41 000 eiro nodokļu maksātāju naudas par nekvalitatīva Ilgas Šuplinskas darba dublēšanu un piesegšanu. Kāpēc ne?
Pietiek lasītājs14.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija spējīga sagatavot kvalitatīvu konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības reformu. IZM nu jau vairāk nekā pusgadu haotiski ķepina arī grozījumus Augstskolu likumā. Ķep-ļep, pa roku galam veiktais darbs, protams, nevedas - labojumi tiek veikti rindām, iebildumi seko viens pēc otra.
Tāpēc IZM izdomājusi - samaksāsim valsts naudu "privātai" kompānijai, lai par valsts naudu skaidro un dara mūsu vietā to darbu, par ko mums jau ir
alga un kas mums būtu jāveic saskaņā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem.
Divu mēnešu garumā šī kompānija mēģinās nekvalitatīvo IZM darbu
uzdot par kvalitatīvu – tas maksās “nieka” 41 000 eiro. Tikko IZM ir izsludinājusi konkursu PR kompānijas algošanai
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/45549
Nav jābūt pārāk tālredzīgam, lai saprastu, ka nodokļu maksātāju nauda aizies “godīgi iepirktiem” Ilgas kundzes drauģeļiem kā jau to reiz pieredzējām
ar mācību stundu organizēšanu TV…
Ja reiz dzīvojam tiesiskā valstī, tad šāda nekvalitatīva darba piesegšana ar nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu būtu jāvērtē ne tikai Valsts
kontrolei, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam u.c.!
4. pielikums
Iepirkuma nolikumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”
(iepirkuma identifikācijas numurs: IZM2020/33)
TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA Iepirkumam „Komunikācijas kampaņas “Augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšana Latvijā” stratēģijas un vēstījumu izstrāde”
Vispārīga informācija
Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās augstskolu pārvaldības modeļa maiņas sekmīgai realizācijai nepieciešami papildu publiskās komunikācijas resursi (komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi), lai panāktu sabiedrības un iesaistīto pušu atbalstu. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu plānots īstenot 2020./2021. gadā, un tā ietvers institucionālas, kā arī pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas augstskolās. Sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā būs kampaņas vēstījumu pamatā. Ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai plānotos soļus šajā procesā, tostarp, Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kā arī ar likuma grozījumiem saistīto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.
Augstākā izglītība nosaka valsts konkurētspēju un ilgtspēju. Pārmaiņām ir jāveicina Latvijas zinātnes attīstība un konkurētspēja starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radot zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai katrs būtu motivēts saņemt augstākās kvalitātes zināšanas un dot tās tālāk, lai motivēti pasniedzēji augtu līdzi laikam, lai augstākās izglītības iestādes veicinātu absolventu konkurētspēju, sekojot vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm. Ideja – tiekšanās uz izcilību:
augstskolu resursu koncentrēšana spēcīgos akadēmiskos/zinātniskos centros ar augstu kvalitāti;
lektoru korpusa integrācija starptautiskā akadēmiskā vidē un obligātas publikācijas starptautiskos akadēmiskos izdevumos;
starptautiskā dimensija – vieslektori un iespēja pasniedzējiem pasniegt angļu, vācu, franču valodās;
salīdzinājums starptautiskā mērogā – izaugsme augstskolu reitingos;
izglītības eksporta pievienotās vērtības paaugstināšana un jaunu ģeogrāfiju atklāšana;
eksaktās izglītības tuvināšana sešiem nozīmīgākajiem industriālajiem klasteriem (mašīnbūve, ķīmija/farmācija, elektronika, IT).
Vairāk par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu
https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/3946-uzzini-galveno-par-parmainam-augstakaja-izglitiba
Kampaņas izaicinājumi
Radošās idejas un stratēģijas ilgtspēja. Lai izvairītos no vienveidīgas un rutinētas komunikācijas, radošai idejai un stratēģijai jābūt ilgtspējīgai, atbilstošai komunikācijas vides pārmaiņām un aktualitātēm.
Projekta un partneru kapacitāte. Stratēģijas realizācijā un vēstījumu radīšanā un izplatīšanā nepieciešams iesaistīt viedokļu līderus.
Fakti, dati un statistika kampaņas gaitā. Ja radošā koncepcija paredz veikt mērķauditorijas aptaujas vai pētījumus, tiem jābūt reprezentatīviem un izstrādātiem saskaņā ar atzītām socioloģijas metodēm.
Pieredzes stāstu izaicinājums. Ir pieejami pieredzes stāsti, kurus var izmantot arī kampaņā, taču jāņem vērā, ka uz šiem pieredzes stāstiem nevar balstīt visu radošo koncepciju.
