„Točkas”, kandža, saiknes uz valsts iepirkumiem un slepkavību: kas atklājies krimināllietās par balsu pirkšanu „Vienotībai”

Pēc 2014. gada Saeimas vēlēšanām, kad tika ierosinātas vismaz trīs krimināllietas par balsu pirkšanu Vienotības saraksta labā, tuvāko pāris gadu laikā sekoja notiesājoši spriedumi. Tomēr, pieaugot notiesāto skaitam par balsu pirkšanu bijušā Vienotības frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa labā, nevarēja neredzēt, ka balsu pārdevēji, to pirkšanā apsūdzētie un notiesātie šķita nākuši no pilnīgi dažādām pasaulēm.

No vienas puses bija redzami palīgstrādnieki vai bezdarbnieki — dzērāji, kas pārdevuši balsis par spirta traukiem un 5 līdz 20 eiro, savukārt viņu balsu pirkšanā tika notiesātas tādas personas kā Jevgeņijs Brovčenko, Viktors un Aleksandrs Balabolini, Dolārs un Artūrs Kleini), kurus tiesa sodīja ar piespiedu darbiem. No otras puses — menedžeris Andrejs Sačkovskis (gads nosacīti, ieskaitot pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietumā nosēdētos trīs mēnešus) un miljonārs Andris Kozulis, Viļānu domes deputāts 2013. — 2017. g., kas vismaz pirmajā instancē tika attaisnots.

Kas gan varētu vienot balsi pārdodošus žūpas ar politiskajai elitei pietuvinājušos Andri Kozuli? Izrādās, tie ir veci kriminālie sakari no deviņdesmitajiem — balsis masveidā tika uzpirktas caur nelegālā alkohola tirdzniecības punktiem.

Spirta tonnu desmiti

Kopš deviņdesmito gadu sākuma Viļānu pilsētā pastāvēja nelegāla pagrīdes alkohola ražotne. Turklāt tā bija pagrīdes ražotne vārda burtiskā nozīmē — iekārtota vistu kūtī zem grīdas. Jau 1994. gadā līdzās kriminālajam brūzim uzplauka arī savā starpā saistītu točku un nelegālā alkohola pārvadātāju tīkls. Pašizmaksa litram šādas kandžas, brūvētas rūpnieciska izmēra tvertnēs, bijusi zem 50 santīmiem, kamēr točkā 0,7 litru pudele maksājusi ap latu divdesmit.

Sākumā nelegālais alkohols tika izplatīts tuvajā apkārtnē, vēlāk — kad brūvēšanas jaudas tika palielinātas — arī noieta tīkls pletās plašumā, aptverot pusi no Latgales un daudzus Vidzemes novadus līdz pat 100 kilometru rādiusā ap Viļāniem. Līdz 2002. gadam kandžas brūvēšanas apjomi pieauga līdz vairākiem desmitiem tonnu vienā reizē (!), līdz Ekonomikas policija beidzot atklāja pagrīdes brūzi. Par tā turēšanu tika arestēts neviens cits kā vēlākais izrakteņu magnāts Andris Kozulis.

«Valsts policijas Ekonomikas policijas biroja darbinieki plaši izbūvētā pagrabtelpā zem piemājas saimniecības vistu kūts Viļānos atklājuši plašāko nelegālā alkohola ražotni Latvijas vēsturē,» informēja toreizējais Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns. Policija konfiscēja 4 tonnas kandžas, kas bija sapildīta 200 gabalās divdesmitlitru plastmasas muciņās, kā arī «milzīgu daudzumu» tukšās taras. Bet tas bija tikai sīkums salīdzinājumā ar topošo mantu: līdz galam izrūgt nepaspējušās brāgas daudzums sasniedza 25,6 tonnas! «Uz aizdomu pamata par nozieguma izdarīšanu aizturēts 1965. gadā dzimušais Viļānu iedzīvotājs Andris Kozulis,» tolaik ziņoja Valsts policijas oficiālā preses relīze.

