"Attīstībai/Par" cenšas iegūt oligarhisku varu, pakāpeniski virzoties uz Krievijas un Baltkrievijas tipa pseidodemokrātiju
Guntis Libeks, Aizkraukles novada domes deputāts25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no demokrātiskas valsts pamatiem ir vēlētas pašvaldības. Vietējās vēlēšanās 1989. gadā tika ievēlēti aptuveni 12 000 deputātu. Visu Latvijas pašvaldību sapulcē 1990. gada 21. aprīlī Daugavas stadionā piedalījās gandrīz 9000 pašvaldību deputātu. Par Latvijas nacionālās neatkarības atjaunošanu nobalsoja 8086 deputāti, dodot Augstākajai Padomei skaidru norādi, kā rīkoties. Tā bija nozīmīga un izšķiroša tautas gribas izpausme.
Atjaunotajā valstī pirmās daudzpartiju demokrātiskās pašvaldību vēlēšanas notika 1994. gada 29. maijā. Tad ievēlēja 4771 deputātu 594 pašvaldībās: 7 lielpilsētu un 69 rajonu pilsētu domēs, 26 rajonu un 492 pagastu padomēs. Šajās vēlēšanās likums noteica deputātu skaita trīskārtīgu samazinājumu, bet pēc 2009. gada pašvaldību reformas pašvaldībās tika ievēlēti vairs tikai 1614 deputāti.
Vēl pēc 12 gadiem tika īstenota jauna administratīvi teritoriālā reforma, un 2021. gadā pašvaldībās ir ievēlēti vien 750 deputāti. Atliek secināt, ka kopš 1994. gada pilsoņu iespējas realizēt Satversmes 101. panta tiesības ir samazinātas 16 reižu. Pusei valsts administratīvo vienību - pagastu iedzīvotājiem - jaunajās pašvaldību domēs nav neviena pārstāvja.
Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu." Satversmes 2. pants nosaka, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Atbilstoši Satversmes 2. un 101. pantam būtu loģiski, ka paši pilsoņi izlemtu, kādas pašvaldības ir izveidojamas, kādās administratīvajās vienībās un kāda pārstāvniecība (cik deputāti) ir ievēlējama.
Jāpiebilst, ka pilsoņu referendumu iespējas tā sarīkošanai neizpildāmo prasību dēļ ar Saeimas lēmumiem ir padarītas praktiski neiespējamas. Situācijā, kad nav iespējams ievēlēt kaut vienu pārstāvi pašvaldības domē no savas teritorijas, nenoliedzami rodas jautājums: kāda vispār ir jēga doties vēlēt?
Reālajā dzīvē visas pazīmes liecina, ka vara pakāpeniski nonāk izpildvaras rokās. Patlaban visspilgtākie izpildvaras patvaļas piemēri ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apturētie pašvaldību teritoriālie plānojumi. Ministrija, uzurpējot tiesības likumības uzraudzībā pašvaldībās, diktē savu varu un noteikumus pilsoņu vēlētām pašvaldībām. Rīgas un Pierīgas gadījumā ir acīmredzami, ka izveidojušās politiski saimnieciskas organizācijas - piemēram, partiju apvienība "Attīstībai/Par" cenšas iegūt oligarhisku varu. Tam var atļauties upurēt gan pašvaldību, gan visas valsts attīstību.
Rīgas gadījums, kad tika apturēts pilsētas teritorijas plānojums, izgaismoja jau daudzus gadus eksistējušo VARAM vadības un ierēdņu patvaļu pašvaldībās. Rodas iespaids, ka VARAM nosaukumā minētā vides aizsardzība un reģionālā attīstība tai ir kļuvušas otršķirīgas. Pēdējo gadu laikā ministrija ir sagrābusi savās rokās pašvaldību investīciju projektu lietderības vērtēšanu, tā stiprinot savu partijisko ietekmi un kontroli.
Iespēja atstādināt pašvaldības vadītāju, apturēt pašvaldību saistošos noteikumus, domes lēmumus, noteikt ieguldījumus un investīcijas rada totālu kontroli pār vēlētām vietējām varām. "Attīstībai/Par" VARAM ministri mēģinājuši radīt iespaidu, ka viņi ir pašvaldību ministri. Sabiedrībā jau iesakņojies uzskats, ka VARAM ir pašvaldību ministrija un pašvaldības ir pakļautas tai. Šo domu izplata masu mediji, un ministrs publiski savā retorikā uzvedas kā pašvaldību priekšnieks.
Latvijas demokrātijas svārsts turpina savu atsitienu, virzoties demokrātijas un konstitucionālo tiesību samazinājuma virzienā. Vai mums ir vēlme to apturēt, neļaujot pakāpenisku gaitu uz Krievijas un Baltkrievijas tipa pseidodemokrātiju?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
