Iesaki rakstu: 
Savulaik Ivars Godmanis esot bijis slavens ar saviem "bet". Sava priekšgājēja tradīcijas turpina arī pašreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas gan piešķīrusi savam "bet" papildu rozīnīti.
"Es jūs cienu, bet..." no L. Straujumas esmu dzirdējis divreiz, pēdējo no tām - 8. septembrī notikušajā Ministru kabineta sēdē, kurā par spīti dabas aizsardzības organizāciju iebildumiem tika apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Abas reizes šis "Es jūs cienu, bet..." ir nozīmējis apmēram vienu un to pašu: "...Ministru kabineta noteikumi man nav svarīgi."
Valdības sēdē norādījām ministriem uz to, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot pamatnostādnes, ir pārkāpusi vairākus MK noteikumus. Par spīti MK noteikumos "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" paredzētajai kārtībai Zemkopības ministrija pie pamatnostādņu izstrādes nepielaida Vides konsultatīvo padomi, kas šādu interesi izteica jau 2012. gadā.
Zemkopības ministrija vairākos punktos pārkāpusi arī "Ministru kabineta kārtības rulli", un, kā mums apstiprināja Valsts kanceleja, viens no šiem pārkāpumiem (nepilnīgas informācijas sniegšana) bija pamatā tam, ka pamatnostādnes vispār tika iekļautas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks pārstāv kokrūpniecības nozari, klīst baumas, ka līdzīgā situācijā ir ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Savukārt Zemkopības ministrija ar Jāni Dūklavu priekšgalā vispār ir Kokrūpniecības federācijas marionešu kantoris.
No šiem ministriem tad varētu sagaidīt pielaidību pret kokrūpnieku vēlmēm, bet VIENĪGAIS ministrs, kas sēdē atļāvās bilst, ka MK noteikumi tomēr būtu jāievēro, bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. "Jums būs īpašais viedoklis, Gerharda kungs?" jautāja premjerministre. Pat es ar savu pieredzi līdzdalības procesos nebiju gatavs tam, ka ministru vidū aicinājums ievērot noteikumus ir īpašais viedoklis.
Kad vides organizācijas bija izteikušās, draudzīgā rindiņā pie mikrofona devās Kokrūpniecības federācijas un tās domubiedru pārstāvji, lai visi viens pēc otra atskaņotu: "Pamatnostādnes ir svarīgas. Diskusijām vairs nav laika. Vidi jau tā sargājam ļoti daudz." Tāpat ne viens vien atbalsoja J. Dūklava aizrādījumu, ka par visu tāpat nekad nevienosies.
Kāds reiz teicis, ka melnu kaķi tumšā istabā visgrūtāk atrast tad, ja kaķa istabā vispār nav. Ar vienošanos ir tāpat - jā, vienoties ir grūti, bet, ja diskusijas vispār netiek pieļautas, vienoties ir neiespējami.
Protams kokrūpniekiem, kas aiz slēgtām durvīm jau vairākus gadus bija strādājuši pie pamatnostādnēm, savstarpēju diskusiju ir bijis pietiekami. Protams, viņi ir apmierināti ar savu darbu, bet jāatzīst, tikai vakar pār mani nāca apjauta (jā, jā, atzīstu - lēni pielec), ka Zemkopības ministrijas neargumentētā iestāšanās pret vides organizāciju iebildumiem izriet no tā, ka ministrijai nav Kokrūpniecības federācijas mandāta pamatnostādnēs kaut ko mainīt.
Izrādās, šāds mandāts nepieciešams arī Ministru kabinetam. Vienīgais, ko šobrīd vēl varētu lūgt Straujumas kundzei, ir vismaz saņemties drosmi un atklāti pāriet uz: "Es jūs necienu un..."
Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