Kriminālprocess nebeidzās ar notiesājošu spriedumu, tieši otrādi: tāpat kā tagad ar balsu pirkšanu arī toreiz arestētais tika cauri sveikā, un kandžas brūzis turpināja darboties līdz pat 2008. gadam. Pagrīdes rūpals šajā gadā beidzot tika iznīcināts triviāla iemesla dēļ — brāgas pārtvaicēšana kandžas aparātos prasa lielu siltumenerģijas patēriņu, aprijot milzīgus malkas kvantumus. Spirta dzinēji acīmredzot bija par slinkiem dedzināt malku, tās vietā destilāciju veicot ar elektrību. Tieši par elektrības zagšanu no Latvenergo kandžas ražotne beidzot iekrita, tika aizvērta un likvidēta.

Točkās pārdod spirtu, pērk balsis

Kandžas rūpnīca beidzot bija iznīcināta, bet ne izplatīšanas tīkls. Tas turpina darboties līdz pat šai dienai, tikai produkciju ņem no citiem piegādātājiem. Tagad tur tiek tirgota ļerga. Cena — no aptuveni 1,70 eiro pudelē. Tieši šis te vecais realizācijas punktu tīkls ir tas, caur kuru 2014. gadā masveidā tikušas uzpirktas balsis par labu Vienotībai un Dzintaram Zaķim.

Pirms Saeimas vēlēšanām uzticības personas apbraukāja visas daudzpunktes un izvadāja naudu. Katrā no tām tikuši iedoti 5000 eiro, ar kuriem bijis jāuzpērk točku apmeklējošo plenču balsis. Vairākos novados ticis manīts, piemēram, jauns BMW X6 ar valsts numuru «MELKIJ». Šāds auto vēl pirms vēlēšanām tika nonācis Andra un Aļonas Kozuļu dēla rīcībā.

Faktiski ikvienas točkas turētājs nekavējoties piesavinājās vēlētāju kukuļošanai paredzēto naudu 2000 līdz pat 4000 eiro apjomā, tikai atlikušo mazumiņu izmantojot žūpu balsu pirkšanai. Tas ir iemesls, kāpēc caur točkām notikušajā balsu pirkšanā figurē dažādas summas, cita par citu mazākas: vien retos gadījumos maksāti 10 vai 20 eiro par viena dzērāja balsi, bet pārsvarā — vien 5 vai pat tikai 2 eiro. Turklāt točku turētāji varēja būt visai pārliecināti, ka izdalītā nauda jau tuvākajās dienās atgriezīsies pie viņiem atpakaļ, kad iepriekš iegādātie šķidrumi būs nolietoti un vajadzēs nākamo litru.

Točku izmantošanas areāla centrā ir Viļānu pilsēta un Pērtnieku grantsbedre, savukārt apgabala austrumu robeža apstājas pie Rēzeknes pilsētas. Iemesls — pašā Rēzeknē pat pēdīgie plenči ir ielāgojuši, ka balsi pārdot nedrīkst, citādi uzreiz būs klāt Drošības policija. Šāds priekšstats turas no reizes, kad par balsu pārdošanu tika arestēts bars ar bomžiem, un tika atcelti pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

«Pie mums pilsētā strādā septiņi policisti no Drošības policijas, un kopš tā laika viņus visus pazīst sejā un sveicina jau pa gabalu. Arī pirms pēdējām vēlēšanām viņi riska zonā esošajiem atgādināja, ka balsi tirgot nedrīkst,» 2015. gadā stāstīja sociālie darbinieki, kas ikdienā strādā ar attiecīgo kontingentu. Toties apkārtējos novados pirms 2014. gada oktobra šādas pieredzes nav bijis, tāpēc arī balsu pirkšana izdevusies citur, izņemot Rēzekni.

