Iesaki rakstu: 
Šo politiku caurauž nepārtraukta divkosība. Neatkarības atjaunošanas deklarācijā gan ir uzsvērts, ka tiek atjaunots 1918.g.18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas valstiskums, bet pēctecība valsts politikā netiek īstenota.
Ir atmests latviešu vēsturnieku Dunsdorfa un Spekkes uzskats, ka vēstures pamatuzdevums ir noskaidrot patiesību. Tā vietā vēsturi uzskata par politisko un ideoloģisko mītu krātuvi, kur melīgas interpretācijas tiek nostādītas vienā līmenī ar objektīvo patiesību. Tieši tas ir vajadzīgs Krievijas imperiālistu melu vēstures nostiprināšanai. Tāda pieeja dod iespēju apstrīdēt jebkuru patiesību un padara bezjēdzīgu starpvalstu vēsturnieku komisiju darbu.
Latviešu tautas ciešanas un pazemojumi PSRS okupācijas pusgadsimtā ir apkopoti neskaitāmos atmiņu stāstos. Atsevišķi vēsturnieki un pati tauta ir izpētījusi gan komunistisko genocīdu, gan nacionālo partizānu cīņas, gan čekas nodevēju darbību. Vienīgi Latvijas ZA un Vēstures institūts neko nav paveicis. Rezultātā skolās tiek mācīta pavisam atšķaidīta vēsture un pat Krievijas melu vēstures varianti.
1) Netiek mācīts, ka PSRS nodevīgi lauza visus ar LR noslēgtos līgumus un nekaunīgi okupēja savu sabiedroto kaimiņvalsti, kur sāka nodevīgi slepkavot sabiedrotos virsniekus un Aizsargu organizācijas virsniekus. Tiek klusēts par to, ka šī nodevīgā rīcība kulmināciju sasniedza 1941. gada jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnēs, kur notika noziedzīgi izplānota latviešu virsnieku - patriotu atbruņošana, iznīcināšana, gūstīšana un izsūtīšana uz Noriļskas vergu nometni. Tiek klusēts par to, ka tā sauktie Latvijas "atbrīvotāji" neļāva izvērst karaspēku pret uzbrūkošo Vērmahtu, bet gļēvi bēga, pa ceļam turpinot slepkavot labākos latviešu karavīrus.
2) Pēc Otrā pasaules kara latviešu diplomāts Vilis Māēns ar domubiedriem nodibināja Apspiesto tautu asambleju, kurā bija pārstāvētas deviņas PSRS okupētās valstis. Šī asambleja nenogurstoši atgādināja pasaulei par PSRS noziegumiem pret kaimiņvalstīm un pieprasīja vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Astoņās ATA dalībvalstis, izņemot Latviju, asamblejas darbība tiek ar pateicību pieminēta. Taču, kad es ierosināju LR Ārlietu ministrijā ierīkot ATA piemiņas stendu, sastapu tikai izvairīšanos un atrunas. Kārtējā iztapšana Krievijas impēristiem, jo šāda starptautiski zināma fakta turēšana acu priekšā izslēgtu jebkādas diskusijas par to, bija vai nebija Latvijas okupācija. Par to, kas zināms visai pasaulei, diskutē tikai Latvijā.
3) 1989.g.2.dec.piedalījos 11 Litenē 1941.g.jūnijā noslepkavoto latviešu virsnieku pārapbedīšanā. Vēlāk tur tika izveidots piemineklis ar neizprotami skopu tekstu: "Jūs mirāt ar Latvijas vārdu sirdī. Noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem. Litene 1941.g.jūnijs." Akmeņkalis gan tālredzīgi bija atstājis vietu arī slepkavu atklāšanai. Taču, kad LR Aizsardzības ministrijā ierosināju papildināt tekstu "PSRS čekistu nodevīgi noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem", tur sākās nesaprotama izlocīšanās un izvairīšanās. Beidzot izdomāja, ka pie pieminekļa uzstādīs paskaidrojošus stendus, kuros čekistu nodevība tā arī nav pieminēta. Secinu: 4.maija Republikā čekistiem ir "svētās govs"' statuss, un viņu noziegumi nav pieminami.
4) Krievijas impēristi, cenšoties pamatot savas ambīcijas, vilto arī senvēsturi, uzdodamies par vendu pēcnācējiem. To, ka vendi bija tīri latvieši, esmu parādījis savā grāmatā "Ieskaties Zemes vaigā". LZA un Vēstures institūta vīreļi gan labprātāk skatās Kremļa viltusvēstumieku vaigos un vai nu piebalso tiem vai labāk klusē, bet nekādā ziņā negrib kļūt traucējoši trešās Romas demagogiem.
Skumji, bet visas institūcijas ir pilnas ar pajukušās PSRS okupācijas varas pakalpiņiem. Un tie ne tikai bremzē Latvijas valsts normālu attīstību, bet zināmā mērā apdraud mūsu NATO sabiedrotos, jo neatmaskots un neatzinies nodevējs ir gatavs turpmākām nodevībām.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
