Iesaki rakstu: 
Šobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Īpaši pikanti šajā kontekstā izskatās “Saskaņas” deputāti, ņemot vērā, ka budžeta apspriešana notiek arī Rīgas domē, kur “Saskaņai” joprojām ir lielākā frakcija. Nevarētu teikt, ka “Saskaņa” izskatās apmierināta ar izveidojušos situāciju Rīgas domē.
Medijos teikts, ka Rīgas domes budžeta ieņēmumi šogad varētu būt par 8,6 miljoniem eiro mazāki, nekā bija plānots. Vienlaikus plānotie izdevumi būs par 33 miljoniem eiro mazāki – tas nozīmē, ka šos miljonus varēs pārdalīt jauniem tēriņiem.
Finanšu komitejas deputāti grib 1,5 miljonus eiro piešķirt korupcijas skandālos iesaistītajai “Rīgas satiksmei”, kā arī pietiekami lielas summas pārdalīt citiem pašvaldības uzņēmumiem. Rīgas mērs Oļegs Burovs stāstīja, ka tie ir tikai tehniski grozījumi. Kā jau varēja gaidīt, pret šo priekšlikumu iebilda opozīcijas deputāti, jo īpaši viņus neapmierināja papildu naudas piešķiršana “Rīgas satiksmei”. Jau zināms, ka “Rīgas satiksme” prasīs papildu 140 miljonus eiro lielu dotāciju nākamajā gadā.
Finanšu komitejā vienoti nebija arī “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti, kuri sakašķējās par basketbola klubu “VEF” un “TTT” finansēšanu. Burovs gribēja katram basketbola klubam piešķirt 150 000 eiro, bet “Saskaņa” izdomāja, ka šī nauda ir jāpiešķir skolām. Rezultātā Finanšu komitejas sēde tika pārtraukta līdz 28.oktobrim.
Šis nav vienīgais gadījums, kas liecina par nesaskaņām Rīgas domē. Pēc bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova un vicemēra Andra Amerika aizbēgšanas uz Briseli ir ietaupījusies nauda, kas bija paredzēta reklāmām. Kaut arī Rīgas dome nobalsoja par nodibinājuma “Rīga.lv” likvidēšanu, tomēr tika nolemts, ka daļu no tā funkcijām pārņems Uģa Vidauska vadītā Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Vidauskis stāstīja, ka portāls bijis labi apmeklēts un to vajadzētu pārņemt, kā arī vajadzētu pārņemt līgumus ar medijiem par Rīgas domei svarīgas informācijas izvietošanu tajos. Vairāki līgumi esot spēkā vēl divus gadus, bet ar “Pirmo Baltijas kanālu” vajadzēšot slēgt jaunu līgumu par 150 000 eiro. Kopā informācijas izvietošanai medijos tiekot prasīti 820 000 eiro. Vidauskis skaidroja, ka tāpēc vajadzēs pieņemt darbā vēl vismaz četrus darbinieks Sabiedrisko attiecību nodaļā. Ir redzams, ka Rīgas dome netaisās pārtraukt Ušakova iesākto praksi, reklamējoties citos medijos.
Ir skaidrs, ka “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” netaisās atteikties no reklamēšanās iespējām par rīdzinieku naudu, kas jo īpaši aktuāla būs pirms pašvaldību vēlēšanām 2021.gada jūnijā. Abām partijām liekas normāli tērēt apmēram vienu miljonu eiro reklāmām un sevis slavināšanai, tērējot tam pašvaldības resursus.
Vienlaikus tas neliedz “Saskaņai” šausmināties par valdības budžetā paredzēto finansējuma palielinājumu partijām līdz 4,5 miljoniem eiro – jau vairāki “Saskaņas” deputāti, piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis ir stāstījuši, kāds viņiem ir kauns par šādu valdības lēmumu. Varbūt tomēr “Saskaņai” vajadzētu vispirms sākt ar sevi un pārtraukt izmantot rīdzinieku naudu savai slavināšanai, tikai pēc tam pievēršoties valdības kritizēšanai.