No spirta uz izrakteņiem

Pēc pieredzes ar izmeklēšanu 2002. gadā Andris Kozulis un viņa sieva Aļona pamazām arvien redzamāk sāka parādīties legāli noformētu firmu vadībā. 2005. gadā Aļona Kozule kļuva par īpašnieci Pērtnieku karjera apsaimniekotājā SIA VLAKON. Tur viņa strādājusi valdē, bet valdes priekšsēdētāja amatā nonāca Andris Kozulis, kurš dažādos periodos ieņēmis amatus valdē vēl vismaz septiņās citās firmās. Spriežot pēc to nosaukumiem, galvenokārt tās darbojušās transporta un būvniecības nozarēs. Laulātajiem kopš 2005. gada bija noslēgts līgums par visas mantas šķirtību.

Tomēr, lai gūtu peļņu izrakteņu nozarē, ar karjera apsaimniekošanu vien ir par maz. Nepieciešams iegūt atbilstošu tirgus daļu. Piemēram, vēl 2009. gadā VLAKON apgrozīja nepilnu miljonu latu, iedzīvojoties 294 tūkstošu zaudējumos. Toties nākamajos gados kāpa gan apgrozījums, gan gūta peļņa, kas 2014. gadā pieaugusi līdz 1,7 miljonu peļņai pie 5,5 miljonu eiro apgrozījuma.

Pērtnieku izrakteņu lielākais konkurents izejvielu ieguves biznesā Latvijas austrumdaļas tirgū bijis SIA Jēkabpils Dolomīts. Kozuļu draugam Dzintaram Zaķim ar Jēkabpils Dolomīta vadītāju Gati Aišpuru bija kopīgs bizness — vēl 1994. gadā dibinātajā SIA Jēkabpils Saldētava viņi dažādos periodos ieņēma valdes locekļu amatus. Kad medijos izplatījās informācija par Jēkabpils Saldētavas, kā arī G. Aišpura un Dz. Zaķa (kurš tobrīd jau bija ievēlēts Saeimā) vēl divu citu veco firmu SIA NIKO un SIA NIKO–LOTO iespējamo saistību ar gaļas kontrabandu, Jēkabpils Saldētava tika steigšus pārdēvēta par SIA Autoeksperts J un 2008. gada decembrī likvidēta.

Šī firma nebija vienīgā, kas tika likvidēta. 2007. gada 26. septembrī tika likvidēts pats G. Aišpurs — nošauts. Kopš tā laika ceļubūves iežu biznesā vadošo vietu Latgalē ieņēma Pērtnieku karjers. Tas ieguva tiesības pārdot šķembas valsts uzņēmumiem par 4,20 līdz pat 20 eiro tonnā, turklāt bez konkursa, kā atzīmēja LTV raidījums de facto.

Bet A. Kozulis galvu reibinošā ātrumā pietuvojās valsts politiskajai elitei. Kozuļu pāris, Dzintars Zaķis, Valdis Dombrovskis ar sievu, Raimonds Vējonis un citi, kā rakstīja Diena, 2014. gada 1. augustā — divus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām — kopā lidoja uz Gruziju dzeršanas tūrē. Kopā ar viņiem brauca Citadeles bankas privatizācijas lobētājs — SIA Callidus Capital pārstāvis Valdis Siksnis. Pēdējais noliedza, ka būtu apmaksājis politiķiem šo plezīra braucienu. Tātad izmaksas sedza citi.

Savukārt sadārdzinātās šķembas pastarpināti iepērkošos valsts uzņēmumus Latvijas valsts ceļi un Latvijas autoceļu uzturētājs, kuru vadībā ar tobrīdējo Vienotības līderu Dzintara Zaķa un Anrija Matīsa gādību izrādījās iecelts Vladimirs Kononovs, ar Kozuļiem vienojis vēl tas fakts, ka VAS sodīta par atrašanos vienā ceļu būvnieku kartelī ar SIA Krustpils. Pēdējās vienīgā īpašniece bijusi Aļona Kozule. Turklāt Dz. Zaķis nav noliedzis, ka savulaik tieši viņš iepazīstinājis V. Kononovu ar Kozuļiem. TV3 raidījums Nekā Personīga savulaik atzīmēja versiju, ka VLAKON nosaukums varētu būt saīsinājums no VLAdimira KONonova.

