Vai ieviest dzimumu paritātes principu bāriņtiesās?

Latvijā dzīvojošs Krievijas pilsonis Andrejs Galkins nosūtījis vēstuli valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kā arī tās kopijas - Rīgas mēram Nilam Ušakovam, Krievijas Ārlietu ministrijai un Krievijas prezidenta pilnvarotam pārstāvim bērnu lietu jautājumos Pāvelam Astahovam. Vēstulē viņš pauž sašutumu par Rīgas bāriņtiesas darbu, sniedzot tiesai atzinumu prasībā par saskarsmes tiesībām ar bērnu.

Strīds ar sievu par tiesībām tikties ar abu kopīgo bērnu sācies pēc laulības šķiršanas, lai gan laulība šķirta pie notāra un abas puses vienojušās, ka bērns paliks pie tēva, bet sievai tiks vīra pirms laulībām iegādāts auto. Taču vēlāk bērna māte iesniegusi tiesā prasību mainīt bērna dzīvesvietu.

Tēvs apgalvo, ka šķirtā sieva ar jauno dzīvesbiedru sākusi mērķtiecīgu emocionālo vardarbību pret bērnu, ko esot fiksējis klīniskais psihologs. Lai noskaņotu bērnu pret tēvu, māte esot iegalvojusi, ka tētis ir slikts un tāpēc atstāj bērnudārzā, ka tētis viņu neizņems no bērnudārza, meita ir slikta, ja mīl tēti, kā arī sodījusi par pirmstermiņa vēlmi atgriezties pie tēva no tikšanās ar māti.

Tēvs lūdzis tiesu noteikt saziņas kārtību ar māti tikai viņa klātbūtnē vai obligātā aizbildnības pārstāvja klātbūtnē, taču gan bāriņtiesa, gan tiesa izsludinājušas kārtību, ka māte var sazināties ar bērnu ar nakšņošanas iespējām.

Kad pēc nakšņošanas pie mātes bērns atgriezies              „ar sašķeltām lūpām”, ko fiksējis ģimenes ārsts un tiesu medicīnas ekspertīze, Galkins vērsies policijā un tiesā ar lūgumu atcelt tikšanās kārtību un veikt pasākumus, lai aizsargātu bērnu.

Bērna māte esot uz tēvu kliegusi arī bērnudārzā bērnu klātbūtnē, tādēļ Galkins atkal vērsies policijā un tiesā, taču neviena no iestādēm neesot reaģējusi, turklāt bāriņtiesa uzstājusi uz iepriekš noteiktās bērna ar mātes tikšanās kārtības izpildi kārtējā tiesas sēdē. Visbeidzot bāriņtiesa esot nolēmusi, ka bērnam jādzīvo pie mātes, turklāt tas noticis sēdē, kuru tēvs slimības dēļ nav varējis apmeklēt un par to ar telefona īsziņas palīdzību esot informējis divas reizes, bet bāriņtiesa īsziņas nav uzskatījusi par oficiālu komunikācijas metodi.

Tāpēc Galkins lūdz ģenerālprokuroru ierosināt kriminālprocesu pret visiem bāriņtiesas locekļiem, kas iesaistīti šajā lietā, un atstādināt no amata par nolaidību un diskrimināciju pēc dzimuma, kā arī nepatiesu liecību sniegšanu tiesai. Tāpat tēvs lūdz ierosināt kriminālprocesu pret bērna māti par emocionālu vardarbību pret bērnu.

Savukārt valsts prezidentam neapmierinātais tēvs lūdz uzdot izstrādāt grozījumus tiesiskajā regulējumā un pieņemt obligātu paritāti starp vīriešiem un sievietēm bāriņtiesas kolēģijā, ieviešot obligātu prasību par laulības ilgumu vismaz trīs gadus un bērnu esamību visiem jebkuras tiesas kolēģijas locekļiem, kas iesaistīti nepilngadīgo izmeklēšanas lietās.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs Pietiek sacīja, ka ar prieku pieņemtu darbā vairāk vīriešu, taču pašlaik esot pat grūti nokomplektēt visas amatu vietas. „Ar tām algām, ko mēs maksājam, ir grūti atrast cilvēkus ar prasīto izglītību un pieredzi,” skaidroja Krasnogolovs. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka bāriņtiesas locekles lemj objektīvi, jo vēl nesen bijis skandāls, kur kāda māte viņu vainojusi kukuļņemšanā, jo aprūpes tiesības piešķirtas tēvam.

„Jebkura laulības šķiršana ir emocionāla trauma bērnam, nemaz nerunājot par tām, kur vecāki savu ambīciju dēļ nevar sadalīt bērnus. Pārsvarā cilvēki mierīgi vienojas, pie kā bērni dzīvos, cik nepieciešams viņu uzturēšanai un kas par to maksās, bet tajos gadījumos, kad paši par to nespēj vienoties, grib, lai strīdu izšķiram mēs. Bet strīds paliks jebkurā gadījumā, jo tā puse, kura nepanāks savu, paliks neapmierināta,” sacīja bāriņtiesas vadītājs.

Konkrētu lietu komentēt viņam liedz likums, taču viņu neizbrīnot šāda rīcība, jo neapmierinātais vecāks nereti mēģinot vainot tiesu, bāriņtiesu, psihologu vai vēl kādu tajā, ka nav panācis savu. „Un tieši šie vecāku cīniņi arī ir vardarbība pret bērnu,” ir pārliecināts Krasnogolovs un piebilst – „ja tiesībsargājošās iestādes lems, ka ir pamats sākt kriminālprocesu, viņiem ir šādas tiesības.”

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Una Rēķe Pietiek informēja, ka vēstule ir saņemta un Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments to nosūtījis Valsts policijai ar lūgumu veikt nepieciešamās procesuālās darbības. Kā skaidroja prokuratūras pārstāve, pirms lēmuma par kriminālprocesa ierosināšanu vai atteikumu to ierosināt ir jāpārbauda fakti, jo vēstulē minētas vairākas epizodes gan par bērna mātes rīcību, gan bāriņtiesas lēmumiem.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne Pietiek apliecināja, ka Galkina vēstule ir saņemta un likumā noteiktajā kārtībā uz to arī tiks sniegta atbilde, bet pirms atbildes nosūtīšanas sīkākus komentārus nesniegs.

Novērtē šo rakstu: