"Labās pārvaldības ieviesējam" - Pārresoru koordinācijas centra vadītājam paklusām noteikta ikmēneša piemaksa gandrīz 1400 eiro apmērā
PIETIEK02.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārresoru koordinācijas centra vadītājam, iepriekšējam nevarīgajam Konkurences padomes priekšsēdētājam Pēterim Vilkam papildus vairāk nekā 2400 eiro lielajai mēnešalgai pērn paklusām bijusi noteikta vēl arī regulāra ikmēneša piemaksa vairāk nekā puses mēnešalgas apmērā. Šis fakts ir ievērības cienīgs tāpēc, ka tieši Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tiešā pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs sevi uzdod par labas pārvaldības principu ieviesēju valsts pārvaldē.
Pārresoru koordinācijas centra interneta mājas lapā atrodamā informācija apliecina, ka iestādes vadītāja P. Vilka vidējā mēnešalga esot 2441 eiro.
Taču brīnumainā kārtā tā paša P. Vilka amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda pavisam citu ainu, - izrādās, ka iestādes vadītāja vidējie mēneša ienākumi šajā amatā ir bijuši būtiski lielāki – nevis 2441, bet 3811 eiro mēnesī.
Pats Pārrobežu koordinācijas centrs skaidro, ka viss esot vislabākajā kārtībā, jo „atbilstoši tiesisko attiecību pamatprincipiem nodarbinātajiem pienākas nolīgtais atalgojums (mēnešalga), kā arī var tikt noteiktas piemaksas, prēmijas un naudas balvas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un darba devēja rīkojumiem”.
Kaut gan iepriekš pat Valsts prezidenta kanceleja bija spiesta atteikties no regulārām piemaksām saviem darbiniekiem, kas faktiski bija slēpta ikmēneša papildalga, „labās pārvaldības principu ieviesējs” Pārresoru koordinācijas centrs sava vadītāja labākai apmaksāšanai izmantojis tieši šādu paslepu shēmu, ko lakoniski raksturo ar vārdiem: „2019. gadā iestādes vadītājam bija noteikta piemaksa.”
Pārresoru koordinācijas centrs skaidro, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrajā daļā ir norādīts veids, kādā tiek publiskota informācija par konkrētām amatpersonām, līdz ar to ir skaidri noteikts veids, kādā institūcijas dara sabiedrībai zināmu informāciju par konkrētām identificējamām amatpersonām.
Tādējādi informācija par centra vadītāja noteikto mēnešalgu ir publicēta iestādes mājas lapā internetā sadaļā "Budžets" atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām" 2. punktam, bet ar centra vadītāja ienākumiem gada ietvaros var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta vietnē Publiskojamo datu bāzes sadaļā "Valsts amatpersonu deklarācijas".
Tiesa, pagaidām Pārresoru koordinācijas centrs nav spējis vai vēlējies sniegt atbildes uz šiem tam uzdotajiem jautājumiem: „No Jūsu sniegtajām atbildēm izriet, ka papildus mēnešalgai P. Vilkam 2019. gadā ir noteikta piemaksa. Lūdzu, miniet tās apmērus, regularitāti, pamatojumu, nepieciešamību un personu, ar kuras lēmumu/rīkojumu šī regulārā piemaksa noteikta? Sniedziet arī skaidrojumu, kā šādas regulāras piemaksas noteikšana atbilst labas pārvaldības principiem.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