Tiesas izmeklēšanā parādās jauni fakti

«Liecinieks tiesā apstiprina: balsojis par Vienotību un saņēmis naudu» — tādi virsraksti sāka parādīties medijos. Rēzeknes tiesā liecinieks Igors Žorins apstiprināja: saņēmis naudu par to, ka Saeimas vēlēšanās nobalsojis par 4. sarakstu, ar kuru startēja Vienotība, vēstīja LETA. Par naudu balsojuši arī liecinieka kaimiņi, kuri piekauti pēc informācijas nākšanas gaismā un liecību sniegšanas policijai. Naudu pēc pāri palikušo (tas ir, urnā neiemesto pārējo partiju) biļetenu uzrādīšanas viņam samaksājis apsūdzētais Andrejs Sačkovskis. Pēc tam viņš devies uz tuvējo veikalu, kur izpļāpājies par notikušo. Par naudu esot balsojuši arī liecinieka kaimiņi Šarikovi, kuri par to esot lielījušies citai lieciniecei.

Pēc baumu izplatīšanās par to, ka cilvēki balsojuši par naudu, Žorinu un viņa kaimiņus apmeklējuši policisti, kas pieņēmuši liecības. «Reaģējot uz to, Sačkovskis kopā ar savu onkuli esot piekāvuši Šarikovus par liecību sniegšanu un piedraudējuši, lai par piekaušanu viņi neziņo policijai. Žorins no izrēķināšanās esot izsprucis, jo todien neesot nakšņojis mājās. Nākamajā dienā viņš konstatējis, ka prombūtnes laikā pie viņa mājās kāds viesojies, jo bija apgāzts televizors un izkrāmēts galds,» liecinieka tekto atreferēja mediji.

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji, kas vēlēšanu dienā strādāja Sakstagala iecirknī, tiesai norādīja, ka pie biļetenu skaitīšanas atklājās savāda aina — desmitiem biļeteni bijuši vienādi «kā pēc diktāta».

Dzintars Zaķis netika apsūdzēts, bet bija liecinieks. Viņš atzina: pirms vēlēšanām Zaķis atvedis Kozulim savus individuālās priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, tostarp — individuālus aģitācijas bukletus, kur redzama bijusi tieši Dz. Zaķa fotogrāfija un Vienotības biļetena paraugs, kur izdarīta atzīme par labu viņam. Viens no lieciniekiem atcerējās, ka līdzīgu paraugu pirms balsošanas viņam rādīja Sačkovskis. «Prokuratūra uzskatīja, ka aizpildītā biļetena paraugu Sačkovskis ir saņēmis tieši no Kozuļa un kā balsošanas instrukciju to rādīja visiem uzpirktajiem vēlētājiem,» ziņoja LSM.

Nosēdējis izolatorā trīs mēnešus pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tomēr ticis pie nosacīta soda, Sačkovskis bija priecīgs palikt uz brīvām kājām. Savukārt Andri Kozuli vismaz pirmajā instancē attaisnoja: tiesnesis Pēteris Novičenoks žurnālistiem paskaidroja, ka uz Kozuļa iespējamo vainu norāda vien Sačkovska liecības. Turklāt viņš tās procesa laikā trīs reizes ir mainījis, bet uz Kozuli norādījis tikai vienā no tām. Tiesnesis uzsvēra: notiesājošu spriedumu, kurā ir neskaidri pierādījumi, kas balstās tikai uz otra apsūdzētā liecībām, nav iespējams taisīt.

Vaicāts, kāpēc Sačkovskim ir piemērots nosacīts cietumsods, ja citās balsu pirkšanas lietās apsūdzētajiem piemēroti piespiedu darbi, tiesnesis skaidroja — tajos procesos bijusi ārpustiesas vienošanās ar prokuroru, turpretī Sačkovskis savu vainu neesot atzinis. Turklāt nodarījums noticis pirms vairāk nekā gada, un tā laikā viņš parādījis, ka nav sabiedrībai bīstams un izolējams.

Divus gadus pēc balsu pirkšanas par labu Dz. Zaķa pārstāvētajam Latgales sarakstam spēkā bija stājušies trīs spriedumi: divi Rēzeknē, viens — Cēsu rajona tiesā, kur par vēlētāju uzpirkšanas organizēšanu tika notiesāts arī kādreizējais Saeimas deputāts Igors Aleksandrovs, kurš parlamentā bija ievēlēts no Vienotības priekšteča «Jaunā Laika». Spriedumu rezultātā CVK veica pārrēķinu vēlēšanu rezultātos, kas Vienotībai Latgalē anulēja 57 vēlētāju balsis, taču Dz. Zaķis mandātu nezaudēja, jo tam bija vajadzīgs pierādīt balsu pirkšanu no vismaz 78 vēlētājiem.

No publiski pieejamiem datiem nav zināms, kā beidzās apelācijas instances tiesvedība Andra Kozuļa gadījumā, jo prokurors attaisnojošo spriedumu pārsūdzēja. No amatpersonu deklarāciju datubāzēm redzams, ka viņš bijis Viļānu domes deputāts līdz pat 2017. gada martam, ko viņš nevarētu darīt, ja spēkā stātos notiesājošs spriedums.

Notiesātais Sačkovskis apgabaltiesas sēdi nesagaidīja. Pēc tam, kad pirmās instances tiesā viņš pēc vairākkārtīgās liecību maiņas sniedza A. Kozulim izdevīgu versiju, viņš ap gadu miju cieta smagā autokatastrofā un mira slimnīcā pirms apelācijas izskatīšanas. Līdz ar to vairs nevarēja sniegt nelabvēlīgas liecības, kā to bija darījis pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Augstākajā tiesā izvērtēja vēlēšanu rezultātus

Vēl pirms krimināllietu nosūtīšanas uz tiesu Dzintars Zaķis kā liecinieks tika nopratināts Augstākajā tiesā, drīz vien pēc vēlēšanām izskatot administratīvo lietu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu (kriminālprocesi turpinājās neatkarīgi no administratīvās lietas izspriešanas). Tiesā visdažādākie cilvēki liecinājuši par balsu pirkšanu un summām, kā arī samaksu alkoholisku dzērienu veidā. Pats bijušais Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, kā rakstīts Augstākās Tiesas spriedumā, «apstiprināja, ka labi pazīst A[ndri] K[ozuli], SIA VLAKON īpašnieku. Apšaubīja, ka liecinieka atbalstītāji bez viņa ziņas organizēja prettiesiskas darbības.» Tātad Dz. Zaķis, kā izriet no Augstākās tiesas sprieduma, ir liecinājis — prettiesiskās darbības nevarējušas tikt organizētas bez viņa ziņas.

Vēl vienu tiešu mājienu par kandžas izplatītājiem un dzērāju balsu pirkšanu intervijā Latvijas Avīzei jau mēnesi pēc notikušā deva Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Laikā, kad ne par balsu pirkšanu, ne kandžu, ne točkām nebija zināms vispār nekas, un arī policija vēl tikai ķēra aizdomās turamos, S. Āboltiņa sacīja apbrīnojami precīzi: «Ne mūsu senči, […] ne tie, kas 1991. gadā bija gatavi aizstāvēt neatkarību uz barikādēm, to nedarīja tādēļ, lai kāds savas demokrātiskās tiesības pārdotu par pieciem eiro vai kandžas pudeli.»

Kā to saprast? Tikai tā, ka viņa zināja.

Novērtē šo rakstu: