Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim
Ilze Viņķele, veselības ministre*13.10.2019.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Darba vizītes laikā 23.septembrī piedalījos Pārvaldības padomes palātas atklāšanas segmentā, kurā tika uzklausīti Ģenerālas asamblejas prezidenta, ANO ģenerālsekretāra, PVO ģenerāldirektora, kā arī Pasaules Bankas grupas prezidenta paziņojumi. Sanāksmē uzstājos ar runu par vispārējo veselības aprūpi, tai nepieciešamo finansējuma palielinājumu, kā arī Latvijas īstenotajiem pasākumiem. Tāpat piedalījos paneļdiskusijā “Universal Health Coverage as a driver of equity, inclusive development and prosperity for all”, kurā valstu delegācijas dalījās ar viedokļiem par veselību kā sabalansējamas attīstības priekšnoteikumu un paneļdiskusijā “Accelerating Multi-sectoral and Multi-Stakeholder Action and Investments for Achieving Universal Health Coverage”, kurā pārrunāja investīciju piesaisti vispārējai veselības aprūpei. Dienas noslēgumā apmeklēju Pārvaldības padomes palātas noslēdzošo segmentu, kurā investīciju nozīmi veselībā, īpaši primārajā aprūpē, daloties pieredzē, uzsvēra Japānas premjerministrs Šinzo Abe, filantrope Melinda Geits.
Savukārt 24.septembrī piedalījos diskusijā “Breaking barriers: Enabling gender-responsive and equitable health systems to reach Universal Health Coverage” par vispārējās veselības aprūpes politikas iespējām veicināt taisnīgumu un dzimumu līdztiesību. Tikos ar PVO ģenerāldirektora Tedrosa Adhanoma Gebrejesusa administrācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nevienlīdzības mazināšanu un PVO atbalstu nacionālā līmeņa dokumentu izstrādē. Piedalījos diskusijā par labāku atbalsta sniegšanu valdībām, lai sasniegtu veselīgu dzīvi un labklājību visiem un ANO Ilgtspējas attīstības mērķu samitā, kurā ar runu uzstājās LR Valsts prezidents Egils Levits.
Attiecībā uz viesnīcas izmaksām Ņujorkā, “Hotel 48LEX New York” no 2019. gada 22.-24. septembrim (pavadītas divas naktis). Viesnīcas izmaksas no 22.septembra līdz 23.septembrim sastādīja 539 ASV dolārus, savukārt viesnīcas izmaksas no 23.septembra līdz 24.septembrim sastādīja 839 ASV dolārus. Kopējās viesnīcas izmaksas bija 1378 USD, jeb 1240.99 EUR.
Šeit un te pieejami dokumenti par viesnīcas izmaksām, kā arī norādām, ka viesnīcu organizēja Latvijas pārstāvniecība Ņujorkā.
Komandējuma laikā netika segti izdevumi nokļūšanai uz/no lidostas ne Rīgā, ne Ņujorkā, ASV.
* Saglabāta oriģinālā rakstība
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
