Iesaki rakstu: 
Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam, vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Pēc trīsdesmit gadu ‘'neatkarības”, bet faktiski atrašanās komunistu čekistu mafijas varā Latvija ir izlaupīta un piesmieta, pazemota un noplicināta. Daudzi tās dēli un meitas izklīduši pasaulē, nespēdami izturēt varas cinismu, gluži vai ārprātīgo aplaupīšanu dažādu jaunizgudrotu nodokļu, nodevu un sodu veidā, dažādu valsts institūciju, tādu kā VID, PVD un citu reketu, katastrofālu beztiesiskumu un netaisnību. Bet daudzi iedzīvotāji dažādu iemeslu dēļ vēl šeit ir palikuši.
Un palikušie ir visai neviendabīgi. Citi ir par vecu, slimu vai nespēcīgu, lai dotos prom. Bet citi ir “spītīgi” un neparko negrib pamest savu Tēvzemi. Ir skaidrs, ka Latvija agonē, tās (tautas) pastāvēšanas beigas ir jau redzamas. Vilku dzīres beigušās. Tie ir pierijušies, sazagusies un savilkuši savos midzeņos tautai nolaupītās bagātības. Viņiem pietiktu simt mūžiem.
Ko zagt un dalīt, Latvijā kļūst arvien mazāk. Meži nocirsti, namīpašumi sadalīti, zemes arī. Ir beigu laiks. Šakāļu un hiēnu laiks.
Un tie steidz no visām pusēm. Un pareizi dara - ja nepasteigsies, agonējošo upuri piebeigs un sadalīs bez viņiem. Dažs atsteidzas pat pāri okeānam, cits steidz tepat no Eiropas. Vēl var samazināt cērtamo koku caurmēru, vēl var notirgot ostas. Var vēl kādam atņemt māju vai mājokli. Varbūt var vēl kaut ko...
Latvijā ir nebijis precedents - abas valsts galvenās amatpersonas nav vietējie. Ministru prezidentam ir Amerikas pilsonība, bet prezidents ir ārzemēs lielāko mūžā daļu nodzīvojis žīds. Ceru, ka lasītājs nebūs kritis par upuri neirolingvistiskajai programmēšanai, kuras viens no trikiem valodas un jēdzienu nomaiņa. Man čigāni ir čigāni, nevis jaunizgudrotie romi, bet žīdi ir žīdi.
Starp citu, arī paši čigāni atzīst sevi par čigāniem, nevis kaut kādiem romiem. Vismaz tie, ar kuriem esmu runājis.
Ceru, ka tāpat ir arī ar žīdiem. Mani vecāki lietoja šo tautības apzīmējumu bez vismazākā zemteksta vai negatīvas nokrāsas.
Tad, lūk, Latvijā ir ieradies un augstu amatu ieņēmis žīds. Katrai tautai ir savas raksturīgās īpašības, un no žīdiem mēs varam daudz ko mācīties. Piemēram - kā aizstāvēt savas tautas intereses. Esmu sešreiz bijis Izraēlā un zinu, ka žīdi savas intereses aizstāv un sargā pat ar ieročiem rokās. Visa tauta. Vīrieši un sievietes. Tāpat viņi savstarpēji sadarbojas uz nacionālā pamata un savu interešu realizācijai spēj būt ļoti vienoti.
Ar latviešiem ir citādāk. Viņi jau “pēc definīcijas” ir savrupi, nesaticīgi un kašķīgi. Tiesa, šķiet, pamazām lietas mainās uz labo pusi. Daudzi latvieši ir “paburzījušies” pa citām zemēm, un, jāsaka, tas viņiem nācis par labu. Tāpat jāatzīst, ka vēsturē bijuši atsevišķi gadījumi, kad latvieši spējuši vienoties kopējā lietā, piemēram, Baltijas ceļš, Atmoda utt. Tas bija BRĪNUMS, kuru gan nedaudz aptumšo fakts, ka “neatkarības” atgūšanā aktīvi iesaistījās komunisti un čekisti, kuri arī pārņēma vadību. Bet, vienalga, tautas vienotības precedents, lai cik neticami, bet bija.
Un tagad, kad Latvijā sarodas šakāļi, nevajag domāt, ka viņi ieradušies tautas interesēs. Kā jau minēju, žīds jau pēc definīcijas nevar pārstāvēt kādas citas, izņemot savas un sava etnosa intereses. Tas pats ar amerikāni. Viņa pilsonība izslēdz kādas citas valsts interešu nostādīšanu augstāk par savas valsts interesēm.
Vai šakāļu bars šo divu indivīdu vadībā nobeigs Latviju? To mēs redzēsim. Visai drīz. Bet labāk būtu neeksperimentēt un no viņiem tikt vaļā. Mazākais, bet reālais, ko varam darīt, - parakstīties par Saeimas atlaišanas ierosināšanu.
Pat vistālākais ceļš sākas ar pirmo soli...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
