Zemkopības ministrija bremzē 60 miljonu eiro investīciju ieplūdi Latvijā
PIETIEK08.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija (ZM) jau gandrīz piecus mēnešus vilcinās ar atbildes sniegšanu Valkas novada domei par zemes piešķiršanu lietošanā industriālā parka izveidei, kurā atrastos gan olu ražotne, gan graudu pieņemšanas punkts un tālākā nākotnē arī gaļas pārstrādes uzņēmums, kur tiktu radītas vairāk nekā 160 jaunas darbavietas, investējot 50-60 miljonus eiro. Ir aizdomas, ka šķēršļi tiek radīti Latvijas lielākā olu ražotāja Balticovo interesēs.
Valkas mērs Vents Krauklis Pietiek stāsta, ka Ukrainas investors jau pirms trim gadiem sācis interesēties par olu ražotnes izveidi Valkā. Pirmā versija bijusi ražotni izvietot uz pašvaldībai piederošas zemes pie Lugažu stacijas. Tā kā ražotne plānota ļoti liela, tai ir svarīgi atrasties tuvu dzelzceļam, kur būtu arī pievedceļi. “Tā ir plānota integrēta ražotne, kas no cālīša ražo līdz gala produktam, kas ir ne tikai ola, bet arī olu izstrādājumi – olu pulveri utt. 90% paredzēts eksports. Arī barību viņi plāno gatavot uz vietas. Iepirkt lopbarības graudus, kuri tiek audzēti Vidzemē. Tā kā ne vienmēr graudu ražas ir stabilas, ir vajadzīgs, lai pa dzelzceļu var piegādāt barību,” projekta sākotnējo ideju izklāsta Krauklis, piebilstot, ka līdz ar to dzelzceļa nepieciešamība būtiski samazina iespējas izvēlēties vietu.
Kad bijis skaidrs, ka iecere ir nopietna, vēlreiz veikta nopietna analīze un secināts, ka pašvaldības zemei ir viens mīnuss. “Zeme ir salīdzinoši tuvu privātmāju rajonam, pa starpu gan ir mežiņš. Atsevišķās reizēs, kad ir vējš no ražotnes puses uz šo dzīvojamo rajonu, šie iedzīvotāji justu nepatīkamu aromātu. Zinot, kā tas ir Latvijā, ka ir sabiedriskā apspriešana, mēs sapratām, ka tur arī viss iesprūdīs,” atceras Valkas mērs.
Tieši tādēļ sākts meklēt alternatīvu, skatoties dzelzceļa malu un A3 šoseju. Šāda zeme atrasta pretī Saules stacijai, kas ir dažus kilometrus no Valkas. Šī zeme gan pieder valstij, un to apsaimnieko AS Latvijas Valsts meži.
Valkas novada galva izrunājies gan ar Latvijas Valsts mežu vadītāju Robertu Strīpnieku, gan ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai noskaidrotu, kāda varētu būt nostāja, ja Valkas novads iet tādu ceļu, kādu jau ir izgājusi Valmiera, izveidojot industriālo parku un šo zemi nododot pašvaldības īpašumā, kura to iznomā investoram. Pēc Kraukļa teiktā, šī projekta attīstīšanā ieinteresēti ir arī vietējie zemnieki, kuriem būtu papildu graudu nodošanas vieta un nevajadzētu tos eksportēt uz Āfriku, bet tepat Latvijā varētu radīt pievienoto vērtību un dot pienesumu Latvijas ekonomikai. Ar laiku šajā vieta būtu arī kāds gaļas pārstrādes uzņēmums. “Tas būtu īsts industriālais parks,” secina Valkas mērs.
Pagājušā gada 20.oktobrī pašvaldība uzrakstījusi attiecīgu vēstuli Latvijas Valsts mežiem, 15.novembrī saņēmusi atbildi, ka kopumā tā varētu būt. Līdztekus Valkas pašvaldība sazinājusies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai saprastu, vai tas ir iespējams. Dabas aizsardzības pārvalde atbildējusi, ka, ievērojot nosacījumus, tas ir iespējams. Jau 28.decembra domes sēdē pieņemts lēmums pieprasīt šo zemi un vērsties Zemkopības ministrijā.
