"airBaltic" jaunās lidmašīnas iznomājusi, bet savus pasažierus pārvadā ar vecām aizlienētām
PIETIEK01.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā aviosabiedrība airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu Airbus A220-300 iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnās, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas. Turklāt rezerves daļu trūkuma dēļ daļa lidmašīnu atrodas uz zemes un netiek izmantotas pārvadājumiem.
To, ka airBaltic pasažieri spiesti lidot ar vecām lidmašīnām, Pietiek norādīja kāds ar aviokompāniju saistīts lasītājs, norādot, ka lidots tiek “ar rumāņu lidmašīnām, reāli vecām tarataikām”.
airBaltic neslēpj, ka jaunās lidmašīnas iznomātas citām aviokompānijām. “Pašlaik airBaltic floti veido 36 Airbus A220-300 lidmašīnas. 2021. gada nogalē, balstoties uz nākotnes prognozēm par aviācijas pakalpojumu pieprasījumu Baltijas valstīs, airBaltic lēma par 11 lidmašīnu nomu uz 2022. gada vasaras sezonu – 5 Eurowings, 4 SAS un 2 Eurowings Discover,” informē airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere.
Pēc viņas sniegtā skaidrojuma, lai nodrošinātu plānoto lidojumu grafiku, pašlaik airBaltic īstermiņā nomā „dažas” papildu lidmašīnas. “No lidsabiedrības puses tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk airBaltic varētu visus tās lidojumus izpildīt ar Airbus A220-300 lidmašīnām,” uzsver A. Bethere
Viņa arī atzīst, ka globālās piegāžu ķēžu problēmas ietekmējušas arī atsevišķu airBaltic lidmašīnām nepieciešamo rezerves detaļu pieejamību. “Šobrīd sešām no flotē esošajām lidmašīnām ir vajadzīgas dažādas trūkstošās rezerves daļas. Lidmašīnu skaits tuvākā mēneša laikā var mainīties līdz ar detaļu piegādi,” skaidro A. Bethere.
airBaltic pārstāve norāda, ka lidmašīnu pieejamība ir atkarīga no ātruma, kādā rezerves detaļas tiek saražotas un piegādātas: “Tāpat vienlaicīgi var būt lidmašīnas, kurām jāveic plānotie tehniskie darbi un pārbaudes, kas arī kopumā var ietekmēt lidmašīnu pieejamību un tālāko lidojumu plānošanu.”
Taču esot „cerības”, ka jau tuvākajā laikā daļa jauno lidmašīnu varētu atgriezties ierindā. “Plānots, ka rezerves detaļas, kas ļaus flotē atgriezties vienai no lidmašīnām, uzņēmumam tiks piegādātas nākamnedēļ,” cerību pauž A. Bethere.
Pašlaik nav iespējams izmantot septiņas airBaltic lidmašīnas. Lidmašīnu detaļu trūkuma dēļ airBaltic rudenī paredzējusi atcelt reisus uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tiks apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančesteru un Stavangeri.
Šā gada maijā airBaltic saņēma jau 36. Airbus A220-300 lidmašīnu. Tās airBaltic saņem kopš 2016.gada.
28.jūnijā tika ziņots, ka airBaltic pamatkapitāls palielināts par 45 miljoniem eiro - līdz 596,473 miljoniem eiro. Eiropas Komisija (EK) 45 miljonu eiro valsts atbalstu airBaltic apstiprināja 24.maijā. Tostarp EK apstiprināja 33,4 miljonu eiro vērtu pasākumu airBaltic rekapitālizācijai Covid-19 pandēmijas kontekstā. Pasākums tika apstiprināts saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu.
2020.gada jūlija sākumā EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 2020.gada 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506,473 miljonus eiro.
Tiek apgalvots, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīšoties Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.
airBaltic apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 135,7 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