Trešās puses atbalstītāju iesaiste. Darba devēji un nozaru pārstāvji var tikt iesaistīti, tāpēc viņu loma var būt atbalsts vēstījumu nodošanā vai viedokļu paušanā.
Kampaņas mērķis un rezultāts
Kampaņai jātiecas pievērst sabiedrības grupu uzmanību augstākās izglītības kvalitātei.
Kampaņas mērķis ir sabiedrības un iesaistīto pušu informēšana par nepieciešamību Latvijā celt augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī informēšana par ieguvumiem studentiem ilgtermiņā pēc izmaiņu veikšanas augstākās izglītības sektorā. Ir jāizstrādā un jāīsteno integrētās komunikācijas kampaņas stratēģija un vēstījumi, kas paredz dažādas komunikācijas aktivitātes. Konkrētās aktivitātes īpatsvaru var koriģēt atbilstoši piedāvātajai kampaņas stratēģijai, ja tas ļauj sasniegt kampaņas mērķus un mērķauditoriju. Integrētā kampaņa apvienos reklāmas, digitālos un/vai sabiedrisko attiecību instrumentus, panākot visefektīvāko budžeta izmantošanu rezultāta sasniegšanai.
Ar kampaņas starpniecību iecerēts pozitīvi ietekmēt sabiedrības attieksmi pret augstākās izglītības nozīmi, kā arī veicināt iesaistīto pušu izpratni un normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu.
Provizoriski sasniedzamie rezultāti ir šādi:
Izstrādāt komunikācijas stratēģiju un vēstījumus augstākās izglītības kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;
Nodrošināt publicitāti un izpratnes veidošanos sabiedrībā par pārmaiņām augstākajā izglītībā, uzsākot īstenot kampaņu, sasniedzot vismaz 20 publicitātes vienības (viedokļu raksti, ziņu sižeti, intervijas) un realizējot vismaz 5 pasākumus (publiskas diskusijas, semināri, vebināri, preses konferences);
Ar regulāras publiskās komunikācijas (tostarp sociālo tīklu ieraksti) palīdzību sasniegt vismaz 200 000 mērķauditorijas (total reach) vadošajā Latvijas interneta medijā ar lielāko auditoriju.
Komunikācijas mērķauditorijas
Kopējā mērķauditorija ir visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ar pabeigtu vai nepabeigtu augstāko izglītību, kā arī jaunieši.
Prioritārā mērķauditorija: studenti, mācībspēki un augstākās izglītības iestādes, sadarbības partneri, kurus ietekmēs plānotās izmaiņas augstākajā izglītībā;
Sekundārā mērķauditorija, kas īpaši jāuzrunā, veltot atsevišķas komunikācijas aktivitātes: lēmumu pieņēmēji saistībā ar normatīvo aktu virzību līdz pieņemšanai Saeimā un Ministru kabinetā.
Izpildītāja uzdevumi
Paredzamais darba apjoms:
komunikācijas kampaņas stratēģijas un vēstījumu izstrāde, piedāvājot situācijas izpēti, radošo risinājumu, ilustrējot kampaņas stratēģijas un taktikas iespējamo attīstību;
provizoriskā aktivitāšu laika plāna, provizoriskā mediju plāna un budžeta izstrāde;
izstrādātās komunikācijas kampaņas koncepcijas un taktikas realizācija.
Kampaņas vēstījumiem jābūt skaidriem, mērķtiecīgiem un viegli uztveramiem plašā sabiedrībā. Satura materiāli jāpiedāvā dažādos formātos, valsts valodā, iespēju robežās nodrošinot, piemēram, video, ar subtitriem, lai arī bez audioiespējām būtu uztverami kampaņas vēstījumi. Kampaņas vizuālie vēstījumi u.c. materiāli jāsagatavo, ievērojot valsts pārvaldes iestāžu vienotās vizuālās identitātes Grafiskā standarta prasība:
http://www.mk.gov.lv/file/Valsts_parvaldes_grafiskais_standarts_2014.pdf.
Kampaņas stratēģijas izstrādes un norises/realizācijas laiks
Kampaņas stratēģijas izstrāde un vēstījumu izstrāde – 2 (divi) mēneši no iepirkuma līguma noslēgšanas dienas. Kampaņas faktiskā īstenošana notiks saskaņā ar Pasūtītāja norādījumiem, un tā tiks realizēta atsevišķi, balstoties uz šajā iepirkumā saņemto nodevumu (stratēģija un vēstījumi).
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