“Jautājums tika pacelts arī premjera līmenī, jo 50-60 miljonu eiro investīcijas, 160 darbavietas, vairāk nekā divi miljoni nodokļos katru gadu – tas nav pat lokāla mēroga projekts, tas ir visai Latvijai nozīmīgs, Vidzemei ļoti nozīmīgs projekts. Tad mēs sajutām, ka Zemkopības ministrija ir mainījusi nostāju,” atceras Krauklis.
Sarunā ar Dūklavu parādījusies argumentācija, ka ar ukraiņiem Latvijai jau ir pieredze, redz, Liepājas metalurgs utt., ka Latvijā olu pietiek. “Īsti neviena argumenta nav. Oficiāla atbilde no Zemkopības ministrija tā arī nav saņemta, lai arī cik mēneši pagājuši. Šo jautājumu ar premjeru pārrunāja arī Ukrainas premjers. Vēlreiz sarunā ar premjeru viņš teica – sameklējiet privātu zemi, kādēļ jums vajag šīs visas problēmas,” situāciju izklāsta Valkas mērs.
Kopā ar visiem investoriem cītīgi izskatīti visi citi iespējamie varianti, sazīmētas vēju kartes, izpētītas visas iespējamās citas alternatīvas. “Izskatot visu, mēs secinājām, ka faktiski šis ir vienīgais risinājums, kur ir ievērotas iedzīvotāju intereses, kur ir loģistikas nepieciešamības utt.,” norāda Krauklis.
Pašvaldība joprojām gaida atbildi no ZM, bet vienlaikus arī meklē citus risinājumus vērienīgā projekta realizēšanai. “Esmu uzrunājis Romānu Naudiņu kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju. Iesim uz Tautsaimniecības komisiju ar domes aicinājumu. Vēlamies pacelt Saeimas līmenī,” uzsver Valkas novada pašvaldības vadītājs.
Pēc viņa domām, situācija nav normāla, ja kuluāros tiek teikts, ka „Latvijas nozare ir pret”. “Skaidrs, ka nozares nozīmīgākais spēlētājs, kas ir dominējošā stāvoklī, ir Balticovo, kuriem ir vistas būros. Šajā projektā nebūtu vistu būros. Pašreiz Latvijā tiek saražots mazāk nekā 2% olu, kas nav dētas būros. Līdz ar to tirgus pat nepārklājas. Protams, vienmēr būs pircējs, kuram vajag lētāko produktu, tam būs sava niša, bet ir pircējs, un ir veikalu ķēdes, kas grib augstākas klases produktu. Un šis ir tas produkts. Tas jebkurā gadījumā Latvijā būtu ļoti izdevīgi,” uzskata Krauklis.
Viņam radusies sajūta, ka šauras interešu grupas intereses tiek stādītas augstāk par Latvijas, Vidzemes un Valkas novada interesēm, jo neapšaubāmi šī ir ražotne, kur varētu atrast darbu arī cilvēki, kas ir ilgstoši bezdarbnieki, kuriem ir pāri par 50 gadiem. “Mums Valkā un Valgā trūkst cilvēku pie konveijera, kur ir ļoti smalkas detaļas jāražo Vācijas autobūvei. Manis nosauktā vecuma cilvēks vairs tādu darbu nevar veikt. Te tas būtu iespējams. Daudzi pagasta cilvēki iegūtu darbu. 160 darbavietas nav maz.”
Ukrainas investors pats ir iesniedzis pieteikumu ārvalstu lielajām investīciju atbalstam Ekonomikas ministrijā. Viņus interesē uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide. “Mēs visu laiku prasījām – kad tad virzīs uz valdību? Teica, ka martā. Ir maijs. Es prasu vēlreiz – nu jau tiek saukts septembris. Iemesls – ZM nav devusi savu atzinumu. Kur mēs dzīvojam?” neizpratnē ir Krauklis.
Pēc Valkas mēra domām, tas jau robežojas ar lielas Latvijas daļas interešu ignorēšanu vai darbošanos pret. “Vislabākā pretdarbība ir tad, kad neko nedara. Tā taktika pašlaik tiek izmantota. Tas nav iedzīvotāju, ne patērētāju, ne pašvaldības, ne valsts interesēs. Šis projekts ir visām šīm grupām izdevīgs. Tas liktu saspringt esošajiem olu ražotājiem, kur atkal iegūtu patērētājs,” uzsver Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs.
Zemkopības ministrija pagaidām nesteidz sniegt atbildi par iemesliem, kādēļ nesniedz atbildi Valkas pašvaldības lūgumam piešķirt zemi industriālā parka izveidei.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
