Iesaki rakstu: 
Piepildīti Pietiek jau vasaras beigās aprakstītie plāni par shēmu, kādā valstij pašlaik piederošā lidsabiedrība airBaltic varētu izvairīties no būtiskas daļas nodokļu nomaksas par pilotiem izmaksājamo atalgojumu tai pašai Latvijas valstij. Par jaundibinātās akciju sabiedrības vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem iecelts ilggadējs airBaltic darbinieks, vienlaikus Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) dzīvesbiedra biznesa partneris Juris Pauls Cālītis.
Kā rāda Lursoft datubāze, pērnā gada 19. septembrī – vien pāris nedēļas pēc tam, kad atbildīgās amatpersonas Pietiek vairījās apstiprināt un komentēt plānu par nodokļu optimizāciju attiecībā uz pilotu algām, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta akciju sabiedrība Aviation Crew Resources ar darbības veidu - darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir lidostā Rīga, Pilotu ielā 6, kur reģistrēti arī atsevišķi airBaltic meitasuzņēmumi. Jaunizveidotās akciju sabiedrības padomē iecelti trīs airBaltic viceprezidenti. AS Aviation Crew Resources padomes priekšsēdētājas amatā iecelta airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos Daiga Ērgle, bet padomē pārstāvēti lidsabiedrības viceprezidenti Ilze Mālkalne un Imants Jansons.
Par uzņēmuma vienīgo valdes locekli uz pieciem gadiem iecelts airBaltic ilggadējs darbinieks Juris Pauls Cālītis, kurš zināms arī kā Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) dzīvesbiedra Nila Studenta biznesa partneris uzņēmumā SIA Meknes. Šīs firmas vārds neilgi pēc 10. Saeimas vēlēšanām izskanēja saistībā ar tā dēvēto "lakatiņu skandālu", kad atklājās, ka Čigāne savulaik nav deklarējusi un tādējādi izvairījusies no nodevu nomaksas par lielu daudzumu ievesto lakatu un citu aksesuāru. Līdzīgas preces nopērkamas SIA Meknes jūgendstila suvenīru veikaliņā klusajā centrā.
AS Aviation Crew Resources akcionāru saraksts publiskajos reģistros nav atrodams. Tomēr jau šovasar, kad tapa zināms plāns par airBaltic nodokļu optimizēšanu, neoficiāli izskanēja, ka par uzņēmuma akcionāriem kļūs lidsabiedrības piloti, kā rezultātā daļu darba samaksas viņi saņemtu algā, no kuras jānomaksā sociālie nodokļi, bet daļu – dividendēs, no kurām maksājamo nodokļu likme ir būtiski zemāka, turklāt nerezidentiem, kādi ir daļa airBaltic pilotu, nodokļu likme par dividendēm ir vēl zemāka. Tādā veidā airBaltic iespējams samazināt pašas īpašniekam – Latvijas valstij – nodokļos nomaksājamās summas.
AS Aviation Crew Resources statūti noteic, ka dividendes akcionāriem tiek noteiktas un aprēķinātas reizi gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls sastāv no 80 000 akciju ar 1 lata nominālu katra. Akcionāri saskaņā ar statūtiem sadalīti divās kategorijās – A kategorijas akciju īpašniekos (79 480 akciju), kuras to īpašniekiem reizi gadā ļauj saņemt dividendes nenoteikta apmērā, kā arī dod balsstiesības akcionāru sapulcē, kā arī B kategorijas akciju īpašniekos (520 akciju), kuras to īpašniekiem dod tiesības garantēti saņemt dividendes 600 latu pamērā reizi gadā, bet nepiešķir balsstiesības akcionāru sapulcē.
Zināms, ka šādu praksi – samazināt daļu valstij maksājamo nodokļu – airBaltic ieviesa vēl Bertolta Flika laikā. Toreiz, 2009. gadā, lidsabiedrība savus pilotus pārformēja uz kādu Kipras ofšorā reģistrētu kompāniju, padarot viņus par akcionāriem un daļu darba samaksas izmaksājot dividendēs. Pašlaik, kad airBaltic pilnībā pārņēmusi valsts, izraudzīta shēma ar Latvijā dibinātu kompāniju. Pietiek zināms, ka jau vasarā Valsts ieņēmumu dienestam tika prasīts saskaņojums, lai izvairītos no pārmetumiem, ka izraudzītā shēma apiet Latvijas likumus. Septembra pašā sākumā, kad Pietiek par šo ieceri interesējās pie tagadējā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka, airBaltic padomes locekļa Kaspara Briškena, viņš konkrēti neapstiprināja šo plānu, bet uzsvēra, ka "jebkurā gadījumā eventuāli izvēlētais risinājums, pirmkārt, būs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un, otrkārt, nodrošinās visu nodokļu nomaksu Latvijā, tādējādi respektējot airBaltic lielāko akcionāru - Latvijas valsti".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
