Iesaki rakstu: 
Komandītsabiedrība Expo 2015 nevienu brīdī neesot jutusies, ka piedāvātu neadekvātus pakalpojumus vai rīkojusies pretvalstiski, - tā ilgi gatavotās atbildēs uz Pietiek jautājumiem uzsver komandītsabiedrības pārstāvis Ģirts Majors, kurš pirms atbilžu sniegšanas pieprasīja, lai atbildes tiktu publicētas pilnībā, ko arī ievērojam, publicējot tās nesaīsināti un nekoriģējot arī pareizrakstību.
Pietiek jau vairākkārt ziņojis par Ekonomikas ministrijas ierēdņu un Expo 2015 sapulces audioierakstiem, no kuru atšifrējumiem izriet, ka tieši Majors piedāvājis izrakstīt neadekvātus rēķinus un ka tieši viņš norāda uz visiem zināmo, ka ministrijas samaksātā avansa summa iemaksāta bankas garantijas saņemšanai, tādēļ ar šiem līdzekļiem turpmāko darbu finansēšanai nevar rēķināties.
Savukārt Ekonomikas ministrijas izveidotās inventarizācijas komisijas ziņojums uzskatāmi parāda, kā komandītsabiedrība Expo 2015 izrakstījusi rēķinus un saņēmusi samaksu par faktiski nedarītiem darbiem un neesošām materiālām vērtībām. Tikai 9% no apmaksātajiem pakalpojumiem bijuši pamatoti un kvalitatīvi, izriet no šī ziņojuma.
- Vai Majora kungs uzskata, ka rīkojies pareizi un valstiski, piedāvādams izrakstīt rēķinus par neadekvātām summām?
- Komandītsabiedrība "Expo 2015" visus rēķinus ir izrakstījusi saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprinātajām, līgumu pielikumos pievienotajām tāmēm. Projekta kopējais budžets bija noteikts jau izsludinātajā iepirkumā, kurā komandītsabiedrība uzvarēja desmit pretendentu konkursā. Acīmredzot KS "Expo 2015" piedāvājums visvairāk atbilda prasībām. Katrā ziņā gan visas projektu izmaksu pozīcijas, gan attiecīgais finansējuma apjoms jau iepriekš bija noteikts Ekonomikas ministrijas izsludinātajā iepirkumā, un tajā mēs arī iekļāvāmies.
Diemžēl jūsu publikācijas projekta pozīcijas vērtē atsevišķi, neanalizējot kopējā projekta kontekstā, kas tieši komandītsabiedrībai bija jāpaveic pēc līguma nosacījumiem. Jārada paviljona arhitektoniskais un saturiskais risinājums. Jānodrošina paviljona projektēšana un projekta saskaņošana, jānodrošina ekspozīcijas saturs un tehnoloģiskais risinājums visos trijos ēkas stāvos. Paviljons ne tikai jāuzbūvē, bet jānodrošina tā darbība sešus mēnešus un jāveic visa demontāža pēc tam. Ļoti daudzas attiecināmās izmaksas šā projekta ietvaros nebija ļauts izdalīt kā atsevišķas tāmes pozīcijas, būtiskākā no tām - projekta vadība (piemēram, komandējumu izmaksas, grāmatvedības un uzskaites izmaksas, juridiskie pakalpojumi, biroja materiālie resursi). Līdz ar to, vērtējot atsevišķas pozīcijas un neņemot vērā projektu kopā un situāciju, ka daļa izmaksu netiek atsevišķi izdalītas, var viegli veidot tendenciozu priekšstatu par projekta izmaksām.
Atbildot uz jūsu jautājumu, kurā jau ir ietverts subjektīvs vērtējums par mūsu darbību un nodomiem, es tomēr vēlos piebilst, ka nevienu brīdi mēs neesam jutušies, ka piedāvājam neadekvātus pakalpojumus vai rīkojušies pretvalstiski.
- Kā Majora kungs skaidro avansa maksājuma novirzīšanu bankas garantijas iegūšanai?
- Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem iepirkumu konkursu nolikumiem un atbilstīgi Publisko iepirkumu likumam, kā arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem līgumiem (producēšanas un projektēšanas līgumiem) līguma nodrošinājumu (bankas garantiju) iesniedz pirms līguma stāšanās spēkā. Saskaņā ar līgumu noteikumiem, ja netiek iesniegts līgumu nodrošinājums, līgums nestājas spēkā. Līgumi ar komandītsabiedrību "Expo 2015" tika noslēgti 2013. gada 19. decembrī. KS iesniedza derīgu bankas garantiju kopā ar līgumu parakstīšanu, un tikai 30 dienas pēc tam atbilstīgi līguma nosacījumiem tika saņemts avansa maksājums, kas nozīmē, ka avansa maksājums netika izmantots bankas garantijas nodrošināšanai pretēji tam, kā ir minēts jūsu apgalvojumos.
No iepriekšminētā secināms - jūsu portālā minētie apgalvojumi par to, ka KS ministrijai ir melojusi, nav patiesi un ir atsaucami, un mēs būtu bijuši priecīgi, ja jūs mūsu skaidrojumu būtu mums pavaicājuši pirms šīs publikācijas.
Tieši nepamatotā bankas garantijas atmaksas pieprasīšana ir arī viens no pamatojumiem mūsu tiesā iesniegtajai pirmajai prasībai par prettiesisku bankas garantijas pieprasīšanu un nesamaksāto atlīdzību projektēšanas līguma ietvaros. Pagājušajā nedēļā, 13. maijā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir ierosināta pirmā lieta - komandītsabiedrības "Expo 2015" prasība pret Ekonomikas ministriju par līgumsaistību neizpildi.
- Kādēļ avanss netika izmantots paredzētajiem mērķiem, un kādēļ uzņēmums pat nebija parūpējies par līdzekļiem bankas garantijas iegūšanai?
- Avanss tika izmantots paredzētajiem mērķiem, avansa izlietojums ir pieņemts Ekonomikas ministrijas parakstītajā pakalpojumu izpildes pieņemšanas-nodošanas aktā. Aicinām skatīt iepriekšējo atbildi, - abu līgumu nodrošinājumu komandītsabiedrība iemaksāja bankā pilnā apmērā.
- Vai Majora kungs saskata savu atbildību par šo valsts līdzekļu izkrāpšanas shēmu? Ja ne, tad kāpēc?
- Vai pēc iepriekšējām atbildēm jūs vēl arvien apgalvojat, ka esmu veicis līdzekļu izkrāpšanas shēmu? Ir acīm redzami, ka, mainoties politiskajai vadībai, tika uzsākta agresīva apmelošanas kampaņa, kas jau pašā sākumā norādīja uz vēlmi apturēt šo projektu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. Šiem visiem apvainojumiem nav ne tiesiska, ne morāla pamata, tādēļ esam iesnieguši prasību tiesā.
- Vai, izpildot citus valsts pasūtījumus, Majora kungs ir rīkojies tāpat kā gadījumā ar "Expo"?
- Šī man ir pirmā pieredze sadarbībā ar valsti, un ļoti ātri guvām apliecinājumu, cik neaizsargāts var būt uzņēmējs, sastopoties ar amatpersonām, kuras savtīgu, nevis valstisku interešu dēļ vēlas projektu apturēt, pārkāpjot visus noslēgtos līgumus un draudot valstij radīt zaudējumus. Līdz šim mēs neesam guvuši nevienu apliecinājumu - Ekonomikas ministrija nav spējusi norādīt nevienu līguma punktu, kā tieši komandītsabiedrība būtu pārkāpusi līgumus. Tieši pretēji - komandītsabiedrība ir darījusi visu, lai projektu varētu realizēt budžeta ietvaros un laikā, un projekta gaitā ir pat vairākas reizes brīdinājusi pasūtītāju par riskiem, kas varētu apdraudēt paviljona tapšanu un atklāšanu laikā. Ekonomikas ministrija, mainoties ministrijas vadībai, līgumu ir pārkāpusi vairākkārt, un visas prasības, ko komandītsabiedrība "Expo 2015" izvirza un vēl grasās izvirzīt pret Ekonomikas ministriju, ir saskaņā ar šiem pārkāpumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