Ir redzams, ka “Saskaņas” darbošanās Rīgas domē kļūst arvien haotiskāka. No malas raugoties, liekas, ka “Saskaņas” nu jau bijušajam simbolam Ušakovam un smagsvaram Jānim Urbanovičam jāpieliek arvien lielākas pūles, lai saturētu kopā neapmierinātos “Saskaņas” deputātus gan Saeimā, gan Rīgas domē, kā arī nodrošinātu balsošanas mašīnas funkcionēšanu. Arvien biežāk šī balsošanas mašīna nedarbojas un izskatās nopietni bojāta.
Nesen kļuva zināms, ka “Saskaņas” frakcijas vadītāja un vicemēre Anna Vladova diezgan skaļi paziņoja, ka “Saskaņai” ir savas sarkanās līnijas. Veidojot nākamā gada budžeta projektu, vispirms esot jādomā par bērniem un pensionāriem. Vladova uzsvēra, ka sociālo programmu nedrīkst mazināt un tā ir jāpaplašina. Komentējot Vladovas paziņojumu, Burovs atzina, ka “Saskaņa” pirms plānotā kongresa meklē kādu ļauno tēlu, kas tai neļauj pildīt dāsnos solījumus. Jau plānotā šī gada budžeta grozīšana parādījusi, ka valdošajā koalīcijā pastāv nesaskaņas. Burovs izteicās, ka šobrīd opozīcijai maizi atņem “Saskaņa”. Ja “Saskaņa” atstās valdošo koalīciju, Burovs domāšot par jaunas koalīcijas veidošanu Rīgas domē.
Iespējams, “Saskaņa” kļuvusi nervoza arī tāpēc, ka savu ietekmi Rīgas domē arvien palielina vicemērs Vadims Baraņņiks. Neatkarīgo deputātu frakcija, kurā bez Baraņņika darbojas arī no “Saskaņas” izslēgtie Aleksejs Rosļikovs, Valerijs Petrovs un Vitalijs Dubovs, ir vienojusies par bloka izveidošanu ar frakciju “Rīgai”, ko vada Oskars Putniņš un kurā darbojas arī no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Imants Keišs un Druvis Kleins. Par pievienošanos “Rīgai” nesen paziņoja Baiba Broka, kura izstājās no Nacionālās apvienības frakcijas pēc korupcijas skandāla. Tas nozīmē, ka Baraņņikam jau ir astoņas balsis Rīgas domē, kas viņam dod arvien lielākas iespējas diktēt savus noteikumus ne tikai Rīgas mēram, bet arī “Saskaņas” frakcijai.
“Saskaņa” paziņoja, ka ir gatava saraut attiecības ar “Gods kalpot Rīgai” Rīgas domē. “Saskaņa” gan solīja vēl vairākas nedēļas domāt par šādu lēmumu, izvērtējot lietderību no atrašanās valdošajā koalīcijā. “Saskaņa” uzskata, ka “Gods kalpot Rīgai” atkāpjas no priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem – palīdzēt pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.
Šādi paziņojumi liecina par krīzi partijā “Saskaņa”, kas nevar samierināties ar ietekmes zaudēšanu Rīgas domē. Tautā runā, ka šī ietekmes zaudēšana draud arī ar naudas plūsmu samazināšanos partijas kasē, jo samazinās arī “Saskaņas” konsultantu skaits dažādos pašvaldības uzņēmumos un iestādēs. Tas ir liels trieciens “Saskaņai”, kas ir pieradusi dzīvot ar plašu vērienu. Iespējams, “Saskaņas” nervozitāte mazināsies pēc plānotā partijas kongresa, kad būs zināma skaidrība par partijas aktivitātēm turpmākajos gados. Tad būs arī skaidrāk redzams, kāda varētu būt “Saskaņas” turpmākā darbība Rīgas domē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
