savu tēti, kad viņš būs aizgājis pensijā, jo skaidrs ir viens, ka pensija būs niecīga un tā netiks indeksēta par tādu apjomu, lai segtu inflācijas radīto efektu, jo, iespējams, pietiks tikai, lai samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem un pārtikai, bet citam?
Smagi ir apzināties faktu, ka cilvēkiem jābrauc prom no valsts, dēļ šādiem uzņēmējiem, kuri ietekmes saglabāšanas nolūkos sponsorē partijas, kas savukārt bļauj par to, ka Latvija ir izbraukusi, jo valstī netiek paaugstinātas algas.
Avoti:
www.atd.lv/sites/default/files/Info_2016_12_menesi_17022017.pdf
https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/bizness/liepajas-autobusu-parka-akcionari-parveles-padomi/
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
