"Lattelecom" peļņa arvien augusi, bet darbinieku skaits sešu gadu laikā "nooptimizēts" par trešdaļu
PIETIEK07.10.2015.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
SIA Lattelecom, īstenojot darbinieku pārformēšanu par pašnodarbinātajiem, spējis pēdējo piecu gadu laikā peļņu palielināt par gandrīz 10%. Tikmēr darbinieku skaits ik gadu sarucis, un septiņu gadu laikā no darba sakarā ar darba vietas likvidēšanu atlaisti gandrīz tūkstoš strādājošo, būtiski sarukušas arī sociālās iemaksas. Pats Lattelecom uzskata - fakts, ka bijušie darbinieki tagad strādā citos uzņēmumos un sniedz Lattelecom ārpakalpojumus ar tiem pašiem pienākumiem, ar kādiem savulaik strādāja Lattelecom, liecinot par maksimāli efektīvu darbošanos sīvas konkurences apstākļos.
Pietiek jau ziņoja, ka Latvijas valstij ar 51% piederošais Lattelecom, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) paudis gatavību sūdzēt tiesā valsti par solidaritātes nodokli, pats veido “optimizācijas” shēmas, lai izvairītos no nodokļiem.
Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnās ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu - "solidaritātes nodokli", kas ievērojami samazinās arī paša Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro (vai arī vismaz liks no visiem ienākumiem samaksāt nodokli).
Kā liecina Lattelecom pēdējo gadu pārskati, pēdējos četros gados uzņēmuma peļņa bijusi līdzīga – ap 30 miljoniem eiro, bet piecu gadu laikā palielinājusies par 9,2%. Tikmēr piecu gadu laikā darbinieku skaits sarucis par 19,2%, bet pēdējo septiņu gadu laikā - pat par trešdaļu. Sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Lattelecom 2010.gadā samaksāja 11,24 miljonus eiro, bet pērn - vairs tikai deviņus miljonus eiro.
Tie darbinieki, kuri palikuši Lattelecom pakalpojumu piegādes un uzturēšanas daļā, ir nodarbināti uz darba līguma pamata, apliecina Lattlecom, uzsverot, ka līdz ar to viņi bauda arī darba koplīguma priekšrocības.
Lattelecom sakās esam pārliecināts, ka ar bijušo darbinieku izmantošanu kā ārpakalpojumu sniedzēju no citiem uzņēmumiem tas neizmanto nekādas shēmas, bet organizē savu saimniecisko darbību maksimāli efektīvi, sīvas konkurences apstākļos, pilnībā ievērojot normatīvo aktu prasības.
“Lai īstenotu akcionāru uzstādītos biznesa mērķus, uzņēmumā nodarbina tik darbinieku, cik nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai. Lattelecom izmanto arī ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kad tas ir ekonomiski pamatoti. Fakts, ka daļa bijušo Lattelecom strādā šajās kompānijās, nav pārsteidzošs, jo nozarē nodarbinātie darbinieki maina darba devējus, kur skaits elektronisko sakaru nozarē nav neierobežots,” taisnojas Lattelecom, papildus uzsverot, ka saskaņā ar koplīgumu lēmumus, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu saskaņo ar arodbiedrību.
Lai gan Lattelecom uzsver, ka ir spiests strādāt sīvas konkurences apstākļos, kad konkurenti nereti darbojas pelēkās ekonomikas zonā, tomēr konkrētus ēnu ekonomikas darboņus gan izvairās minēt. “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrējušies teju 400 elektronisko sakaru komersantu. Spriežot pēc dažādiem novērojumiem, piemēram, Rīgas pilsētā haotiski un bez normatīvajos aktos paredzētajiem saskaņojumiem „izbūvēti” elektronisko sakaru tīkli, pakalpojumu cenas, kas pat teorētiski nevar nosegt pašizmaksu un tml., pieļaujam, ka daļa no šiem komersantiem darbojas arī pelēkajā ekonomikā.
Bez tam, pēc dažādām aplēsēm, piemēram, līdz 1/4 daļa Latvijas mājsaimniecību vai pat vairāk, izmanto „pirātiskus” TV satura pakalpojumus - tiešsaistē internetā, tā saucamie card sharing un tml., ko piedāvā „uzņēmēji”, kas lielākoties vispār nav identificējami un savu darbību nav reģistrējuši vispār nekur – ne Komercreģistrā, ne arī Valsts ieņēmumu dienestā. Taču pēc būtības šādi „pakalpojumi” konkurē ar Lattelecom TV pakalpojumiem, turklāt mūsu produktu pašizmaksā un tātad gala cenā ir iekļautas visas izmaksas, tai skaitā nodokļi, autortiesību maksājumi un citas, par kurām „pirātiem” šķiet nav jāraizējas,” skaidro Lattelecom.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
