Iesaki rakstu: 
Par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes pagātni, pieprasot izziņas vairākām drošības iestādēm, iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā interesējusies parlamenta Nacionālās drošības komisija (NDK). Tiesa, nekādus būtiskus, Strīķi kompromitējošus faktus nav izdevies iegūt. Saeimas NDK interese bijusi saistīta ar mērķi, atrast kaut ko, kas ļautu Strīķi „dabūt prom no KNAB”.
Pēc Saeimas NDK pieprasījuma pārbaude par Strīķi, kura jau ilgstoši ir vairāku ietekmīgu politiķu „melnajā sarakstā” un kura kopš pērnā pavasara asi konfliktē ar KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti, veikta iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā. Saeimas NDK tad vadīja TP deputāts Māris Kučinskis, pēc viņa šīs komisijas vadības grožus pārņēma LPP/LC deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Informāciju par to, kāds tieši bijis pamatojums šādam Saeimas NDK pieprasījumam, Pietiek neizdevās iegūt, jo visi ar Strīķes pārbaudi saistītie dokumenti ir slepeni. Taču pēc atsevišķu avotu teiktā, Saeimas NDK radušās bažas, ka Strīķe saistīta ar konkrētiem politiskiem spēkiem un viņa kā ļoti ietekmīga KNAB vadības pārstāve ap sevi izveidojusi komandu, kas, iespējams, darbojas ar lietām, kas saistītas ar tā saukto kontrabandas jumtu.
Noprotams, ka iniciatīva par Strīķes un vēl vairāku ar viņu cieši saistītu KNAB darbinieku pārbaudēm nākusi no patlaban apvienību Par labu Latviju pārstāvošajām partijām – Tautas partijas un LPP/LC, atbalsts Strīķes pārbaudei bijis arī no Saskaņas centra un ZZS.
Strīķes pārbaude ilgusi vairākus mēnešus, tomēr tās laikā Saeimas NDK nav saņēmusi tādu drošības iestāžu informāciju, kas nepārprotami kompromitētu KNAB priekšnieka vietnieci. Vienīgais fakts, kas noskaidrots, bijis saistīts ar jau pirms vairākiem gadiem medijos izskanējušo faktu, ka Strīķe savulaik bijusi Anna Potapova un ka viņa ir pazīstama ar dažiem Latvijas politiķiem.
Par Strīķi rosinātās pārbaudes rezultātus Saeimas NDK pieņēmusi zināšanai.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nekādu jaunu pārbaudi pret Strīķi pašreizējās Saeimas NDK negrasās sākt.
Strīķi dēvē par vienu no KNAB zīmoliem. Viņa birojā strādā kopš tā izveidošanas. Ietekmīgu politiķu nepatiku Strīķe izpelnījusies gan ar aso mēli, gan KNAB līdzdalību vairākās politiski ”jūtīgās lietās”. Redzamākās no tām ir ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošās firmas UVK biroja kratīšana digitālgeitas lietā, KNAB līdzdalība Ventspils mēra Aivara Lemberga aizturēšanā, tā sauktā Jūrmalgeitas lieta, kā arī vēl pērn vasarā veiktā a/s Latvenergo augstāko amatpersonu aizturēšana.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
