"Latvijas Vēstnesis": mūsu darbinieka - valsts amatpersonas piedāvāta "melnās naudas" shēma ir viņa privātā dzīve
PIETIEK16.01.2016.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas vēstnesis valdes sēdē paredzēts izskatīt jautājumu par šīs valsts kapitālsabiedrības darbinieka, valsts amatpersonas statusā esošā jurista Mārtiņa Smilgas izteikto piedāvājumu primitīvas "melnās naudas" shēmas veikšanai - "tu man samaksā 500 000 EUR, un es tev atdodu atpakaļ skaidrā naudā 250 000", piebilstot ka šī shēma ir "labs darījums uzturēšanās atļauju iegūšanai". Tiesa, vispār šī esot darbinieka "privātā dzīve", uzskata šīs valsts kapitālsabiedrības vadība.
"Lai gan VSIA Latvijas Vēstnesis personāla politikā nav paredzēta darbinieku privātās dzīves izvērtēšana, tomēr pateicamies par sniegto informāciju, kuru izvērtēsim tuvākajā valdes sēdē kopā ar darbinieku M. Smilgu," - šādi uz publiskoto informāciju reaģējusi Latvijas Vēstneša valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.
Iepazīstoties ar publicēto informāciju, Ābele esot "sapratusi, ka, iespējams, runa ir par mūsu Klientu centra vadītāja vietnieku Mārtiņu Smilgu, kurš saskaņā ar 2014.gada 11. februāra valdes priekšsēdētājas rīkojumu Nr.01-03/11 papildus pilda VSIA Latvijas Vēstnesis publisko iepirkumu komisijas locekļa pienākumus".
Pietiek jau informēja, ka Smilgas publicētais nekustamā īpašuma pārdošanas sludinājums, kurā kā īpašuma cena norādīti 265 tūkstoši eiro, bija publicēts ne tikai latviski, bet arī krievu un angļu valodās, turklāt abos pēdējos variantos to papildina norāde "cash back option", kas latviski tulkojama kā "skaidrās naudas atpakaļatmaksas iespēja".
"Potenciālajam pircējam" pārdevējs šo iespēju elektroniskā pasta vēstulē skaidroja bez aplinkiem un nepārprotami: "Cash back ir tā, ka Tu man samaksā 500 000 EUR un es tev atdodu atpakaļ, skaidrā naudā 250 000 par ko neviens nezin'." Pārdevējs vēl piebilst, ka "cena ir runājama apm. 5% robežās", un aicina aplūkot īpašumu klātienē: "Zvani un sarunājam, tagad ir tik jauki aizsalis dīķis, var paslidot."
Faktiski šis piedāvājums nozīmēja, ka īpašuma pārdevējs piedāvā jebkuram uzticamam un naudīgam interesentam, kuram ir nepieciešama "melna nauda", finanšu līdzekļu legalizēšanai pretēju pakalpojumu - ceturtdaļmiljona eiro padarīšanu par tādu naudu, kuras pircēja rīcībā oficiāli nemaz nav.
"Tikpat ticami gan var izteikt arī pieņēmumu, ka šādā veidā īpašuma pārdevējs mēģina legalizēt viņa paša rīcībā esošu ievērojamu skaidras naudas summu ar netīru izcelsmi, - īstenojot savu cash back shēmiņu, viņam šīs "melnās naudas" vietā nu būs pilnīgi likumīgi finanšu līdzekļi," skaidro kāda Finanšu policijas amatpersona, kas nevēlas, lai tās vārds tiktu nosaukt publiski.
Publiski pieejamo datu kopums rāda, ka nekustamā īpašuma pārdevējs un attiecīgi arī cash back shēmas piedāvātājs ir 1972. gadā dzimušais jurists Mārtiņš Smilga. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, piedāvātais zemesgabals viņam pieder jau kopš 1998. gada. kad M. Smilgam to oficiāli "uzdāvinājis" 1937. gadā dzimušais Alfrēds Indrins.
Pašlaik zemesgabala un uz tā esošās jaunbūves vienīgais īpašnieks ir M. Smilga, tiesa, uz īpašumu saskaņā ar zemesgrāmatas datiem 2006. un 2009. gadā nostiprinātas divas hipotēkas 184,4 tūkstošu latu un 95,5 tūkstošu latu (262,7 tūkstošu eiro un 136,1 tūkstoša eiro) vērtībā par labu DNB bankai.
Lursoft datu bāze rāda, ka M. Smilgam pieder mazkapitāla SIA Lex Nodum, kura piedāvā "augsta līmeņa profesionālos pakalpojumus" un "risinājumus vissarežģītākajām problēmām". Šī uzņēmuma juridiskā adrese ir tieši pārdodamajā īpašumā Trīsciema 4. līnijā 15, un tā uzrādītais domēns nodum.lv sakrīt ar elektroniskā pasta adresi, no kuras "potenciālais pircējs" saņēma cash back piedāvājuma skaidrojumu.
Šo "melnās naudas" shēmu īpašu padara fakts, ka M. Smilga vienlaikus ir arī valsts amatpersona, - kā rāda 2014. gada deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, viņš ieņem iepirkumu komisijas locekļa posteni valsts SIA Latvijas Vēstnesis.
M. Smilgas amatpersonas deklarācija rāda, ka tieši šajā valsts darbā viņš 2014. gadā saņēmis lielākos oficiālos ienākumus - algu 20 006 eiro apmērā. Deklarācijā cash back piedāvātājs arī apgalvojis, ka viņam neesot naudas uzkrājumu, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
"Par līdzdalību iepirkuma komisijas darbā saskaņā ar VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētājas 2014.gada 30. decembra rīkojumu Nr.01-03/94 saņem bruto atlīdzību EUR 15 par vienu sēdi. 2014.gadā M. Smilga par šo darbu ir saņēmis bruto atlīdzību EUR 195 apmērā; pārējos VSIA Latvijas Vēstnesis gūtos deklarētos oficiālos ienākumus M. Smilga guvis, veicot savu pamatdarbu," Smilgas oficiālo ienākumu sadalījumu skaidro Latvijas Vēstneša vadība.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
