Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadās, ka nākotne ir nenovēršama, it kā kāda augstāka spēka nolemta. Nav neviena, kas spētu to apturēt. Cilvēki un notikumi virzās līdzīgi kā vilciens pa sliedēm, kurām ir tikai divi gali – sākums un beigas. Brīžiem tie, kas atrodas vilcienā, spēj vienoti pārvietoties no viena sāna uz otru, šūpojot vilcienu, tie var vienoti palēkties, un tad vilciena gaita kļūs vēl nestabilāka, bet maza ir varbūtība, ka, šūpojot vilcienu un ar visādiem citiem kopdarbības veidiem pasažieriem izdosies, tā gaitu palēnināt, vai paātrināt, apturēt vai mainīt virzienu.

Ja vilcienu pārāk sašūpot, tas var, tā teikt, noiet no sliedēm. No šāda manevra baidās tie, kas ir vilcienā, tāpēc tie nešūpos un nelēks tik stipri, lai, pasarg, Dievs, nepazaudēt saskari ar sliedēm.

Virziens

Virziena maiņai ir vajadzīgs pārmijnieks un pārmijas. Līdzībā to varētu saukt par ārējo faktoru jeb ārējo spēku, kurš ietekmē vilciena virzienu, bet ne tā virzības ātrumu.

Astoņdesmitajos gados Padomju Savienības vadība nolēma pārbūvēt valsti, jo tās eksistences iespējas gan ekonomiski, gan politiski bija izsmeltas. Bija jāmeklē risinājums, un risinājums tika atrasts. Iedzīvotāji jau bija sadzīti vagonos, tie savstarpēji grūstoties bija iekārtojušies atbilstoši prasmēm, veiksmei un elkoņu spēkam. Kurš pie loga, kurš ne tik gaišā vietā, un daži bija spiesti stāvēt tamburā. Atlika tikai vilcienu uzlikt uz sliedēm un piemest krāsnī malku, lai tas sāktu kustību Padomju Savienības Komunistiskās partijas nospraustā virzienā.

Ar padomju varas svirām katrā vagonā bija iecelts kāds gaišais spēks un pārbūvētājs, tikai organizētājiem zināmā vietā nolikti maisi ar naudu, rīcības plāns katrā vagonā mēdza atšķirties, bet viss vilciens virzījās jau iepriekš nolemtajā virzienā.

Ir teikts, ja vēlies ūdeni – izroc bedri un gaidi, ūdens atnāks pats...

Nostalģija

Ir nepatīkami un traģiski piedzīvot valsts izjukšanu, īpaši tik lielas un varenas kā PSRS. Astoņdesmitajos gados lielākā daļa valsts iedzīvotāju bija iemācīti ar šo valsti lepoties, propaganda bija darījusi savu, un jaunatnes audzināšanu arī deva augļus. Nostaļģiju par tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un saule siltāka, vēl šodien bieži nākas dzirdēt pat no latviešiem. Bija iegūts ar dažādiem tautības ierakstiem pasēs, krieviski saprotošs un nomācošā vairākumā arī krieviski runājošs padomju krievs, padomju latvietis, padomju kirgīzs un citi. Katram no viņiem tika piešķirts pa vagonam, un visi draudzīgi devās ceļā pretī nākotnei.

Nākotne

Nākotne ir atkarīga no pagātnes. Dodoties pārbūves un atmodas braucienā, sastāvs veda līdz tādu pagātni, kāda tiem bija. Veda līdz tās zināšanas un to pasaules redzējumu, kāds tiem bija. Visos vagonos bija kopīgas vērtības – 23. februāris, 8. marts,1. maijs, 9. maijs un citas.

Vai zini, kā ukrainiski tautas valodā ironiski tulkoja devīzi - visu zemju proletārieši, savienojieties!? Plikadīdas, nāciet čupā! Un zini, kāda bija tautu draudzības, neoficiālā, bet reālā, definīcija? Latvietis paņem aiz rokas krievu, krievs kirgīzu, tad seko pārējo padomju republiku uzskaitījums, izņemot vienu. Tad tie rokās saķērušies iet sist to, kuram tie roku nedeva.

Bagāža

Ar tādu bagāžu bruņoti cilvēki devās pretī gaišai nākotnei. Bagāža, protams, bija daudz lielāka, un tās aprakstam šai rakstiņā nepietiks vietas, tāpēc vienā vārdā to šeit saucu par padomju.

Vai zini kāda izglītība ir nepieciešama, lai varētu sevi dēvēt par inteliģentu? Trīs augstākās – paša, tēva un vectēva.

Kādu tautu pa tuksnesi vadāja četrdesmit gadus, mūsu vilciens brauc tikai trīsdesmit. Tuksnesī bija labāka izolācija no citām tautām, mūsu vilcienā logi un durvis ir vaļā. Norobežošanās ir simboliska, tāpēc, ja kādā no vagoniem padomju cilvēku kļūst mazāk, šo robu tūlīt aizpilda no rezervēm, kas ir citos vagonos.

Baltijas valstis bija, piekabinātas vilciena astē. Redzot, ka lokomotīvei grūti vilkt, tie tika atkabināti vai procesā iejaucās kāds pārmijnieks un brīdī, kad tuvojās šo valstu vagoni, pārslēdza pārmijas, un šie Baltijas vagoni bez saistības ar NVS virzienā aizbraukušo vilcienu aizripoja citā virzienā.

Padomju cilvēks

Minētajos vagonos procentuāli bija mazāks padomju cilvēku īpatsvars. Ja kādam interesē, kurā no vagoniem bija vairāk padomju cilvēku un kurā mazāk, tad to šodien var viegli noskaidrot. Salīdziniet dzīves līmeņus katrā no šiem vagoniem (valstī), sociālo nodrošinājumu, izglītību un citu. Atbilde būs acīmredzama.

Dažām tautām tomēr ir nepieciešams vairāk nekā četrdesmit gadus tuksnesī un vairāk izolācijas, lai izskaustu sevī padomju cilvēku, citām bija labākas starta pozīcijas, un rezultāts arī labāks.

Mēs tā vai šā, bet esam atkabinājušies no NVS vilciena. Formāli esam pieķērušies pie NATO un ES vilciena. Tas, kam esam pieķērušies, kādā kompānijā esam nokļuvuši, vēl nenozīmē, ka arī mēs tādi esam. Mēs esam iemācījušies izskatīties, kā filmu varoņi, kā mūziķi, bet nedz par aktieriem, nedz mūziķiem no tā nekļūstam.

Šodienas sērga ir tetovējumi. Tas ir veids, kā apkārtējiem pateikt, kāds es esmu. Tikai pateikt, bet ja nav darbu, kuri to apliecina, tad rakstītajam un zīmētajam cilvēki ātri zaudē ticību.

Daudzās likstas ir nevis tāpēc, ka nespējam, bet tāpēc, ka nevēlamies un esam vienaldzīgi. Mūsu pasaules skatījums diktē mūsu rīcību. Arī cilvēka liktenis nav akmenī kalts, tas ir nesaraujami sasaistīts ar cilvēka raksturu. Vēlies mainīt likteni, mainies pats!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...