Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

"Lattelecom" & LMT: (at)dāvināšanas laiks ir klāt?

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
14.12.2015.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskā krīze Latvijā izķēza nācijai adventes laiku vēl trakāk nekā iepirkšanās drudzis roku rokā ar ātro kredītu reklāmām. Tomēr kādam haoss izpildvarā var izvērsties necerētā Ziemassvētku dāvanā – valdība, kas arī agrāk neizcēlās ar apsviedību, tagad sava "restarta" brīdī kļūst pavisam kusla. Tādēļ jebkādos tuvākā laikā slēdzamos līgumos un darījumos Ministru kabinets faktiski garantēti ieņems pasīvā partnera lomu – par lielu prieku saviem kontrahentiem.

Starp šādi apdāvinātiem noteikti būtu piesaucama arī ziemeļvalstu sakaru kompānija "TeliaSonera" (TS), kas ir mazākumpartneris – 49 procentu akciju īpašnieks – "Lattelecom"* (LTC) un "Latvijas mobilajā telefonā" (LMT). Tā nesen izvirzīja Latvijas valstij kaut ko līdzīgu ultimātam: vai nu vienreiz pārdodiet mums savas vairākuma akcijas vai ļaujiet mums tur gūt vairākumu, vai arī atpērciet mūsu daļu – cienītā valdība, atbildi no tevis gaidām līdz 22.janvārim!

Mūsu izpildvara TS paziņojumu uztvēra gluži kā komandu un steidz rosīties (tiesa, ekonomikas ministrei paziņojot, ka par iespējamo darījumu jālemj nākamajai valdībai), savukārt masu mediji gluži vai demonstratīvi nevēlas apgrūtināt savu auditoriju ar tik "garlaicīgu" ziņu.

Ministru kabinetam pat krietni mierīgākos laikos, vēl pirms budžeta veidošanas drudža, nekādi neizdevās izstrādāt savu pozīciju par abu telekomunikāciju uzņēmumu tālāko likteni – kaut gan tie ir ne tikai biznesam, bet arī valsts drošībai svarīgas struktūras!

Ekspremjere atzina, ka ministru veidotai darba grupai savu piedāvājumu vajadzējis prezentēt jau septembrī, bet tas ticis aprakts viņu viedokļu atšķirībās. Tādēļ nākamā gada sākumā, TS un tās atbalstītājiem pastiprinot psiholoģisko spiedienu uz Latvijas izpildvaru, vienlaicīgi ar abu uzņēmumu iespējamo nokļūšanu viena īpašnieka rokās varētu strauji realizēties arī to apvienošanas un konsolidācijas plāni. Šādu ieceri jau trīs gadus aizrautīgi sludināja LTC vadība, acīmredzami saskatot aizjūras saimniekos savas karjeras izdevības.

Rodas liels risks, ka valdības locekļi (vienalga, "jaunie" vai tomēr līdzšinējie, ja koalīcijas restarts ievilksies) rātni apstiprinās mazākumpartnerim visvēlamāko rīcības scenāriju, fiksi pārdodot valsts "pirmdzimtību" sakaru nozarē – lai pēc tam sevi slavētu, ka viss pagūts nodarīt tik operatīvi, nosargājot Latvijai pievilcīgu tēlu ārzemju investoru acīs utt. (Turklāt diez vai valsts vispār spētu atpirkt no TS akcijas, pat ja to vēlētos – pirmkārt, tās naudas lādi jau patukšos "airBaltic" glābšana; otrkārt, te runa būtu par krietni dižākām summām, simtiem miljonu eiro – turklāt abu uzņēmumu vērtība turpina augt.)  

Ja politiķiem tiešām gribas sevi nodarbināt, kaut kā reorganizējot, konsolidējot vai optimizējot divas valstij līdzpiederošās "zelta olu dējējas", vai tiešām tas noteikti būtu jādara uz karstām pēdām? Nav arī pieteikts nekāds objektīvs pamatojums (Briseles prasības, krīze sakaru nozarē vai pašos uzņēmumos u.tml.) steigai un tam, kāpēc vispār ir jāmaina līdzšinējā lietu kārtība.

Ir tikai acīmredzama ziemeļvalstu kompānijas vēlme pilnībā pārņemt LTC un LTM, turklāt lēti – un tagad ir uzradusies tās centieniem izdevīga situācija. (Protams, tāpēc gan mums nevajadzētu domāt, ka tieši TS būtu vainojama Laimdotas Straujumas demisijā.)

To, cik prasmīgi un veiksmīgi ir (nav) Ministru kabineta īstenotie vai patronētie saimnieciskie projekti, sabiedrība ir pārliecinājusies līdz nelabumam: jau pieminētā "airBaltic" stutēšana un bankas "Citadele" demonstratīvi lētā pārdošana, mēģinājumi glābt "Liepājas metalurgu" no acīmredzami tīši izraisītas maksātnespējas un atbalstīt zemniekus, galvojot par "Latvijas piena" ņemtu kredītu.

Vai tiešām valdībai šo sāpīgo sarakstu vajadzētu papildināt vēl ar LTC un LMT? Turklāt pie viena vēl izrādīt nācijai un visai pasaulei, ka mūsu valsts politiskajai vadībai ultimātus drīkst uzstādīt pat Eiropas mērogiem neliela kompānija (un nebūt ne ar spodru biznesa reputāciju)...

Dažādie sabiedrības drošības, ekonomiskie un politiskie riski, ko var radīt Latvijas sakaru nozares nozīmīgu uzņēmumu pilnīga privatizēšana, ir izklāstīti jau iepriekš. Tāpēc tos nepārstāstīšu, bet ieteikšu šī teksta lasītājiem savas bijušās kolēģes un TV dokumentālistes Ilonas Bērziņas faktoloģiski piesātināto un jau tāpēc vien kolorīto rakstu žurnāla "Ir" vietnes blogu sadaļā, kurā analizētas arī iespējamās "krievu briesmas".

Tomēr šādas zudības var atklāties tikai ilgākā laika sprīdī. Savukārt sasteigti īstenotu darījumu, kas ir valstij neizdevīgs, sabiedrība pamanīs uzreiz un nekavēsies izteikt sašutumu – iespējams, pilsoniski "pamodinot" arī patlaban inertos medijus.

Man tomēr gribētos cerēt, ka valdības locekļi vismaz spēs aizdomāties līdz problēmām, kādas paliekošas sekas elektorāta kārtējā vilšanas radītu viņu reputācijai un karjerai. Diez ko Zaļo un Zemnieku savienība un, vēl jo vairāk, Nacionālā apvienība atbildēs saviem patriotiski aizkaitinātajiem vēlētājiem gadījumā, kad tie vaicās: kāpēc Latvijas valstij tik pēkšņi savajadzējās atdot savu suverēno varu pār mūsu sakaru nozares līderiem kādai citai valstij? (Patlaban 37,3 procenti TS pieder Zviedrijas karalistei.)

Šis noteikti ir brīdis, kad pārtopošajiem vai jaunajiem ministriem vajadzētu revidēt priekšstatus par savu talantu biznesa darījumos un aizdomāties par politisko gudrību, kas reizēm atrodama sliņķu iecienītajā atziņā "Kas nerīkojas, tas arī nekļūdās!".

* Šajā uzņēmumā akcijas pieder Dānijā reģistrētam TS meitasuzņēmumam "Tilts Communications".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...